Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Jurists, sabiedriskais darbinieks. Līdz 1892 mācījies Hanzena privātskolā, tad Jelgavas ģimnāzijā (1893 – 1904), Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē (pabeidz 1909) un Pēterhofas praporščiku skolā. Tiesu amatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā (1909 – 1912), vēlāk guberņas sekretārs. No 1911 – vecākais tiesu amatu kandidāts. No 1912 zvērināta advokāta palīgs, kandidējis Krievijas IV domes vēlēšanās, bet nav ievēlēts. No 1913 Jelgavas pilsētas domnieks, Jelgavas savstarpējās kredītsabiedrības padomes priekšsēdētājs un juristkonsuls. 1914. gada septembrī iesaukts karadienestā, nosūtīts uz Pēterhofas praporščiku skolu, kuru beidzis 1915. gada maijā prapor­ščika dienesta pakāpē. Dienējis 120. marša bataljonā, vēlāk 120. kājnieku rezerves pulkā kā tiesas darbinieks. 1917. gada jūnijā ievēlēts par tiesas priekšsēdētāju. 1917. gada septembrī piešķirta podporučika dienesta pakāpe. 1917. gada oktobrī un novembrī – pulka adjutants, no 1917. gada novembra līdz 1918. gada janvārim – pulka komandieris. 1918. gada martā slimības dēļ ieskaitīts rezervē, aprīlī atsācis advokāta darbu Jelgavā. 1918. gada rudenī piedalījies Latviešu zemnieku savienības Jelgavas nodaļas dibināšanā, bijis tās politiskā biroja vadītājs. No 1919. gada novembra Tautas padomes loceklis no Latviešu zemnieku savienības. No 1919. gada decembra Jelgavas apgabaltiesas prokurors, no 1920. gada februāra līdz maijam – Pagaidu valdības pilnvarotais gūstekņu lietās Vācijā, pēc tam atkal Jelgavas apgabaltiesas prokurors. Kopš  1920. gada jūnija līdz decembrim apsardzības ministrs. No 1921. gada janvāra līdz jūnijam Latvijas Republikas sūtniecības Maskavā padomnieks. No 1921. gada jūnija līdz 1923. gada jūlijam ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Padomju Krievijā (no 1922. decembra – PSRS). 1923. gada decembrī atbrīvots no darba Ārlietu ministrijā. Strādājis Jelgavas apgabaltiesā no 1923. gada decembra līdz 1940. gada jūlijam, sākumā kā tiesnesis, no 1929. gada februāra kā Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs, no 1930. gada jūnija – Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs. Darbojies arī Rīgas latviešu biedrībā un Zemgales patronāta biedrībā. Viņa raksti publicēti preses izdevumos "Latvija", "Zemgalietis", "Daugava". Padomju okupācijas laikā 1940. gada augustā atbrīvots no amata apgabaltiesā. 1940 – 1941 strādājis par Jelgavas pilsētas izpildkomitejas lietu pārvaldnieku un lietvedi. Vācu okupācijas laikā viņš bija Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs – no 1941. gada jūlija līdz 1944. gada jūnijam. Atjaunojoties padomju okupācijas varai, no 1944. gada novembra Slokas celulozes un papīra kombināta grāmatvedis un kantora priekšnieks. 1945. gada februārī apcietināts, miris 1945. gada 4. augustā Rīgas Centrālcietumā.

Informācijas avoti: 

1. Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. ISBN 9984948226

2. Latvijas vadošie darbinieki / P. Šmita virsredakcijā. Rīga: Latvju kultūrvēsturiskā apgāde, 1935.

3.  Attēls no https://www.sargs.lv/lv/vienibas-un-personibas/2018-02-27/latvijas-republikas-valdibu-apsardzibas-kara-ministri-1-dala (skatīts 09.12.2020.)