Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Jurists, politiķis, akadēmiķis. 1905 beidzis Jelgavas reālskolu. Stud. Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1906 – 1910). 1915 ieguvis maģistra grādu Tartu Universitātē. No 1911 advokāta palīgs Harkivā, juriskonsulta palīgs Harkivas ielu dzelzceļu sabiedrības un Doņeckas kalnrūpniecības sabiedrībā "Produgoļ". 1916 tiek ievēlēts par asistentu Petrogradas Psihoneiroloģiskajā institūtā, oktobrī par privātdocentu Pēterburgas Universitātē. 1917 pildīja Krievijas Iekšlietu ministrijas Mazākuma tautību departamenta vicedirektora pienākumus, veicot iestrādes autonomijas piešķiršanai Igaunijai un Latvijai. Piedalījās Viskrievijas ebreju kongresa sasaukšanā. 1920 ievēlēts par tiesu teorijas profesoru Petrogradas Tautsaimniecības institūtā, bet vēlāk atgriezās Latvijā. Partijas "Ceire Cion" centrālās komitejas loceklis, no 1931 Cionistu sociālistu partijas centrālās komitejas loceklis, ebreju kultūras biedrības "Tarbut" valdes loceklis. Darbojies vadošos amatos Ebreju nacionālajā fondā (centrālās komitejas loceklis), kultūras biedrībā "Hehim Nehman Bjalika" (priekšsēdētāja biedrs), cionistu organizācijā "Keren Haseod", ebreju emigrantu biedrībā "Gicim" (valdes loceklis), biedrībā "Kerekajemet Leizrael" (valdes sekretārs), biedrībā "Keren Lajeser" (valdes loceklis). Tāpat bijis arī Žīdu juristu biedrības biedrs, Krievu juridiskās biedrības valdes locekļa kandidāts, žurnāla "Zakon i sud" redkolēģijas loceklis. Darbojies Tautu Savienības Minoritāšu komisijā. No 1922 – 1931 Saeimas deputāts, no 1925 – 1934 Rīgas domes deputāts. Paralēli politiskajai darbībai turpināja profesionālo, no 1924 bija zvērināta advokāta Pētera Berģa palīgs. Bija zvērināts advokāts Rīgas apgabaltiesā. Bija vecākais docents un profesors Rīgas Komerczinātņu institūtā, lasīja lekcijas Ebreju pedagoģiskajā institūtā un Krievu universitātes zināšanu institūta kursos. Publicēja rakstus un grāmatas par jurisprudenci. 1934 maijā Lazersons kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika arestēts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, no kuras tika atbrīvots oktobra beigās. Novembrī nelegāli pārcēlies uz Palestīnu. Dzīvojis Telavivā, viens no Augstākās tieslietu un ekonomikas skolas dibinātājiem. 1938 pārcēlies uz ASV, kļuva par docētāju Kolumbijas Universitātē. 1939 tika atņemta Latvijas pilsonība sakarā ar to, ka pieņēma Palestīnas pilsonību. 1946 kļuva par asociēto profesoru. Bijis arī Ebreju jautājumu institūta pētnieks Ņujorkā un savos pētījumos atzinīgi novērtējis Latvijā līdz 1934 pastāvošos nacionālo minoritāšu darbības apstākļus.

Informācijas avoti:

1. https://www.la.lv/maksis-lazersons-paredzeja-latvijas-okupaciju (skatīts 30.04.2020.)

2. Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928 / P. Krodera redakcijā. Rīga: Grāmatu Draugs, 1929. 466 lpp. Pieejams: http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0305031106|issueType:undefined (skatīts 30.04.2020.)

3. https://www.jta.org/1951/12/03/archive/max-lazerson-noted-labor-zionist-educator-dies-at-64 (skatīts 30.04.2020.)

4. Attēls no https://juristavards.lv/doc/272574-maksis-lazersons-svarigaka-par-likumiem-ir-patiesa-dzive/ (skatīts 30.04.2020.)