Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Grāfu Mēdemu atzara aizsācējs. Izglītojies Jēnas un Kēnigsbergas universitātēs, dienējis kā rotmistrs Žečpospoļitas (Polijas-Lietuvas ūnija) karaļa dienestā. Dienesta laikā kļuvis par Polijas karalistes un Saksijas kūrfirstes kambarkungu un poļu Staņislava ordeņa kavalieri. Kaut arī viņa pasaules uzskatā lielu vietu ieņēma misticisms un aizraušanās ar okultismu (viņš bija viens no 1754 Jelgavā (Mītavā) dibinātās brīvmūrnieku ložas "Pie trim kronētajiem zobeniem" dibinātājs), sadzīvē bijis apveltīts kritisku prātu un labs savu īpašumu pārvaldītājs. Pēc meitas Dorotejas laulībām ar hercogu Pēteri Bīronu kļuva apr hercogu ģimenes tiesību un interešu aizstāvi pret hercogam naidīgās muižniecības daļas tīkojumiem un intrigām. 1779, pateicoties hercoga Pētera gādībai, kļuva par Svētās Romas impērijas grāfu. Laulība: 1759 – 1757 Luīze Doroteja fon Korfa; 1760 – 1763 Luīze Šarlote fon Manteifele-Scēge; 1766 – 1785 Agnese Elizabete fon Brukena-Foka. Bērni: Šarlote Elizabete Konstance (1754 – 1833; arī  Elīza fon der Reke); Fridrihs (1758 – 1783); Anna Šarlote Doroteja (1761 – 1821; arī Anna Šarlote Doroteja fon Bīrona); Kārlis Johans Frīdrihs (1762 – 1827; aizsāk Auces Mēdemu atzaru); Kristofs Johans Frīdrihs (1763 – 1838; aizsāk Elejas Mēdemu atzaru).

Informācijas avoti:

1. Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules / Valdas Kvaskovas zinātniskajā redakcijā = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland / wissenschaftliche Redaktion von Valda Kvaskova. Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1999. 160, [3] lpp. ISBN 9984918444

2. https://bbld.de/000000009318243X (skatīts 16.03.2021.)
3. Attēls no https://vesture.eu/Medems_Johans_Fridrihs_fon (skatīts 16.03.2021.)