Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Ģeodēzists. Habilitētais inženierzinātņu doktors, profesors, valsts emeritētais zinātnieks (1996). Pirmā skola — Astrahaņā. Tad mācības Saratovā un citās Pievolgas pilsētās. Tad Baku komercskola un jūrskola. Taču ģimenē valda latvisks gars. 1921 sākas grūtais ceļš uz Latviju. Mēnešiem garš. No Maskavas ceļa biedrs Freiju ģimenei ir rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis. Viktors Freijs 1925 absolvē Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju. Tā paša gada rudenī LU Inženierzinātņu fakultātes students. Studijas jāapvieno ar darbu, piedalās ģeodēzista darbos Salacgrīvā, Rīgā. 1935 LU subasistents – iegūst kultūrinženiera diplomu ar specializāciju ģeodēzijā. Tad soļo pa LU kāpnēm — subasistents, jaunākais asistents, asistents, docenta v.i., docents (1944). Pēc Otrā pasaules kara LVU Ģeodēzijas katedras vadītājs. Māca ģeodēziju, astronomijas ģeodēziju, augstāko matemātiku. Lasa speckursus. 1947 docents paralēli sāk strādāt arī LLA (1947 — 1985), uz kurieni vēlāk pāriet pilnībā. Viņš ir nenogurdināms Lielauces ģeodēzijas poligonā. Viktora Freija pētījumus ģeodēzijā, kurus veicis Ķegumā, Rīgā un citās Latvijas vietās, vēl šodien izmanto speciālisti. Viņš ir triju ģeodēzijas grāmatu autors vai līdzautors, daudzu rakstu autors enciklopēdijās un presē.

LLU Ģeodēzijas katedras lektors Ēvalds Indriksons saka: “Mēs apbrīnojam mūsu cienījamo profesoru, viņa zināšanas daudzos zinātniskajos un mācību darba jautājumos.” Uz jautājumu — Kā līdz deviņdesmit gadiem var saglabāt šādu jaunības garu? — profesors ar humoru atbild, ka vajag studēt ģeodēziju vai zemes ierīcību un katru dienu darbā nostaigāt divdesmit kilometrus.

Informācijas avoti:

1. Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. ISBN 9984948226

2. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=FREIJS&id=939660&g=1 (skatīts 10.12.2020.)

3. Attēls no https://www.vestnesis.lv/ta/id/40836 (skatīts 10.12.2020.)