Ievērojami cilvēki Jelgavā
 |
 |
 |
||
 |
 |
 |
||
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
||
Šlipenbahs Ulrihs Heinrihs Gustavs (vācu: Ulrich Heinrich Gustav Freiherr von Schlippenbach) 1774. 18.05. Dižvormsātes muižā (tagad Vormsāte) – 1826.20.03. Jelgavā
Dzejnieks, rakstnieks, jurists. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības līdzdibinātājs. Mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā (1789 – 1790). 1790 uzsāka tieslietu un filozofijas studijas Kēnigsbergā, kur apmeklēja arī Kanta lekcijas, turpināja tās Leipcigā. 1794 – 1796 Krievijas militārajā dienestā. 1796 atgriezies Kurzemē. Piltenes apgabals notārs (1799 – 1807), Piltenes landrāts (1807 – 1818). Šajā laikā sāka savu literāro darbību, izdeva dzejas krājumu "Kuronia, eine Sammlung vaterländischer Gedichte, 3 sēj., 1806 – 1809 (Kuronija, tēvzemes dzeju krājums), 1809. gadā Jelgavā izdots "Malerische Wanderungen durch Kurland" (Gleznainie ceļojumi pa Kurzemi), kurā atsevišķa nodaļa veltīta tā laika Kurzemes administratīvajam centram "Gubernatora pilsētai Jelgavai". 1809 Jelgavā, Rīgā un Leipcigā izdotajos sacerējumos viņš ievietoja arī latviešu dzejnieka Neredzīgā Indriķa dzeju tulkojumus, vēlāk Šlipenbahs viņa dziesmas publicēja Berlīnes laikrakstā "Der Freimütige". No 1814 Šlipenbahs bija Zemnieku stāvokļa uzlabošanas komisijas (Kommission zur Verbesserung des Zustandes der Bauern) loceklis, kas sagatavoja dzimtbūšanas atcelšanu Piltenes apgabalā un visā Kurzemes guberņā 1818. gadā.
Pēc Piltenes apgabala pievienošanas Kurzemes guberņai 1818 viņu iecēla par Kurzemes galma virstiesas padomnieku. 1822 bija Kurzemes provinces likumdošanas komisijas priekšsēdētājs Baltijas guberņu likumu sakārtošanas projekta sastādīšanai.
1821 viņš Kurzemes hercogienes Dorotejas piemiņai Jelgavā izdeva "Dziesmu vaiņagu" (Liederkranz). 1828 Jelgavā izdotajā dzejoļu krājumā Nachgelassene Gedichte (Mitau : J. F. Steffenhagen und Sohn, 1828. 215 s.) publicēti: veltījuma dzejoļi Kurzemes hercogienei Dorotejai (Der Frau Herzogin Dorothea von Kurland), [G.M.] Paukeram (An Freund Paucker), marķīzam Pauluči (Marquisen Paulucci); Prologs par godu teātra atklāšanai Jelgavā 1821.gada 7.janvārī, Jāņi Jelgavā, 1821. u. c.
Ulriha fon Šlipenbaha portrets 1812. I.R.Rozmeslers, pēc J.L.Eginka zīmējuma.
Informācijas avoti:
1. lv.wikipedia.org (skatīts 2020.06.09.)
2. jelgava.biblioteka.lv (skatīts 2020.06.09.)