Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Kurzemes hercoga Pētera fon Bīrona un viņa sievas Kurzemes hercogienes Dorotejas vecākā meita. Sagānas hercogiene, Kurzemes un Zemgales hercogistes princese. 1800 pēc tēva nāves manto Sagānas hercogisti, dzimtmuižu Bohēmijā, Nāhodā, kā arī visu tām piederošo. 1801.12.01. Hamburgā ārlaulībā dzemdē meitu Adelaidu Gustavu Anastasiju, kuru atdod audzināšanā tās tēva, Zviedrijas armijas ģenerāļa Gustava Morica Armfelta (Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.) brālim Somijā. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. 1801 salaulājas ar Žilu Armānu Luiju princi de Roānu-Gemenē (Prinz Louis de Rohan-Guemene, 1768.-1836.), 1806 laulība tika šķirta (vīrs saņēma 100 000 dālderu lielu kompensāciju). 1806 stājās laulībā ar kņazu Vasīliju Trubeckoju (Князь Трубецкой, Василий Сергеевич, 1776.–1841.), laulība tiek šķirta jau nākamajā gadā.

Savos apartamentos Vīnē izveido literaro salonu, kas kļūst ne tikai par literārās publikas pulcēšanās vietu, bet tur tiekas karaļnama pārstāvji, diplomāti, zinātnieki un mākslinieki, svinēja balles un vērpa intrigas. 1813 uzsāk romānu ar Austrijas ārlietu ministru grāfu Meternihu (Klemens Wenzel Nepomuk Lothar Graf von Metternich-Winneburg zu Beilstein, 1773.-1859.), kas ilgst līdz Vīnes Kongresa noslēgumam. Šajā laikā pret Franciju noslēgtā Austrijas, Prūsijas un Krievijas koalīcija tika izveidota, šo valstu pārstāvjiem uzturties tieši Vilhelmīnes Ratiboržes pilī (Zámek Ratibořice) Bohēmijā. 1819 stājās trešajā laulībā ar Karlu Rudolfu, grāfu fon der Šulenburgu (Graf Rudolf von Carl Schulenburg, 1788.-1856.).

Informācijas avoti:

1. vesture.eu (skatīts 18.08.2021.)
2. letonika.lv (skatīts 18.08.2021.)
3. vestnesis.lv (skatīts 18.08.2021.)
4. Attēls no lv.wikipedia.org (skatīts 18.08.2021.)