Ievērojami cilvēki Jelgavā

03.06.1848. Kalnmuižas pag. Lejas Čimās – 10.03.1892. Pēterburgā (Krievijā), apbed. Tērvetes Kalnamuižas kapos (piemineklis no 26.05.1938.)
Zinātnieks, mikrobiologs, epizootologs, pasaules mēroga atklājumu autors. Mācījies Kalnamuižas pamatskolā, Jelgavas reālskolā (1862 – 1865), Tērbatas Veterinārinstitūtā (1873 – 1877, 1879 maģistra grāds). Mācījies arī Parīzē. Krievijas armijas Pēterburgas leibgvardes kavalērijas pulka veterinārārsts (no 1879). Pulka ambulancē ierīkojis ļauno ienāšu laboratoriju. Ar šo slimību tolaik slimoja un nobeidzās daudz zirgu, tā pielipa arī cilvēkiem un bija neārstējama. Kopā ar Alfrēdu Bertušu pētīja slimības klīniskās izpausmes. Kopš 1885 pievērsies arī trakumsērgas aizsargpotes iegūšanai. Sadarbībā ar L. Pastēru 1886 nodibinājis Pastēra staciju Pēterburgā, kur potējis traku suņu sakostus cilvēkus, pētījis sifilisu, bakas, Sibīrijas mēri, ļaunos ienāšus. Rodot atbalstu zinātnes mecenāta Oldenburgas prinča Aleksandra personā, 1890 izveidojis Eksperimentālās medicīnas institūtu, kurā vadījis epizooloģijas nodaļu. No dienesta atvaļinājies 1891 kā koleģiālpadomnieks (pulkvedis), vairāku ordeņu (Sv.Staņislava III šķ., Sv.Vladimira lV pak. u.c.) kavalieris. Ordeņi piešķirti par ieguldījumu armijas kavalērijas veselībā, arī par īpašu pakavu izgudrošanu. Šos pakavus plaši ieviesa krievu armijā. Pētījumus turpinot, K.Helmanis ieguva ekstraktu – ļauno ienāšu izraisītāja mikroorganismu, ko nosauca par maleīnu (no latīņu malleus – ļaunie ienāši) un pētījumos pierādījis, ka maleīns ir specifisks ļauno ienāšu diagnostikas līdzeklis. Šo atklājumu vēlāk plaši izmantoja Rietumeiropā, sākot sistemātisku slimības apkarošanu. Zinātnieks izstrādājis arī tuberkulozes mikrobaktērijas kultivēšanas metodi uz kartupeļiem, iegūstot ekstraktu, kura īpašības līdzinājās R. Koha iegūtajam tuberkulīnam, un pētījis tā diagnostiskās īpašības. K. Helmaņa iela Jelgavā (no 1985), bareljefs (1989).
Informācijas avoti:
1. Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. ISBN 9984948226
2. Račinska, Albīne. Lielupei līdzās... Rīga, 1997.
3. Cīrulis, Austris. Kristapa Helmaņa atklājumu ceļš. Zemgales Ziņas, 1998, 16.jūn.
4. Attēls no http://www.ieverojamiemediki.lv/h/helmanis-kristaps/ (skatīts 08.01.2021.)