Ievērojami cilvēki Jelgavā

18.01.1853. Kandavas pag. Šķūtēs – 27.03.1916. Igaunijā, apbed. Rīgā, Lielajos kapos
Valodnieks, zinātniskās valodniecības aizsācējs Latvijā. Mācījies Kandavas pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā, Jelgavas ģimnāzijā (1871 - 1875), studējis klasisko filoloģiju Tērbatas universitātē (1876 - 1880). Talsu privātās apriņķa skolas priekšnieks (1881 – 1889), vācu valodas virsskolotājs Jelgavas ģimnāzijā (1889 – 1895), vēlāk Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Šajā laikā iespiesti viņa pirmie pētījumi un apcerējumi par latviešu valodniecības jautājumiem, Homēra Odisejas pirmo astoņu dziedājumu tulkojums latviešu valodā. Strādājis pie Jelgavas Latviešu biedrības rakstniecības nodaļas krājumiem. Pētījis latviešu valodas sintakses, leksikas, ortogrāfijas jautājumus, pirmais Latvijā pievērsies vispārīgās valodniecības problēmām (Par valodas dabu un sākumu, 1891). No 1904 Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļas vadītājs. Izcilākais darbs "Latviešu valodas vārdnīca", kuru pabeidza J.Endzelīns (1923 – 1932). Kopā ar J. Endzelīnu uzrakstīta "Latviešu valodas gramatika" (1907), no kuras vēlāk izveido "Latviešu valodas mācību skolām". Abu valodnieku kopdarbs ir arī mūsdienu latviešu valodas ortogrāfija.
Dzimis mežsarga ģimenē, brālis Fricis Mīlenbahs (1863 – 1933), dēls Kārlis (1888).
Informācijas avoti:
1. Adamovičs, L. Kārlis Mīlenbahs. Rīga, 1927.
2. Druviete, Ina. Kārlis Mīlenbahs. Rīga : Zinātne, 1990.
3. http://www.vvk.lv (skatīts 07.07.2021.)
4. Latvju enciklopēdija / red. A.Švābe. 1950-1951, 2. sēj. 1704.lpp.
5. Attēls no Latvijas Avīze, 2013, 18.janvāris. (skatīts 07.07.2021.)