Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Zinātnieks, valodnieks, bibliogrāfs. Uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu zinātniekiem. Bērnību un agrīnos skolas gadus viņš pavadīja Liepājā. Pēc pārcelšanās uz Rīgu turpināja mācības Rīgas pilsētas 32. pamatskolā Torņakalnā (beidza 1929) un Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā (beidza 1933). Beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Ģermāņu filol. nodaļu (1944), līdztekus studējis baltu filoloģiju. 1944 emigrējis uz Vāciju, Getingenes universitātē ieguvis doktora grādu baltu filoloģijā, studējis sanskritu un somugru valodas. Kopš 1951 dzīvoja ASV. 1953 – 1961 strādāja par bibliotekāru. Viesprofesors baltu valodniecībā Lundas universitātē Zviedrijā (1961 – 1962). ASV pasniedza vācu valodu un literatūru Kentuki Centra koledžā (1963 – 1968), bija ārkārtas profesors Ziemeļilinoisas universitātē (1969 – 1976), pēc tam turpat vācu valodas un senākās vācu literatūras profesors. Viņa mūža lielais veikums ir Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija 1940 – 1991 ("Bibliography of Latvian Publications Published Outside Latvia") 5 sējumos (1968 – 1996, "Daugava" Stokholma), 1973 piešķirta Kultūras fonda balva. Publicējis daudz ļoti nozīmīgus un izcilus darbus valodniecībā, latviešu rakstniecības pieminekļu pētniecībā un bibliogrāfijā. Kopā ar prof. V. Šmālstīgu (W. Schmalstieg) pārtulkojis angļu valodā J .Endzelīna "Baltu valodu skaņas un formas" ("Comparative Phonology and Morphology of the Baltic Languages"; 1971). B. Jēgeram ir vadoša loma arī vecākās latviešu literatūras agrāk nezināmo pieminekļu apzināšanā un jaunatklāšanā Rietumu pasaules arhīvos un bibliotēkās. 1975 atradis un laidis klajā faksimilspiedumā ilgi meklēto J. Reitera 1675 Rīgā izdoto latviešu Bībeles tekstu ("Eine Ubersetzungsprobe"), kā arī viņa sastādīto tēvreižu krājumu 40 valodās "Oratio Dominica XL linguarum". Rakstu krājumā "Ceļi" (17) publicējis arī apceri par J. Elgera katoļu dziesmu grāmatu (Braunsbergā 1621). Trimdā izdotās "Latvju enciklopēdijas" (1962 – 1982) līdzstrādnieks. Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (1992). Apbalvots Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Goda balvau (1973), Triju Zvaigžņu ordeni (1996), Ērika Raistera piemiņas fonda balvu (1999), Pasaules PBLA Tautas balvas laureāts (2000). Žurnālista, grāmatizdevēja, literatūrzinātnieka, tulkotāja Joģa Mednieka (Georga Haralda Jēgera 1880 – 1946) un  viņa sievas Olgas (dzim. Melnalksnes) dēls.

Informācijas avoti:

1. Latvijas enciklopēdija, 3. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005. ISBN 9984948234

2. Bankavs, Andrejs. Valodniecība Latvijā : fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010, 326 lpp. ISBN 9789984451831

3. Krēsliņš, Jānis. Valodnieks un bibliogrāfs Benjamiņš Jēgers. Jaunā Gaita Nr. 256, 2009. Pieejams: http://zagarins.net/jg/jg256/JG256_Kreslins-Jegers.htm (skatīts 22.01.2021.)

4. https://www.literatura.lv/lv/person/Benjamins-Jegers/871783 (skatīts 22.01.2021.)

5. Attēls no https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/lnb-atzimes-latviesu-valodnieka-benjamina-jegera-simtgadi.a113819/ (skatīts 22.01.2021.)