Vīri ar nopietnu skatu uz darbu
04.06.2023.
Pirms 115 gadiem Jelgavā dzimis mūziķis, mūzikas pedagogs, diriģents, vairāku nozīmīgu orķestru dalībnieks, vadītājs Jūlijs Grūtups un pirms 175 gadiem dzimis zinātnieks, mikrobiologs, epizootologs, pasaules mēroga atklājumu autors Kristaps Helmanis.Jau 30. gados laikrakstu lapās lasām daudzsološas ziņas par topošo mūziķi Jūliju Grūtupu:
“Klarnestists Jūlijs Grūtups beidz kursu. Spēlējot Spora pirmo koncertu, patīkamu iespaidu atstāja viņa mīkstais, dziedošais tonis,..”; “Pilnu mūzikālās izglītības kursu ar brīvmākslinieka diplomu šogad beiguši: .. klarnetes spēlē Jūlijs Grūtups”; “J. Grūtups, kas vienmēr nopietni skatās uz darbu, ar savu sagatavoto un pārdomāto priekšnesumu sagādāja apmeklētājiem patīkamu baudu un kā atzinību saņēma balvu un ziedus.”
Jūlijs Grūtups ir Jelgavas 2. valsts vidusskolas absolvents un vēlāk skolotājs. Darbojies Jelgavas Latviešu teātrī, Jelgavas filharmonijas simfoniskajā orķestrī, Jelgavas Tautas konservatorijas pūšaminstrumentu nodaļā. 1944. gadā pabijis vācu armijas leģionā, tad apcietināts, izsūtīts uz Tālajiem Austrumiem, tomēr arī tur spējis muzicēt, vadījis Klusā okeāna flotes vieglās mūzikas bigbendu. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis Dobelē. No 1952. gada Jelgavā, Jelgavas mūzikas skolas pūšaminstrumentu nodaļas vadītājs, pūtēju orķestra diriģents, daudzu vēlāk pazīstamu mūziķu audzinātājs.
Novadnieku Jūliju Grūtupu iepazīstiet D. Šleijas grāmatā “Pedagogs Jūlijs Grūtups.”, arī http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/1248/
Kristaps Helmanis mācījies Jelgavas reālskolā, vēlāk Tērbatas Veterinārinstitūtā un Parīzē. 1876. gadā viņš uzsāk savu pirmo zinātnisko darbu, kuru veic teicami un 1877. gada janvārī par to iegūst zelta medaļu. To spiests pārdot, lai sagādātu līdzekļus studiju pabeigšanai. Tomēr tā paša gada rudenī K. Helmanis iztur maģistra pārbaudījumus un vēlāk spoži aizstāv grādu. Dienējis kā vetārsts Krievijas armijas Pēterburgas leibgvardes kavalērijas pulkā. Tolaik daudz zirgu slimoja un nobeidzās no ļaunajiem ienāšiem, slimība pielipa arī cilvēkiem un bija neārstējama. Kristaps Helmanis pētījis slimības klīniskās izpausmes, pēc tam pievērsies trakumsērgas aizsargpotes iegūšanai. Sadarbībā ar L. Pastēru 1886. gadā nodibinājis Pastēra staciju Pēterburgā, kur potējis traku suņu sakostus cilvēkus, pētījis sifilisu, bakas, Sibīrijas mēri, ļaunos ienāšus. Izveidojis Eksperimentālās medicīnas institūtu, kurā vadījis epizooloģijas nodaļu. Izgudrojis īpašus pakavus. Neatlaidīgos pētījumos ieguvis specifisku ļauno ienāšu diagnostikas līdzekli maleīnu, kas vēlāk plaši izmantots Rietumeiropā, lai slimību apkarotu. Izstrādājis arī tuberkulozes mikrobaktērijas kultivēšanas metodi uz kartupeļiem, iegūstot ekstraktu, kura īpašības līdzinājās R. Koha iegūtajam tuberkulīnam. Zinātnieka Kristapa Helmaņa vārdā nosaukta iela Jelgavā, uz kuras atrodas LBTU Veterinārmedicīnas fakultāte.
Par Kristapu Helmani lasiet JPB e-katalogs, http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/126/