Trešais dēls par Zemgales deju ķēniņu
17.03.2023.
1923. gada pavasaris Valgundes pagasta Mežgaļos līdz ar putnu balsīm ieskandina arī mazā Vilīša pirmos meldiņus. Paaudzies, kā jau trešais tēvadēls, Vilis dodas pasaulē. Iesākumā tepat Jelgavā, lai kļūtu par skolotāju. Pēc dažiem gadiem diemžēl pasaule sajūk prātā un aizrauj Vili savam nelaimēm līdzi. Vispirms uz Vāciju, tad uz Krieviju. Tikai pēc septiņiem gadiem Vilis atgriežas Jelgavā, kur sākas viņa kultūras darbinieka raiburaibais ceļš. Viņš dara visādus kultūras darbus. Kļūst par kultūras nama māksliniecisko vadītāju, organizē kori, orķestri, viņu atstādina, bet viņš turpina, viņš grib mācīties, tas nav vienkārši, bet viņš to paveic, viņš dibina un vada deju kolektīvus, rada un iestudē dejas, vēzē Deju svētku virsvadītāja zizli, tver mikrofonu un dzied. Viņš ir kā Figaro maratonā. Viļa Ozola radošā mūža daudzpusība simboliskās paralēlēs izskan paša radītajā un latviešu dejas zelta fondā ieceltajā dejā “Spriguļu sišana” – ar katru soli, nolēcienu, piesitienu, ritmu, pieaugošo tempu, sasniedzot radošuma kulmināciju. V. Ozols apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi, Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu "Goda zīme" un Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju.
Meistars veidojis apmēram 90 oriģinālhoreogrāfijas un deju apdares. Deju svētkos uzvestas 18 viņa veidotās dejas, lielākā daļa – paša virsvadībā. Arī šogad Deju svētkos, godinot Vili Ozolu simtgadē, dejotāju rindas izvīsies majestātiskajā “Svinīgajā solī” un jestri izleks “Klabdanci”.
Par Vili Ozolu:
“Vilis Ozols – Zemgales deju ķēniņš” https://ej.uz/4rxh
http://dejaszeltafonds.lv/category/autors/vilis-ozols/
Ozols, Vilis. Viļa Ozola fonds Valgundes bibliotēkā https://ej.uz/bqgg