Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Kultūras darbinieks, horeogrāfs, deju kolektīvu vadītājs, virsvadītājs, 6. un 8.–12. Deju svētku virsvadītājs, 13. un 14. Deju svētku Goda virsvadītājs, svētku "Rīgai-800" virsvadītājs, Dobeles rajona, Jelgavas pilsētas un rajona deju kolektīvu virsvadītājs. Beidzis Rīgas Kultūrizglītības tehnikumu, neklātienē arī N. Krupskajas Ļeņingradas Kultūras institūtu (1959 – 1964). V. Ozola darba gadi saistīti ar Jelgavu. Šeit kļūst par ievērojamu Jelgavas kultūras dzīves veidotāju, strādājot par Jelgavas kultūras nama māksliniecisko vadītāju (1950 – 1951) un direktoru (1955 – 1960), Celtniecības pārvaldes kluba vadītāju (1951 – 1955), kā arī vada daudzus deju kolektīvus. Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.1952. gadā nodibina Jelgavas kultūras nama deju kolektīvu (vēlāk – ar nosaukumu "Jaunība"), kas viens no pirmajiem Latvijā iegūst Tautas deju kolektīva nosaukumu. Aktīvās darbības laikā dibināti un vadīti deju kolektīvi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1961 – 1964), Sidrabenes ciema Emburgā (1967 – 1969) un Zaļeniekos (1969 – 1970), vadīts dziesmu un deju ansamblis "Lielupe" (1970 – 1985), ražošanas apvienības "Latvijas lini" deju kolektīvs (1973 – 1975), tautas deju ansamblis "Diždancis" (1975 – 1983), vidējās paaudzes deju kolektīvs "Laipa" (1994 – 2000) un deju kolektīvi Platonē. Visi V. Ozola vadītie jauniešu, vidējās un vecākās paaudzes kolektīvi neiztrūkstoši bijuši dažādu svētku, festivālu dalībnieki un konkursos izcīnījuši godalgotas vietas. Horeogrāfs bija pirmais, kurš pievērsa lielu uzmanību senioru deju kolektīvu kustībai, vadot senioru deju kolektīvus un rīkojot koncertus un festivālus. Kā kustību konsultants piedalījies daudzu teatralizētu uzvedumu veidošanā, piemēram, Rēzeknes Tautas teātra iestudējumā "Latgales kāzas" un dziesmu un deju ansambļa "Lielupe" iestudējumā "Koncerts retro stilā" (1981). V. Ozols ir viens no pirmajiem horeogrāfiem, kas pievēršas sižetiskajām dejām, cenšoties atklāt to saturu, piemēram, dejā "Traktoristi azaidā", "Dzintarkrasta puiši" un "Vecais Taizels”". Precīzākai satura atklāsmei un noskaņas radīšanai horeogrāfs dejās pirmo reizi iekļāvis dažādus priekšmetus – pakavus ("Kas tur skan"), svečturus un krēslus ("Vakarēšana", "Sader liepa ar ozolu"). Viņa daiļrades pūrā ir vairāk nekā 75 dažāda žanra deju, daudzas no tām prēmētas konkursos. Astoņos deju svētkos uzvestas 17 viņa radītās dejas, lielākā daļa – viņa paša virsvadībā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi (1997), Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu "Goda zīme". Viļa Ozola fonds Valgundes bibliotēkā (Jelgavas novads) – grāmatas par V.Ozolu, biogrāfija, deju video un audioieraksti, attēli u.c.

Informācijas avoti:
1. Saulīte Ingrīda. Deju svētki Latvijā: skaitļi un fakti, 1945 - 2003. Rīga, 2005. ISBN 9984974154
2. https://jelgava.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=170193&c=2 (skatīts 29.08.2020.)

3. https://dziesmusvetki.lndb.lv/person/?id=81 (skatīts 10.11.2020.)

4. Attēls no http://dejaszeltafonds.lv/category/autors/vilis-ozols/ (skatīts 10.11.2020.)