Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Jurists, valsts un sabiedriskais darbinieks (visbiežāk min kā pirmo Latvijas tieslietu ministru), pedagogs. Mācījies Svitenes pagastskolā (1885 – 1888), Jelgavas apriņķa skolā (1888 – 1890), Jelgavas reālskolā (1890 – 1891), pēc tam Irlavas skolotāju seminārā, Pēterburgas universitātē (1900 – 1904). Mājskolotājs Zaļenieku pagastā (1891 – 1893), skolotājs Sesavas pagastskolā (1893 – 1895), ierēdnis Kurzemes guberņas valdē Jelgavā (no 1895) un Rīgas–Orlas dzelzceļa kontrolē. Tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā (1905 – 1906). Zvērināta advokāta Jāņa Čakstes palīgs Jelgavā (1906). Kurzemes provinciālpadomes loceklis (1906 – 1907). P. Juraševskis bija arī Kurzemes guberņas pārstāvis, Tērbatas Universitātes (mūsdienās Tartu Universitāte, Tartu Ülikool) docenta Jēkaba Lautenbaha vietnieks Baltijas ģenerālgubernatora padomē (no 04.1906.). Krievijas 2. Valsts domes deputāts no Dobeles apriņķa (no 03.1907.), aktīvi piedalījās tās darbā – diskusijās par Baltijas guberņu pašpārvaldi (06.1907. dome tika atlaista). Jelgavas palīdzības biedrības priekšnieka biedrs (1908 – 1912; pēc tam līdz 1926 biedrības priekšnieks). Jelgavas Namnieku un rūpnieku krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs (1911 – 1930). Laikraksta "Sadzīve" līdzdibinātājs un redaktors (1908 – 1914). Izdevuma "Sadzīves Feļetons" redaktors (1909 – 1910). Daudz rakstīja latviešu presē par juridiskajiem un agrārajiem jautājumiem. P. Juraševskis aktīvi iesaistījās Krievijas varas iestāžu veiktajos mobilizācijas pasākumos Jelgavā, pēc tam pārcēlās uz Maskavu. Viņš bija Latviešu Bēgļu apgādāšanas Centrālkomitejas (LBAC) sekretārs un juriskonsults Maskavā (1914 – 1916), Viskrievijas pilsētu savienības Ziemeļvidzemes lauksaimniecības komitejas vadītājs (1916 – 1918). Vienlaikus iesaistījās arī 12.1917. Valkā izveidotās Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Satversmes projekta izstrādāšanas komisijas darbā, ko vadīja Voldemārs Zāmuels. 1918 atgriezās vācu karaspēka okupētajā Rīgā, iesaistījās Demokrātiskā bloka darbībā kopā ar citiem latviešu politiķiem. 17.11.1918. P. Juraševskis kļuva par jaunizveidotās Latvijas Tautas padomes locekli no Radikāldemokrātu partijas (vēlāk no Darba partijas). Latvijas Republikas finansu ministrs (19.11.1918.), tieslietu ministrs (18.01.1918. – 18.03.1919.; 05.03. – 23.12.1925.). 02.04.1919. P. Juraševskis tika iecelts par Valsts kancelejas Likumkārtošanas nodaļas vadītāju, taču darbību pārtrauca 16.04.1919. No 06.1919. vadīja Tieslietu ministrijas Likumdošanas (no 11.1920. – Kodifikācijas) nodaļu (1920. – 08.1921. šīs nodaļas redaktors), koordinējot valsts likumdošanas sistēmas izveidi. 29.09.1920. ar Ministru kabineta lēmumu P. Juraševskis tika iecelts arī par valdības Revīzijas komisijas locekli. No Pāvela Bermonta spēkiem atbrīvotās Jelgavas pilsētas pašvaldības pagaidu vadītājs (11.1919. – 1920. gada sākumam). Tika ievēlēts Jelgavas pilsētas domē  (03.1922. un 02.1925.). Jelgavas apgabaltiesas notārs Jelgavā (09.1922. – 06.1924.). 03.1922. un 02.1925. P. Juraševski ievēlēja Jelgavas pilsētas domē. iekšlietu ministrs (22.05.1924. – 18.12.1924.), Ministru prezidents (24.01.1928. – 30.11.1928.). Pēc tam atkal zvērināts advokāts Jelgavā. 1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā no Demokrātiskā centra un bezpartijisko sabiedrisko darbinieku saraksta. Bija 2. Saeimas sekretārs (11.1928. – 01.1928.), pēc tam zvērināts advokāts. Satiksmes ministrijas juriskonsults (12.1926. – 11.1927. un no 05.1929.). 04.1927. pēc Valsts prezidenta J. Čakstes nāves P. Juraševskis kandidēja Valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Ministru prezidents (24.01. 1928. – 30.11.1928.; līdz 07.03.1928. – arī finanšu ministra vietas izpildītājs). 02.1928. P. Juraševskis kandidēja Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās no Latviešu pilsoņu apvienības saraksta, 10.1928. viņu ievēlēja 3. Saeimā no Demokrātiskā centra un bezpartijisko sabiedrisko darbinieku saraksta (bijis Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs). 10.1930. viņu atskaitīja no zvērinātu advokātu skaita. Rīgas apgabaltiesas notārs Rīgā (no 09.1930.), sakarā ar ko atkāpās no juriskonsulta amata Satiksmes ministrijā un Jelgavas Tirdzniecības-Rūpniecības Kopējā slimo kasē. Bija Ložmetējkalna pieminekļa un Jelgavas atbrīvošanas pieminekļa celšanas komitejas priekšsēdētājs. 03.1931. viņu ievēlēja Rīgas pilsētas domē. P. Juraševskis bija zvērināts advokāts Jelgavā (no 08.1931). Pēc Saeimas atlaišanas turpināja notāra darbu Rīgā (no 16.05.1934.), pret sociāldemokrātu līderiem organizētajā kara tiesas procesā 26.11.1934. bija starp tiem Latvijas politiķiem, kuri ar zvērestu apliecināja, ka apsūdzētie nekad nav sadarbojušies ar komunistiem. Padomju okupācijas laikā 13.12.1940. P. Juraševskis tika atbrīvots no notāra amata. Vācu okupācijas laikā 17.03.1944. parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu. Apbalvots ar Krievijas medaļu par piedalīšanos mobilizācijas pasākumos 1914, Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni, II šķira, Latvijas Atbrīvošanās kara piemiņas zīmi, Latvijas Skautu Centrālās organizācijas pateicības zīmi "Svastika".

 “Dabūjis no kāda politiska labvēļa automobili ar šoferi, aizbraucu pie bijušā Ministru prezidenta un ilggadīgā deputāta Pētera Juraševska, lai aicinātu arī viņu parakstīt manifestu (par neatkarīgās Latvijas atjaunošanu — R.T. ). Viņš dzīvoja savās lauku mājās Sesavas pagastā. Juraševskis uzņēma mani ļoti sirsnīgi un tūlīt parakstīja. Pie pusdienām plaši pārrunājām starptautisko stāvokli un Latvijas izredzes uz augšāmcelšanos. Vecais valstsvīrs (..) mudināja mani darīt visu iespējamo, lai celtu augšā mūsu demokrātisko republiku, par kuru tik daudz asiņu liets, tik daudz darba ieguldīts.” [5]

Informācijas avoti:

1. Latvijas enciklopēdija, 3. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005. ISBN 9984948234

2. Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī. Rīga: Madris, 1998 173, [2] lpp. ISBN 9984592510 
3. Latvijas advokatūra : zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfijās, 1919-1945 : biogrāfiskā vārdnīca / sastādītāji Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2007. 610, [3] lpp. ISBN 9789984986623 

4. https://enciklopedija.lv/skirklis/88009 (skatīts 29.01.2021.)

5. Pie saknēm. Latvijas valsts un tās vīri. Latvijas Vēstnesis, Nr. 285, 30.10.1997. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/45643 (skatīts 29.01.2021.)
6. Attēls no Smiltēna, Anda. Pēteris Juraševskis: Latvijas tieslietu sistēmas pamatlicējs. Jurista vārds, 2017. gada 19. septembris (sērija Juristu likteņi). Pieejams: https://juristavards.lv/doc/271343-peteris-jurasevskis-latvijas-tieslietu-sistemas-pamatlicejs/ (skatīts 29.01.2021.)