Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Literāts, publicists, rakstnieks, pedagogs. Dzimis skolotāja ģimenē. Mācījies Veselavas pagastskolā (1889), Raunas draudzes skolā (1902), K. Millera (Zariņu Kārļa) Cēsu reālskolā un E. Liepiņa tirdzniecības skolā Valmierā, ko tolaik uzskatīja par vienu no labākajām Vidzemes privātskolām – gan liberālā noskaņojuma, gan izcilo skolotāju dēļ. Lapiņa skolasbiedri bija Arveds Švābe, Linards Laicens, Paulis Kreišmanis. 1905 Pēterburgā ieguvis mājskolotāja tiesības vēsturē un matemātikā. 1905 – 1910 skolotājs Cēsīs, Rīgā, Valkā. 1910 – 1915 studējis Maskavas Komercinstitūtā, iegūstot ekon. zin. kandidāta grādu. 1914 – 1915 studējis literatūru A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē. No 1915. gada Lapiņš bija skolotājs Valmieras tirdzniecības skolā, sieviešu ģimnāzijā un reālskolā. Dibinājis pirmo Tautas universitāti Valmierā. 1915. gada rudenī, Kurzemes bēgļiem straumēm ieplūstot Vidzemē, Lapiņš piedalījās bēgļu problēmas risināšanā, kļūstot par bēgļu apgādes organizācijas “Северопомощ” (Ziemeļpalīdzība) priekšsēdētāja vietnieku. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā Jānis Lapiņš kopā ar literātiem Jāni Akurāteru, Kārli Skalbi, Linardu Laicenu, filozofu Paulu Dāli, izdevēju Jāni Rupaini u.c. Maskavā 1917. gada 24. martā piedalās Latviešu Nacionāldemokrātu partijas dibināšanā. Darbojies Vidzemes zemes padomē un Latviešu pagaidu nacionālajā padomē (1917 – 1918). Kad Jelgavā sāk veidot latvisku ģimnāziju Jāni Lapiņu izvēlas par skolas direktoru, tātad 1919 – 1932 Jelgavas klasiskās ģimnāzijas direktors (pirmais un visilggadīgākais direktors). Vēlāk studē Vīnes un Leipcigas universitātēs (1922 – 1923). 1932 – 1935 Tukuma valsts ģimnāzijas un komercskolas direktors. 1935  – 1939 Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijas direktors. Piedalījies dažādu preses izdevumu organizēšanā un rediģēšanā: laikraksta "Kāvi" redaktors (1910 – 1912), "Līdums" (1915 – 1917) redakcijas loceklis, "Zemgalietis" izdošanas organizators un redaktors (1919 – 1921), "Jaunais Zemgalietis" redakcijas loceklis (1923 –  1930) un faktiskais redaktors (1930), žurnāla "Sējējs" redaktors (1935 – 1939). Darbojies mākslinieku un rakstnieku biedrībā "Zaļā vārna", bijis tās literārās sekcijas vadītājs. Pirmā publikācija – "Tumša lapa pagātnē" (Raunā Lapiņa skolotāji bija Augusts Bračs un Kārlis Skalbe, kuri gan atbalstīja jaunekļa nacionālo pārliecību, gan iedrošināja viņu sabiedriskai un literārai darbībai. Kārlim Skalbem aizejot no Raunas, Lapiņš dzejniekam uzdāvināja savu sacerējumu par 1840. gada zemnieku nemieriem Vidzemē. Tas pārstrādātā veidā kļuva par Lapiņa pirmo publikāciju (“Galvas Pilsētas Avīzes” 1906.20.I/2.II–31.I/13.II un “Pēterburgas Lapā”  1906.24.II/9.III)). Pirmā grāmata - publicistiska apcere "Latvija mijkrēslī" (1917). Stāsti, kā arī publicistika, nereti ar polemisku ievirzi, publicējies periodikā. Garais stāsts "Šķīstīšanas ugunīs" (laikraksts "Jaunā Dienas Lapa" 1914) izraisīja polemiku sava laika presē. Publicistika (gan pirmpublicējumi, gan arī atkārtoti publicētā) apkopota krājumā "Laikmetīgais un mūžīgais" (1934), "Atdzimšana" (1935), "Sapņi un īstenība. Ceļā uz Latvijas valsti" (1938). Rediģējis rakstu krājumu "Jaunais nacionālisms" (1936) u.c. Sastādījis K. Ulmaņa rakstu izlases "Jaunatnei" (5 izd., 1936 – 1938) un "Uzvaras ceļš" (1939, to mēdza pasniegt kā valdības dāvanu pamatskolu absolventiem), rakstījis apceres par K. Ulmani (grāmata "Tautas vadonis Kārlis Ulmanis" , 1934, papildināts izdevums 1936), arī periodikā, atbalstot vadonības kultu. Sastādījis, rediģējis un sarakstījis monogrāfisku apceri Ausekļa Kopotiem rakstiem (1923). Plašāka Lapiņa apcere "Edvarta Virzas dzīve un darbi" publicēta E. Virzas Kopotu rakstu 1.sējumā (1938, Kultūras fonda godalga). Biogrāfiskais romāns "Jānis Poruks" (1935) tapis ilgākā laikposmā, izmantots plašs faktu materiāls. Skolu vajadzībām Lapiņš sarakstījis grāmatas par Latvijas ģeogrāfiju (tās izdotas atkārtoti). 20. gados jaunatnei sarakstījis grāmatu "Mūsu mājas" (1936) un "Gauja nes un nes" (1938). Jau pēc viņa nāves izdots Lapiņa dēla Dzintara sakārtotais pārdomu romāns "Ezeru acis" (1942). Apbalvots ar IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni un III šķiras Ģedimina ordeni. Sieva Marianna Lapiņa (dz. Straumane, Zālītes pag. (1896 – 1985)). Dēls Dzintars Rolands (1922), meita Lija Poga.

Informācijas avoti:

1. Latvijas vadošie darbinieki / P. Šmita virsredakcijā. Rīga: Latvju kultūrvēsturiskā apgāde, 1935.

2. http://www.biblioteka.valmiera.lv/lv/novadpetnieciba/novadnieki/literati/j-l/lapins-janis-eduards (skatīts 14.01.2021.)

3. https://www.literatura.lv/lv/person/Janis-Lapins/872899 (skatīts 14.01.2021.)

4. Attēls no http://jvmm.lv/index.php/jelgava-755/jelgavnieks-janis-lapins (skatīts 14.01.2021.)