Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Agronoms, profesors, lauksaimniecības zinātņu doktors (1932). Baltijas hercogistes Zemes komitejas loceklis (1918), Latvijas Republikas izglītības ministrs (1940), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas pirmais prezidents (1946 – 1951). Mācījies Mazsalacas draudzes skolā, Rīgas reālskolā, Rīgas Politehniskā institūta lauksaimniecības nodaļā (sāk studēt 1902), 1905 –1906 turpināja studijas Halles universitātē, bet 1907 beidz Rīgas Politehnisko institūtu. Bija Jāņa Bisenieka izdotās avīzes "Zemkopis" līdzstrādnieks. Bisenieka uzdevumā 1909 organizēja un vadīja Jelgavas lauksaimniecības skolu "Lustēs", pie Bērzmuižas, vadīja to līdz 1915, organizēja lauksaimniecības izstādes Kurzemē, Zemgalē, Sēlijā, arī Vidzemē (Vestienā), lauksaimniecības kursus, bija ļoti aktīvs lauksaimniecības zināšanu popularizators. 1915 devās bēgļu gaitās uz Krieviju. 1918. gada jūlijā Pauls Lejiņš atgriezās Jelgavā. 1919 piedalījās Latvijas Universitātes dibināšanā, bija LU Lauksaimniecības fakultātes dekāns un LU prorektors. No 1939 jaundibinātās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors (P. Lejiņš bija fakultātes dekāns vairākkārt, arī 1934./38. gadā, kad sāka projektēt fakultātes pārcelšanu uz Jelgavu). P. Lejiņš nekad nav aizstāvējis doktora grādu un fakultātes atzinība vēl 50 gadus nesasniegušam akadēmiskam mācībspēkam bija ārkārtas goda parādīšana. Pēc tam Lejiņš tika ievēlēts par profesoru, un Ulmaņa laikā viņš bija arī Lauksaimniecības kameras priekšsēdētāja vietnieks. Pēc Latvijas okupācijas 1940 īslaicīgi bija izglītības ministrs Kirhenšteina vadītajā valdībā. pāriet no JLA ar visu lopkopības katedru un saimniecību "Rāmava" uz LU Veterināro fakultāti Rīgā. 1944. gada vasarā "Rāmavu" izdemolē Hitlera zaldāti, iet bojā Lejiņa savāktie materiāli par Latvijas lopkopību, par viņam tik mīļajām sarkanraibām govīm. Lejiņam "Rāmava" jāpamet, viņš dzīvo kādu laiku bij. Lauksaimniecības fakultātes telpās Kronvalda bulv. 1, tad 1945. gada sākumā kopā ar profesoru A. Silmali un savu uzticamo darbinieci Karlīni Apīni iegūst dzīvokli Alberta ielā 4, kur pavada atlikušo mūža daļu. No 1946 līdz 1951 gadam bija Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas prezidents un Zootehnikas un zoohigiēnas institūta direktors (faktiski institūtu vada prof. Arvīds Silmalis). Vienlaicīgi bija LLA docētājs, LLA mācību un pētījumu saimniecības "Rāmava" veidotājs (līdz 1944; 1946 – 1951). Zinātnes jomā viņam ir plaši pētījumi zirgkopībā, govkopībā, pētījis lopbarības ražošanas un izmantošanas problēmas. Pētījis lopkopības vēsturi, pilnveidojis govju selekcijas metodes. Paula Lejiņa iela Jelgavā (no 1985). Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir P. Lejiņa vārdbalvu. Stipendija Latvijas lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Vecākais brālis Kārlis Morics Lejiņš (1858 – 1920).

Informācijas avoti:

1. Paulis Lejiņš dzīvē un darbā : [rakstu krājums]. Rīga: Zinātne, 1983. 278 lpp.

2. https://www.llu.lv/lv/stipendijas/llu-vardiska-stipendija/paula-lejina-stipendija (skatīts 20.01.2021.)
3. Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības un mūzikas muzejs. Lejiņš, Paulis. Pieejams: https://www.acadlib.lu.lv/pvp/0000000865.htm (skatīts 20.01.2021.)

4. Stradiņš, Jānis.  Attēls no Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija? Zinātnes Vēstnesis, 2013. gada 8. jūlijs. Pieejams: http://ww3.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1777&Itemid=47 (skatīts 20.01.2021.)