Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Svinēt dzīvi

Cilvēks nevar bez svētkiem. Reizēm vajag pārkāpt ikdienai, rūpēm, un ļauties svētku svinēšanai tā patiesi – no visas sirds. Ieskatam - idejas no bibliotēkas grāmatām

 

Grāmatu anotācijas no www.janisroze.lv, www.la.lv,

 

 

Grīns M., Grīna M.

Latviešu gads, gadskārta un godi

 

Gadskārtas svinības, vadoties no notikumiem dabā, veido aktīvu norišu ciklu ļaužu dzīvē. Tās dod pelnītu atpūtu pēc darbā pavadīta laika posma, bet galvenais, - izaugušas no saules gaitas radītiem pieturas punktiem, latviešu gadskārtas svinības veido pamatu latviešu senajai laika skaitīšanas sistēmai. (M.Grīns)

 

Atrašanās vieta


 

Dziesmu svētku mazā enciklopēdija

 

Dziesmu svētku mazā enciklopēdijā ir, apkopota informācija par Dziesmu svētku vēsturi Latvijā un emigrācijā, personībām un rīkotājiem, koriem, orķestriem, mūziku un deju svētkiem, celtnēm, lietišķās mākslas izstādēm, karogiem, piemiņas zīmēm, dalībnieku tautastērpiem. Pielikumos atrodam ziņas par Dziesmu svētku komponistiem, visu līdzšinējo Dziesmu svētku kopkoru un apvienoto orķestru atskaņotajiem latviešu komponistu skaņdarbiem, personu rādītāju un Dziesmu svētku sarakstu Izdevumā atrodami arī vēsturiski fotoattēli.

Atrašanās vieta


 

Cilvēks un viņa dziesmu svētki

 

Fotoalbums, kurā atspoguļoti dziesmu svētku mirkļi – atmiņas, pārdzīvojums, līdzdalība, prieks skatītāju acīs – tā ir nenovērtējama mūsu kultūras daļa, kur aizrautīgi dalību ņem gan lieli, gan mazi, tā padarot šo tradīciju nemirstīgu.

 

Atrašanās vieta


 

Dziesma.Svētki.Dzīve

 

Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” sagatavojis un izdevis atmiņu stāstu grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve, kurā apkopotas mutvārdu liecības par dziesmu svētku tradīciju ārpus Latvijas, kas izveidojās uzreiz pēc Otrā pasaules kara un turpinās līdz pat šai dienai. Latvijas lasītājiem grāmata būs atklājums par apbrīnojamo enerģiju un mērķtiecīgajām, izdomas bagātajām trimdas latviešu sabiedrības aktivitātēm, savukārt bijušiem trimdas latviešiem izdevums uzjundīs pieredzē glabātas atmiņu ainas un izjūtas, kas radušās, piedaloties dziesmu svētkos ārpus Latvijas. No vienas puses, izdevumā publicētie stāsti dokumentē dziesmu svētku tradīciju no individuālu cilvēku perspektīvas, no otras puses, tie negaidīti rada dziesmu svētku īpašo “garšu”, aizrauj līdzi lasītāju svētku dalībnieku piedalīšanās priekā, sniedzot visdažādākās atbildes uz tādiem jautājumiem – kāpēc cilvēki paaudžu paaudzēs piedalījās svētkos? Kāpēc viņiem bija tik svarīgi ieguldīt savu laiku, talantus un līdzekļus dziesmu un kultūras svētku kustības uzturēšanā? 

 

Atrašanās vieta

 


 

Drulle E.

Latvija dejo

 

Latvija dejo stāsta par latviešu tautas dejas vēsturisko attīstību ceļā uz sasniegumiem, rāda fotomeistaru fiksētus mirkļus XIII un XIV Deju svētkos Daugavas stadionā. Nodaļā Izcilie Latvijas tautas deju ansambļi ir izveidoti radoši portreti ar fotokadriem ansambļu dejotāju izpildījumā par trīsdesmit diviem augstākās klases Latvijas deju kolektīviem un četrpadsmit diasporas deju kopām.  

 

Atrašanās vieta


 

Ģimenes svētki un tautu tradīcijas

 

Ģimenes svētki atgādina par ģimenes laimes nozīmīgumu, par nepieciešamību izrādīt cieņu, pacietību un solidaritāti visiem ģimenes locekļiem. Ģimenes svētki sniedz mums iespēju izrādīt mīlestību, jūtas un pateicību tuvākajiem, kā arī nostiprināt attiecības starp dažādām paaudzēm un veicināt bērnu kulturālo un intelektuālo attīstību. 

 

Atrašanās vieta


 

Kursīte J.

Kāzas Latgalē

 

Kā Latgalē brauca svātos, precējās, guldināja un modināja jauno pāri, kā apdziedāja, līgavu raudināja, noņēma vaiņagu, kā arī vēl simts un vienu lietu par Latgales senajām un mūsdienu kāzām – to visu lasītājs var uzzināt profesores Janīnas Kursītes grāmatā “Kāzas Latgalē”. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts ar dažādu gadu kāzu fotogrāfijām.  

 

Atrašanās vieta


 

Šlosberga S., Kiseļovs M.

Solījums. Latviskās kāzas

 

Autori ar šo grāmatu vēlas iedvesmot vairākām lietām: ģimeniskumam, latvisku tradīciju kopšanai un lauku vides – mūsu identitātes nesējas – saglabāšanai. Veidojot ģimeniskus svētkus pašiem sev, bez kāzu aģentūru dalības, darbošanās un kopā būšana paliks ilgi atmiņā un ir svētīga.

 

Atrašanās vieta


 

Svinam mājās

 

Lai rosinātu izdomu, gan iecerot neierastāku svinību norisi, gan izmēģinot jaunas, viesību galdam piemērotu ēdienu receptes, gan laikus formulējot ballītes tematu un aicinot viesus tam pieskaņot tērpa izvēli, lieti noderēs AS “Lauku Avīze” izdotā tematiskā avīze “Svinam mājās”.. “Lai sagādātu svētku izjūtu, nevajag milzu līdzekļus – vien jāatlicina mazliet laika un jāuzņemas tā misija! It īpaši bērnu svinībās redzam, cik maz vajag, lai ballītes viesi justos patiesi priecīgi un laimīgi,” saka izdevuma autore Līgija Ciekure. 

 

Atrašanās vieta


 

Dārza svētki

 

Sarīkot dārza svētkus ir pavisam vienkārši. Nepieciešams vienīgi dārzs, kurā sapulcēties jautram draugu pulciņam, un izdoma, lai vakars nepārvērstos vienkārši iedzeršanā. Dārza svētkus var veidot arī kā ģimeņu dienu, taču tad jāpadomā par mazākajiem viesiem un dažādām atrakcijām. Dārzā var rīkot tematiskus saietus, piemēram ceriņu ziedēšanas balli, zemeņu dienu, ābolu pēcpusdienu, vārdu sakot, iespējas ir bezgalīgas. 

 

Atrašanās vieta


 

Bērnu svētki

 

Katrā ģimenē noteikti jau ir savas bērnu svētku svinēšanas tradīcijas, taču varbūt noder arī mūsu ieteikumi. Meklēsim, mēģināsim, eksperimentēsim kopā! 

 

Atrašanās vieta


 

Kraukle D.

Gadatirgi Latvijā. Rīga

 

Ir iepazītas gadatirgus tradīcijas visos četros Latvijas novados. Savs ritējums tiem bijis lepnajā Kurzemē, savs vitālajā Latgalē. Vidzemnieki raduši visu darīt smalkāk, saskatot skaistumu niansēs, zemgaļi drošāk un pamatīgāk. Ir daudz kopīga, pietiekami atšķirīgā. Bet visi ceļi, kā jau zināms, ved uz metropoli ― Rīgu. Tās pievārtē ― Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ― nu jau 45. reizi notiek Gadatirgus ― tautas lietišķās mākslas svētki, nozīmīgs pasākums latviešu kultūras kontekstā. Atmosfēra, kas valda Gadatirgū, ir unikāla, to ļauts baudīt ikvienam. Bet aiz šķietamā viegluma slēpjas daudzu cilvēku darbs, zināšanas, sirds siltums un radošums. Šis ir mūsu mantojums. Ceru, ka arī Jums, lasītāji, tas būs kā pūrs, no kura pasmelties spēku jaunām ierosmēm./Daina Kraukle/ 

 

Atrašanās vieta


 

Brancis M.

Starptautiskie Ledus skulptūru festivāli Jelgavā

 

Ledus skulptūru festivāls vairāk nekā 10 gadu laikā ir kļuvis par Jelgavas pilsētas vispopulārāko un visplašāk apmeklētokultūras dzīves pasākumu. To gaida ne tikai jelgavnieki, bet arī cilvēki visā Latvijā No nelielas izstādes tas ir izaudzis par starptautiski atzītu festivālu, kurā piedalīties par godu uzskata mākslinieki no daudzām pasaules valstīm. 

 

Atrašanās vieta

 

Mežavilks Z.

Opermūzikas svētki Siguldā

 

Grāmata „Opermūzikas svētki Siguldā” apkopo pazīstamā sporta žurnālista un mākslas mīļotāja Zigurda Mežavilka fotogrāfijas no Siguldas Opermūzikas svētkiem piecpadsmit gadu garumā un personiskus iespaidus un atmiņas par Opermūzikas svētku rīkotāju Dr. Daini Kalnu, diriģentu Aleksandru Viļumani, pašmāju solistiem un viesiem: Inesi Galanti, Egilu Siliņu, Ingu Pētersonu, Jāni Sproģi, Arnitu Eglīti, Krišjāni Norveli, Ingu Kalnu, Sonoru Vaici, Elīnu Garanču, Maiju Kovaļevsku, Siseli, Annu Ņetrebko, Alfredo Dazu, Nadju Krastevu un citiem.

 

Atrašanās vieta

 

Uzule L., Zelče V.

Latviešu kapusvētki: identitātes rituāls

 

Kapusvētki ir savdabīga latviešu kultūrprakse un tradīcija, kas tiek kopta kapsētās, kur atdusas latvieši, neatkarīgi no viņu konfesionālās piederības vai nepiederības. Latviešu kapusvētki savulaik tapa kā īpats vērtību sakausējums, savijoties pagāniskajai un kristīgajai tradīcijai un rituāliem, lokālajai un nacionālajai identitātei, kā arī modernā laikmeta publiskās telpas, sabiedrisko un kultūras aktivitāšu mijiedarbībā. Pētījuma pirmajā daļā aplūkota tradīcijas ģenēze un vēsture, bet otrajā daļā, izmantojot trīs gadu novērojumus un anketēšanu gandrīz 40 kapsētās, iztirzāta kapusvētku šā laika tradīcija. 

 

Atrašanās vieta