Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Jūgendstila arhitekts. Viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem. 1869 ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur K. Pēkšēns mācījās R. Vaļļa pamatskolā. 1875 uzsāka studijas Rīgas Politehnikumā (vēlāk RPI), vispirms Inženieru, bet no 1800 – Arhitektūras nodaļā. Bija viens no latviešu studentu korporācijas "Selonija" dibinātājiem. intensīvi nodarbojās ar riteņbraukšanu. Augstskolu absolvēja 1885. Strādāja J. F. Baumaņa būvbirojā, bet no 1886 uzsāka patstāvīgu būvpraksi. 1889 bija starp tiem, kuri no jauna nodibināja tolaik pajukušo Rīgas Arhitektu biedrību. Bija vairāku kredītiestāžu un banku padomju loceklis, Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs, no 1900 arī pilsētas domnieks, bet pēc kara rosīgi līdzdarbojās vairākās Rīgas pilsētas valdes tehniskajās komisijās. K. Pēkšēns piedalījās arī vairāku latviešu laikrakstu izdošanā. 1895 pēc viņa projekta uzcēla IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku ēku Jelgavā, ko uzskatīja par tā brīža lielāko koka konstrukciju pasaulē. Jelgavā vēl projektējis Latviešu draudzes Nikolaja baznīcu (1904 – 1090, nojaukta pēc Otrā pasaules kara). Rīgā vairāk nekā 250 mūra namus un koka ēkas. Tēvs Krišs Pēkšēns, māte Jūlija Henriete Denka. Māsīca Marija Pēkšēna (1845 – 1903), pirmā latviešu orģināllugu sacerētāja.

Informācijas avoti:

1. https://jugendstils.riga.lv//JugendstilsRiga/peksens/ (skatīts 18.05.2021.) 

2. Nekrologs. Tehniskais Žurnāls, Nr. 11-12, 14.08.1928.

3. Attēls no Krastiņš, J. Konstantīns Pēkšēns. Zvaigzne, Nr. 4, 1989.