Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Agronoms, tirgotājs, lielrūpnieks, saimnieciskais darbinieks. Beidzis Jelgavas reālskolu (1879 – 1887), Rīgas Politehnikuma Lauksaimniecības nodaļu (1887 – 1891). Muižas pārvaldnieks Ufas guberņā (1892 – 1893). Fīrstenes Abamalek muižas pārvaldnieks Hersonas guberņā (1893 – 1897). Līdzīpašnieks un dibinātājs ķieģeļu rūpnīcai Gaiļos (1898). Jelgavas lauksaimniecības biedrības dibinātājs (1899). Ķieģeļu rūpnīcas vienīgais īpašnieks (1903). Uzcēlis Jelgavas lauksaimniecības biedrības namu Katoļu ielā (1906 – 1907). Petrogradas ceļu apgabala darbu vadītājs (1915 – 1918). A/s "Ķieģelis un kūdra" īpašnieks (1925 – 1940) (sabiedrībā ietilpa Ānes muiža un tās ķieģeļceplis, ķieģeļu ražotnes Teteles pagasta "Valakos", Siera muiža pie Jelgavas, Kalnciema pagasta divi cepļi, kā arī Valgundes pagasta "Liellapsas"). 14.11.1928. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķ.). Zemgales lauksaimniecības centrālbiedrības priekšsēdētāja biedrs (1929), Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis (1940). Viens no Jelgavas cukurfabrikas dibinātājiem. Pēc 1940. gada nacionalizācijas zaudē visas fabrikas, arī savu dzīvesvietu – Ānes muižu. Māte Grieta (dz. Zīle). Sieva Alvīne (dz. Kangars). Meita Anita (prec. Elpers), dēli Imants, Mintauts.

Informācijas avoti:

1. http://biographien.lv/F_dizc.html  (skatīts 26.11.2020.)

2. Agronoms Ansis Frišmanis. Zemkopis, Nr. 22, 1923. 

3. https://www.celvezi.lv/celvezi/LATVIJA--ZEMGALE---06--(JELGAVA)-Ane-Tetele-Garoza-'Auci'-Stalgene-Emburga-'Billites'-(Iecava)--versija-2020.05.17.--celvezi.lv.pdf (skatīts 26.11.2020.)

4. Bruņa zelta racēji Drabiņu tirelī. Zemgales Balss, Nr. 156, 1939.

5. Attēls no https://timenote.info/lv/Ansis-Frismanis (skatīts 26.11.2020.)