Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Botāniķe. Lauksaimniecības zinātņu kandidāte (1970). Dr. agr. (1992). Mācījusies Balvu Valsts ģimnāzijā (pab. 1940). 1941, sākoties Otrajam pasaules karam evakuējas uz Krieviju. 1942 uzsāk mācības A. K. Timirjazeva Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā (Samarkandā, Uzbekijā). Studijas pabeidz 1948. gadā atjaunotajā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad LLU) (agronome dārzkope). Pēc studiju beigšanas E. Muižarāja kā asistente uzsāk darbu LLA Mežsaimniecības fakultātes Botānikas katedrā profesora Paula Galenieka vadībā. Bijusi LLA Botānikas katedras mācībspēks (1948 – 1994), LLA Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes Botānikas katedras vadītāja (1970 – 1983), LLA profesore (1982), emeritēta profesore (1994). Pētījusi zemeņu zieda attīstību, Latvijas retos un aizsargājamos augus. Vadījusi zinātnisko darbu reto un aizsargājamo augu saglabāšanai Gaujas nacionālajā parkā. Mācību grāmatas "Augu morfoloģija un anatomija" (1967) līdzautore.

Informācijas avoti: 

1. Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. ISBN 9984948226

2. Meža enciklopēdija. Rīga: Zelta Grauds, 2003 – 2015. 2 sēj. ISBN 9984968405 (iesiets, 1. sējums).

3. http://botany.lv/vesture/personibas/ella-muizaraja/ (skatīts 14.12.2020.)

4. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=zieds&id=951179&g=1 (skatīts 14.12.2020.)

5. Logina, Z. "Biju īsta padomju sieviete...". Vaduguns. Nr. 47, 2017. Pieejams: http://www.vaduguns.lv/arh%C4%ABvs/2017/novembris/28novembris2017.pdf (skatīts 14.12.2020.)

6. Attēls no Liepiņa, L. Pie tāda mūža, kas ir ziemcietīgs, ir sals, ir nāve zobus izlauzīs. Plēsums, Nr. 8, 1974.