Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Svētku prieks un nemiers maijā pirms 100 gadiem Jelgavā

Šķirstot veco avīžu slejas un lūkojot dzīvi Jelgavā pirms 100 gadiem, palaikam šķiet, ka notikumi kā aktieri tik nomaina valodas un laika stila diktētos kostīmus un rauj vaļā tos pašus cēlienus. Maijs pienācis ar parādēm, pretstāvēm, provokācijām, pasākumiem, policijas paziņojumiem, palīdzības pakām un pašu paveikto kā pirms 100 gadiem, tā šodien.

Avīze “Tautas Balss” no Jelgavas raportē, ka “Satversmes Sapulces sanākšanas piemiņas svinēšana 1. maijā Jelgavā noritējusi visai svinīgā kārtā. Tirgus laukumā sapulcējies vietējais garnizons, iestāžu, organizāciju un skolu priekšstāvības, kā arī vairāk tūkstošu pilsoņu. Pēc “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” nodziedāšanas mūzikas pavadībā mācītājs Rullīts noturēja svinīgu dievkalpošanu. Tad trīs reizes nospēlēja valsts himnu pavadītu ar jūsmīgiem urā saucieniem, pēc kam sekoja garnizona parāde. Sapulcējušies grandiozā gājienā devās no tirgus laukuma pa Akcīzes, Lielo, Pasta, Valles ielām un Kalves šoseju uz Nikolaja kapiem parādīt godu tur dusošiem Latvijas atbrīvošanas varoņiem. Svinīgais gājiens bij ap versti garš; viņu pavadīja – Jelgavas kājnieku pulka un lauksaimniecības skolas orķestri; plivinājās pavisam 25 dažādi karogi. Pie brāļu kapiem noturēja svinīgu dievkalpošanu prāvests Reinhards un mācītājs Rullīts; orķestrs nospēlēja sēru maršas, himnu un 3 korāļus; turēja sirsnīgas un aizgrābjošas runas lauksaimniecības skolas direktors I. Mazvērsīts un 3 citi runātāji. Visi 25 karogi trīs reiz noliecās uz brāļu kapa; vispēdīgi uz varoņu kapa lika vairāk krāšņus vaiņagus.” (Tautas Balss, Nr. 99, 05.05.1922.) https://ej.uz/jsnb

 

“Strādnieku Avīze” nepalika atbildi parādā, tiesa, līdzīgi kā mūsdienās gadās ar dažādu sabiedrisko aptauju rezultātiem, neatklājas, cik skaitā liela bija “vai visa Jelgavas strādniecība”.  “1. maijs Jelgavā. Jelgavas strādniecība savus darba svētkus nosvinēja ar lielu sajūsmu, zem pieciem karogiem piedalījās vai visa Jelgavas strādniecība.”(Strādnieku Avīze., Nr. 98, 04.05.1922.) https://ej.uz/cn6x

 

Tāpat kā šodien mazliet tramīgi tiek vaktēti nedraudzīgu ļaužu izlēcieni, tā Jelgavā pirms simts gadiem ķerstīti komunisti. “Komunistu proklamācijas Raiņa klubā. Raiņa klubā 29. aprīlī politiskā policija izdarot kratīšanu, atrada lielāku vairumu lielniecisku uzsaukumu, kuras bija sagatavotas Jelgavā kaisīšanai naktī uz 1. maiju. Proklamācijas konfìscēja un apcietināja kādu aizdomīgu sievieti, pie kuras atrada daļu tādu pašu proklamāciju.”( Latvijas Sargs, Nr. 99, 05.05.1922.) https://ej.uz/bd7o

 

Jau 13 reizi andelēsimies Stādu dienās Jelgavā. Arī pirms gadsimta sēja un stādīja, klausoties viedo padomos. “Paraugu dārzu un koku skolu 14. maijā atklāja lauksaimniecības departamenta dārzkopības speciālists Penģerots-Svešais lielam daudzumam apkārtējo laucinieku piedaloties, Jaun-Pētera muižā, Jelgavas apriņķī, iestādot lielāku vairumu ābelītes un ogulājus, pie kam arī noturēja priekšlasījumu par dārzkopību.”

 

Turpat atrodam arī policijas ziņas par komunistiem – slepkavām. “Sagūstīts slepkava, kurš 15. februāri š. g. zvēriskā kārtā nogalināja Kroņa-Vircavas Celmāju" saimnieku, vietējo mežsargu Jāni Pfafrodtu. Slepkava pieder pie lielas un labi noorganizētas laupītāju bandas, kura Jelgavas un Bauskas apriņķos izdarīja daudzas noziedzības. Slepkavu uzzīmēja divi vietējie iedzīvotāji, kuri to bij redzējuši pēc slepkavības izdarīšanas bēgam mežsarga zirgā un mežsarga cepuri galvā. Sakarā ar šo sleptavību vakar arestēts kāds kareivis, kuram bij piespriests Bramberģes muižas šķūnis. Izrādās, ka bandas galvenais miteklis bijis “Strauta-Miegu” mājas, kurai no trim pusēm pieiet mežs. Bandas dalībnieki gandrīz visi jau sagūstīti. Daži viņu ļaudis pat esot iestājušies policijas dienestā. Visi viņi uzdodas par komunistiem.” (Latvis, Nr. 211, 18.05.1922.) https://ej.uz/6oqj

 

Sākas un turpinās skolu remonti Jelgavā. “Valsts Jelgavas reālģimnāzija izsludina uz 31. maiju plkst. 1 dienā jauktu konkurenci bijušajai ģimnāzijas ēkas remontdarbu izdošanai. Ieskatīties darbu noteikumos var katrā darba dienā no plkst. 9 līdz 3 Rīgā, Nikolaja ielā Nr. 36=a Skolu departamentā istabā Nr. 16 un Jelgavā skolas kanclejā Pasta ielā Nr. 29. Rakstiski priekšlikumi un lūgumi pielaist mutiskā sacensībā nomaksāti ar 20 zelta santīmi lielu zīmognodokli līdz ar 120.000 r. lielu drošības naudu iesniedzami Valsts Jelgavas reālģimnāzijas kanclejā līdz 31. maijam plkst. 12 dienā.” (Latvis, Nr. 212, 9.05.1922.) https://ej.uz/zjrk

 

Palīdzības vākšanas kampaņas arī tālajā 1922. gadā bija dienaskārtībā. “Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļa ziedojusi ievērojamu vairumu dažādu mantu par 50.000 rbļ. Daugavpils plūdos cietušajiem.” (Latvijas Vēstnesis, Nr. 109, 17.05.1922.) https://ej.uz/db3v

 

Un tāpat kā pašlaik lieliskas lietas rada “Jelgavas tipogrāfija”, arī “Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedrības Rakstu Sekcija savus izdevumus drukā savā spiestuvē — Jelgavā, Katoļu ielā Nr. 44, darbveža M. Buša vadībā. Latviešu Lauksaimnieku Ekonomiskās Sabiedrības pašas spiestuvē Jelgavā un iesieti pašas sabiedrības grāmatu sietuvē zem visu drukas, litogrāfijas un klišeju izgatavošanas darba vadītāja M. Buša pārziņas. Visas mašīnas dzen elektrība, kuru rada Ek. sab. pašas elektro stacija ar akumulatoriem un 45 zirgu spēku sūcgāzes motoru Jelgavā, Katoļu ielā Nr. 44.”(Zemkopis, Nr. 22, 31.05.1922.) https://ej.uz/guui

 

2022. gada presi varat lasīt mūsu bibliotēkā, ar piedāvājumu iepazīstieties: http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/krajums/periodika/