Ievērojami cilvēki Jelgavā

11.10.1857. Sesavas pag. Lielsesavas muižā – 22.06.1934. Rīgā, apbed. Lielajos kapos
Teātra kritiķe un tulkotāja. Beigusi Dorotejas sk. Jelgavā, ieguvusi mājskolotājas tiesības. Ilgāku laiku bijusi mājskolotāja Pēterburgā, Veļikije Lukos u.c., Vēlāk privātskolotāja Rīgā. No 1897 laikr. "Baltijas Vēstnesis" t-ra recenzente, rakstījusi arī laikr. "Rigasche Rundschau", "Dzimtenes Vēstnesis" u.c., public. atmiņas par Ādolfu Alunānu ("Skatuve un Dzīve", 1913, 6, 8-9). Viena no pirmajām profesionālajām teātra kritiķēm. Gadsimta sāk. tulk.: A. Hjellana rom. "Jēkabs" (1901), V. Polenca rom. "Bīriņu saimnieks" (1903; abi periodikā), L. Fuldas lugu "Jaunības draugi" (t-rī 1902). Tēvs Pēteris Johans Alunāns (1821 - 1903). Ādolfa Alunāna (1848 – 1912) un komponista Nikolaja Alunāna (1859 – 1919) māsa, Vensku Edvarta (1855 – 1897) sieva. Četru bērnu - Ainas, Vitas, Marģera Skujenieka (1886 – 1941) un Birutas Skujenieces (1888 – 1931) māte.
"Literātūrvēsturnieks Līgotņu Jēkabs saka šādus zīmīgus vārdus: "Sievieti nevar vērtēt pēc tā, cik par viņu runā un raksta, bet no tam, cik liela viņas dvēseliskā ietekme tuvākā apkārtnē, savā virā, savos bērnos. Tikai ap garīgi lielu māti, attīstās garīgi liela ģimene. Latviešu intelliģences vēsturē starp meitām, māsām, sievām un mātēm Luize Skujeniece ieņem pašu redzamāko vietu. Man tiktos nelaiķi ar viņas ģimenes celmu apzīmēt par gaišu ugunskuru, sākot ar slaveno tautas atmodas laikmetu un beidzot ar tikpat slavenām Latvijas atjaunošanās dienām" [1]
Informācijas avoti:
1. Deisons, R. Luizes Skujenieces piemiņai. Zeltene, Nr. 14, 1934.
2. Attēls no http://garamantas.lv/lv/person/872510/Luize-Irma-Skujeniece (skatīts 27.02.2021.)