Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Politiķis un diplomāts.  Mācījies Jelgavas reālskolā. 1905. gada revolūcijas dalībnieks, sociāldemokrāts. Vairākas reizes apcietināts, notiesāts uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem katorgā. Pēc soda izciešanas Rīgas Centrālcietumā bijis izsūtījumā Irkutskas guberņā, Sibīrijā. 1912 aizbēdzis uz Beļģiju. No 1913 dzīvoja Anglijā, strādāja dažādus darbus, piedalījās latviešu sociāldemokrātu aktivitātēs ārzemēs.1918. gada decembrī sāk strādāt Z. A. Meierovica vadītajā diplomātiskajā pārstāvniecībā Londonā. Kad Z. A. Meierovics devās uz Parīzes Miera konferenci, viņš 1919. gada 6. janvārī paziņoja Lielbritānijas Ārlietu ministrijai, ka turpmāk pārstāvniecību vadīs G. Bisenieks. Pēc Latvijas valsts atzīšanas de iure G. Bisenieku 1921. gada aprīlī iecēla par rezidējošo ministru, bet 6. maijā – par ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru Lielbritānijā. Pēc G. Bisenieka lūguma 1924. gada 16. novembrī viņu atbrīvo no sūtņa amata, jo brālim Jānim Biseniekam mūžībā aizejot, nācās pārņemt Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības direktora-rīkotāja un valdes priekšsēdētāja pienākumus. Par nopelniem diplomātiskajā dienestā 1926. gada 11. novembrī tiek piešķirts Triju Zvaigžņu 2. šķiras ordenis. 1932 ievēl par Rīgas domes deputātu no Progresīvās apvienības. 1933. gada oktobrī ieceļ par karjeras konsulu Ļeņingradā. 1934. gada 1. decembrī partijas komitejas galvenajā mītnē Smoļņijā tika nogalināts VK(b)P Ļeņingradas komitejas vadītājs Sergejs Kirovs (1886 – 1934), un padomju izmeklēšanas iestādes norāda uz Latvijas konsulu G. Bisenieku kā vienu no atentāta vaininiekiem. 31. decembrī izraidīja no PSRS, un viņš ieradas Rīgā. Latvijas Ministru kabineta 1935. gada 1. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums atbrīvot G. Bisenieku no konsula amata. Tajā pašā gadā v ieceļ par Latvijas Hipotēku bankas direktoru-valdes locekli. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā un aneksijas 5. augustā PSRS sastāvā G. Bisenieku 3. oktobrī arestē. 1941. gada februārī izved uz Maskavu. Izmeklēšanā atzīst, ka G. Bisenieks ir cīnījies pret padomju varu, piedalījies S. Kirova slepkavības organizēšanā, spiegojis Lielbritānijas labā. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 26. jūlijā sēdē piespriež nāvessodu. Pēc nāves G. Bisenieks reabilitēts. Viņa apglabāšanas vieta nav zināma. Pusbrālis agronoms Jānis Bisenieks (1864 - 1923).

Informācijas avoti:

1. Latvijas enciklopēdija, 1. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. ISBN 9984948218

2. https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/raksti-un-intervijas-prese/879-intervijas-un-publikacijas/64009-latvijas-diplomats-konsuls-un-sabiedriskais-darbinieks-georgs-bisenieks (skatīts 09.10.2020.)

3. https://www.vestnesis.lv/ta/id/58310 (skatīts 09.10.2020.)

4. Attēls no https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/georgs-bisenieks (skatīts 09.10.2020.)