Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs, spiestuves, sietuves un veikala īpašnieks.
Mācijies Valtaiķu skolā, no 1880 māceklis E. Zīslaka spiestuvē, vēlāk grāmatvedis. Apguvis grāmatvedību, grāmatu apgādāšanu, veikala darbību. Noorganizējis grāmatvežu kursus. Darbojies dažādās biedrībās: Jelgavas Krāj-Aizdevu kases direktors, Jelgavas Latviešu biedrības biedrs, Jelgavas Palīdzības biedrības un dziedāšanas biedrības "Lira" priekšnieks, Grāmatrūpniecības Ekonomiskās sabiedrības direktors. 1895 iegādādājās J. Dravnieka spiestuvi. Sākumā tajā bija 5 darbinieki, 1912 jau 45 darbinieki. Pievērsa lielu uzmanību savu iespiedumu glītumam, centās samazināt iespiedumu cenas. 1897 atvēra grāmatu veikalu, 1905 sietuvi. 1912 uzņēmums pārgāja Grāmatrūpniecības Ekonomiskās sabiedrības īpašumā. Pavisam iespiedis ap 200 dažādu apgādu grāmatu. Nozīmīgākie iespiedumi: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājuma 11. un 12. sēj. (1897 – 1898), Rīgas Latviešu biedrības Konversācijas vārdnīca (1.–3., 1906 – 1911), A. Brigaderes "Vecā Karlīne" (1897), dzejas antoloģija "Dzīve un dzeja" (1900). J. Landsberga apgādā izdotas vairākas nozīmīgas grāmatas: S. Kneipa "Mana ūdens dziedniecība" (1899), Apsīšu Jēkaba "Vienu gadu Aumaļos" (1904), E. Zīslaka apgāda aizsāktais "Latviešu kalendārs" (1896 – 1913, 1895 – 1912) u.c. Dēli (dzīv. trimdā) Juris Landsbergs (06.06.1892. – 26.07.1976.) un Miķelis Landsbergs.

Informācijas avoti: 

1. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". Landsbergs Juris. Pieejams: http://lgdb.lnb.lv/index/person/457/ (skatīts 16.12.2020.)

2. Lielbritānijas hronika. Latvija, Nr. 24, 1972. 

3. Juris Landsbergs. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 101, 1912.