Stefenhāgenu vēriens
27.05.2023.
150 gadus Jelgavā darbojas grāmatizdevēji Stefenhāgeni, kļūstot par mūsu pilsētas grāmatizdošanas laikmeta zīmolu.Pirmais Stefenhāgens – Johans Frīdrihs spiestuvi iegūst Mītavas grāmatizdevējiem tradicionālā ceļā, apprecot iespiedēja Kristiāna Lītkes atraitni 1769. gadā. Sākums nav viegls, ir jānokārto Lītkes parādi, jāstājas pretī hercoga Pētera nelabvēlībai un jāmeklē jauns ceļš savam rūpalam.
Pateicoties J. F. Stefenhāgena uzņēmībai, pacietībai un darbīgumam, tiek iegādāta zeme Jelgavas nomalē Kangīzeru (Kannulējēju, tagad Mātera) ielā. Tur top slavenā Stefenhāgenu spiestuve, kas iesākumā strādā ar vienu spiedi, gadsimta beigās jau ar trim. Nokārtojas arī attiecības ar hercogu, Stefenhāgens saņem hercoga privilēģijas un sāk izdot reliģisko literatūru un kalendārus latviešu valodā. Jaunums viņa darbībā ir privātu autoru darbu iespiešana, tādējādi veicinot sava uzņēmuma uzplaukumu. Stefenhāgens iespiež arī laikabiedra Vecā Stendera darbus, piemēram, visiem zināmo “Bildu ābici”, kas ir pirmā ilustrētā latviešu ābece, arī īpaši nozīmīgo un apjomīgo latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīcu “Lettisches Lexicon” (1178 lappuses). Stefenhāgens iespiež arī pirmo lugu latviešu valodā.
Līdz 19. gs. sākumam uzņēmumu J.F.Stefenhāgens vada viens, tad adoptē un pieņem par kompanjonu māsas dēlu Johanu Martinu Pētersu-Stefenhāgenu, pārdēvējot uzņēmumu “J. F. Stefenhāgens un dēls”. Tieši J. M. Pētersa-Stefenhāgena vadībā uzņēmums kļūst par lielāko Baltijā. Viņa vadībā spiestuvē top pirmās avīzes latviešu valodā – “Latviešu Avīzes”, mācību grāmatas latviešu bērniem un likumu krājumi Kurzemes un Vidzemes zemniekiem.
J.M. Pēterss-Stefenhāgens darbu nodod tālāk savam dēlam Vilhelmam Pētersam-Stefenhāgenam, kurš turpina attīstīt uzņēmumu. No 1858. gada Stefenhāgeni zaudē Kurzemes guberņas valdes grāmatiespiedēja statusu un kļūst par privātu uzņēmumu. Vēlākos gados spiestuvē saimnieko Vilhelma Pētersa-Stefenhāgena mazdēls, kurš ir pēdējais firmas īpašnieks. Stefenhāgenu uzņēmums praktiski iet bojā Bermonta uzbrukumā, atlikušo 1921. gadā nopērk “Valters un Rapa”.
Mūsdienās par Stefenhāgenu darba mantiniekiem sevi pozicionē Jelgavas tipogrāfija, sakot: ”.. mēs sekojam Johanam Fridriham Stefenhāgena kungam, kura 1769. gadā radīto spiestuves namu uzskatām par mūsu 250 gadus ilgās vēstures sākumu. Mēs lepojamies ar vēsturisko pamatu, uz kura esam veidojušies, balstāmies, strādājam, attīstāmies un iedvesmā radīsim jums arī turpmāk.”
Stefenhāgenus iepazīstiet grāmatās:
L.Labrence “Jelgavas grāmata”
Jelgavas Stefenhāgeni 1769-1919
Kaupere, Marija Jelgavas novads gadsimtu gaitā. Jelgavas grāmatniecība 17.gs.-1940.g.
Lasiet un skatiet arī Jelgavas tipogrāfija https://jt.lv/par-mums/vesture/
Klausieties “Grāmatai pa pēdām”
Izdevēji Stefenhāgeni: Johana Frīdriha devums latviešu literārās kultūras attīstībā