Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Militārs darbinieks. Latviešu kolaboracionists. Kara noziedznieks. Viens no masveida ebreju iznīcināšanas (holokausta) realizētājiem vācu okupētajā Latvijā, veicis arī represijas pret Latvijas padomju aktīvistiem, darbojies pretpartizānu operācijās un ebreju geto apsardzē Baltkrievijas teritorijā. 1922 ģimene pārcēlās uz dzīvi Jelgavā. V. Arājs beidzis Jelgavas pilsētas 4. pamatskolu, mācījies Valsts Jelgavas arodskolā un 1931 beidzis Valsts Jelgavas klasisko ģimnāziju. Vēlāk ieguvis kaprāļa dienesta pakāpi vispārējā karaklausībā Latvijas armijas Vidzemes artilērijas pulkā un strādājis par kārtībnieku policijas dienestā Rīgā un Zaubē. 1941 beidzis Latvijas Valsts universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti (vācu okupācijas laikā netika atzīti padomju laikā izdotie izglītības dokumenti, tāpēc atkārtotās studijas noslēdza tikai 15.04.1944.). Mainoties okupācijas varām Rīgā 01.07.1941. V. Arājs un citi latvieši ieņēma pilsētas prefektūru, kur ieradās vācu Drošības policijas un SD operatīvās grupas "A" vadītājs SS brigādefīrers Valters Štālekers. Pateicoties Arāja dienesta biedra Latvijas armijā vācbaltieša SS unteršturmfīrera Hansa Dreslera ieteikumam, nākamajā dienā V. Arājs saņēma mutisku pilnvarojumu uzsākt latviešu drošības vienības formēšanu. 1941. gada rudenī V. Arāja pārraudzībā dienēja jau ap 300–400 personu. Vienību V. Arājs sākotnēji komandēja, būdams Latviešu drošības palīgpolicijas priekšnieks bez dienesta pakāpes, bet pēc Drošības policijas un SD vadītāju skolas Berlīnē apmeklējuma 1942. gada rudenī viņam piešķīra policijas majora dienesta pakāpi. Pēc aptuvenām aplēsēm, Arāja komanda noslepkavoja ap 15 000 no 24 000 Latvijas mazpilsētu un provinces ebreju. V. Arājs 01.07.1943. saņēmis 2. šķiras Kara nopelnu krustu ar šķēpiem, bet tā paša gada 31. decembrī 2. šķiras Dzelzs krustu. 01.10.1943. V. Arāju uzņem latviešu leģionā, pielīdzinot dienesta pakāpi Leģiona šturmbanfīrera (Legion-Stubaf.) pakāpei. Pēc SS junkuru skolas Bādtelcā beigšanas 1944. gada augustā V. Arāju ieskaita 15. latviešu ieroču SS divīzijā kā Ieroču šturmbanfīreru (Waffen-Stubaf.). 1945. gada janvārī mācās bataljonu komandieru skolā Gistrovā, bet no 23. februāra līdz 2. martam komandē 15. latviešu ieroču SS divīzijas 34. kājnieku pulka 1. bataljonu Grīnavas rajonā, Rietumprūsijā, bet cīņu laikā izrādītu militāru nekompetenci tiek atcelts no amata. Kara beigās V. Arājs nokļūst Dānijā, bet 08.05.1945. atrodas netālu no Lībekas. Dažādās karagūstekņu nometnēs atrodas līdz 1949, bet tad pazud. Vēlāk ziņas ka V. Arājs ar Latvijas sūtniecības Londonā izdotu pasi uz Viktora Arnolda Zeibota vārda dzīvo Hamburgā. Kad bijušais Arāja komandas dalībnieks Manuels Veiss 1973 paziņo par it kā notikušu V. Arāja slepkavību, kriminālpolicija uzsāk pārbaudi un V. Arāju  apcietina 10.07.1975. Prāvā Hamburgas zemes tiesā (ilgst no 07.07.1977. līdz 21.12.1979.), piespriež viņam mūža ieslodzījumu. Sodu V. Arājs izcieš Kaseles cietumā, kur mirst. Tēvs Teodors Arājs (Pirmajā pasaules karā iesaukts armijā, ģimenē nav atgriezies), māte Berta Anna (dz. Burkevica), ģimenē vēl ir māsa. Sieva Zelma Zeibote.

Informācijas avoti:

1. Viktora Arāja tiesas prāva : žurnālista Kārļa Štammera pierakstos / vēsturnieka Ulda Neiburga zinātniskajā redakcijā ; komentāri: Uldis Neiburgs. Rīga: Latvijas Mediji, [2020]. 647 lpp. ISBN 9789934158759 

2. https://www.la.lv/kolaboracionisma-skarbais-rekins (skatīts 08.02.2021.)

3.  https://www.la.lv/viktora-araja-tiesas-pravahamburgas-tiesas-process-zurnalista-karla-stamera-pierakstos (skatīts 08.02.2021.)

4. Attēls no Kaprāns, Mārtiņš. Vēsturiskie cilvēki un viņu biogrāfijas : Viktora Arāja curriculum vitae Latvijas Valsts vēstures arhīva materiālos. Latvijas Arhīvi. Nr. 3, 2009. Pieejams: http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/Kaprans.pdf (skatīts 08.02.2021.)