Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Rakstniece. Mācījusies Auces sešklasīgajā pamatskolā (1920 – 1926), Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā (1926 – 1930). Studēja agronomiju Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē (1930 – 1936) Jelgavā. Strādājusi Lauksaimniecības kamerā Jelgavā. Pēc žurnālista Jūlija Druvas ieteikuma vadīja laikraksta "Daugavpils Vēstnesis" lauksaimniecības nodaļu, vēlāk veidoja nedēļas pielikumu "Mana Sēta". 1940 darbu atstāja, strādāja Malnavas lauksaimniecības skolā, vācu okupācijas laikā dzīvoja gan Rīgā, gan Jelgavā. No 1944 ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Vairākus gadus nodzīvoja latviešu bēgļu nometnē Vircburgā. 1948 izceļoja uz Kanādu, kur pirmie gadi aizritēja smagā darbā fermā Kanādas rietumos. Vēlāk pārcēlās uz Monreālu, bet visilgākais laiks nodzīvots Toronto, kur pavadīja arī mūža nogali latviešu aprūpes namā "Kristus Dārzs". Rakstniece ir divdesmit deviņu grāmatu autore. Prozas darbu tematikā galvenokārt Zemgales lauku ļaužu ikdiena, bēgļu laika pieredze, trimdas latviešu sabiedrības un cilvēku attiecību tēlojums, vietumis iestrādājot arī citzemju ļaužu attieksmi pret bēgļiem un trimdiniekiem, kā autobiogrāfiskas atmiņas. Literārajā devumā ir romāni, stāsti, noveles, miniatūras, atmiņas. Par atmiņu grāmatu "Sveicināta, mana zeme" 1961 saņēmusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda godalgu. 1997 saņēmusi IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Krišjāņa Barona prēmiju par mūža darbu rakstniecībā. I. Grebzde kā reāla persona attēlota Teodora Zeltiņa romānā "Drupu republika" (1960). Rakstniecei atklātas divas piemiņas plāksnes – pie Reņģes stacijas, kur dzimusi, un pie Auces pilsētas kādreizējās sešklasīgās pamatskolas, kur ieguvusi pamatizglītību. Jaunākā māsa – dzejniece Rasma Galeniece (1917 – 2007). Vīrs Jāns Grebzde. 1960 laulības ar Nikolaju Rubeni. Meita Dace.

"Man ir bijušas tikai vienas mājas manā mūžā, tēva dzimtā vieta – Kalna Dzirkanti Auces apkārtnes pakalnos. Visur citur, kur esmu klīdusi vai apmetusies, jutos kā ciemiņš, ienācējs vai garāmgājējs. Manas saknes palika Dzirkantu zemē un nekad nebūs izraujamas. Nekad, kamēr es būšu. Es aizveru acis un esmu mājās. Gadi pazūd kā migla. Es vēl nekā nezinu no pasaules." [2]

Informācijas avoti:

1. https://enciklopedija.lv/skirklis/100374-Irma-Grebzde (skatīts 23.12.2020.)

2. https://www.literatura.lv/lv/person/Irma-Grebzde/871739 (skatīts 23.12.2020.)

3. https://www.vestnesis.lv/ta/id/43624 (skatīts 23.12.2020.)

4. Norītis, R. Rakstniece Irma Grebzde aizsaulē. Laiks, Nr. 17, 2000.

5. Attēls no Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības un mūzikas muzejs. Grebzde, Irma. Pieejams:

https://www.acadlib.lu.lv/oldsite/www.acadlib.lu.lv/site/PVP/0000001940.html (skatīts 23.12.2020.)