Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Stāsti, kas iedvesmo

Lielākā Latvijas bagātība ir cilvēki. Mums ir ko vērtēt, kam līdzināties, kur augt, ar ko lepoties! Nāciet, bibliotēkā ir vēl daudz šādu stāstu!

 Grāmatu anotācijas no www.janisroze.lv, www.vvf.lv , www.jumava.lv, www.apgadsmansards.lv, www.diena.lv,  

 

 

 

Blaua L.

Jānis Stradiņš. Ceļš cauri laikiem

 

Šajā grāmatā - atceres un apceres, stāvot astoņdesmit gadu dzīves kalnā. Par aizgājušiem laikiem, kuros malti Stradiņu dzimtas likteņi, un savu mūžu laikmeta dzirnakmeņos. Grāmatā aprakstīti Jāņa Stradiņa vistuvākie cilvēki. Notikumi un to atbalsis, kas, nākdamas no tāliem laikiem, atbalsojas vēl šajos. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Cimdiņa A.

Brīvības vārdā

 

Grāmata ir monogrāfija par Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Autore apkopojusi prezidentei tuvo cilvēku atmiņas un pārdomas par viņas dzīves gājumu un pirmajiem soļiem Latvijas Valsts prezidentūrā. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Sēja L.

Es pazīstu vairs tikai sevi

 

Ludviga Sējas dienasgrāmatas un memuāru pirmpublicējums ir stāsts par Latviju un ticību brīvībai.

Ludvigs Sēja (1885-1962) - diplomāts, ārlietu ministrs, Latvijas pārstāvis ASV, Lielbritānijā un Lietuvā, 1922.gadā sekmēja Latvijas de iure atzīšanu no ASV puses. Starpkaru posmā centās panākt ciešāku sadarbību Baltijas valstu starpā. Vācu okupācijas laikā iesaistījās pretošanās kustībā kā Latvijas Centrālās padomes ģenerālsekretārs. 1944.-1951.gadā atradās nacistu un komunistu apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, Štutholas koncentrācijas nometnē, Lubjankas un Lefortovas cietumā un citās ieslodzījuma vietās. Pēc atgriešanās no nometinājuma Komi APSR 1958.gadā, Latvijā strādāja par valodu skolotāju un tulkotāju. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Zatlers V.

Kas es esmu

 

Valdis Zatlers grāmatas ievadā saka: “Rakstu zīmēs varu attēlot tikai paša piedzīvoto. Visobjektīvākais viedoklis ir subjektīvais viedoklis, jo samelot sev nav iespējams. Visi notikumi grāmatā attēloti no mana skatu punkta, un tā ir mana patiesība par notikušo. Ar šo grāmatu es vēlos pateikties visiem cilvēkiem, ar kuriem krustojušies mani dzīves ceļi. Īpaši vēlos uzrunāt jaunatni. Tikai tauta, kas zina savu vēsturi, spēj veidot savu nākotni. Mēs varam bezgalīgi citēt daudz gudru domu, bet nekad nevajag pārstāt domāt pašiem. Ceru, ka mans stāsts rosinās cilvēkus domāt. Domāt par sevi, par mūsu tautu un Latviju.”

 

Atrašanās vieta

 

 

Vilks A.

Grūtupa fenomens

 

Grāmata “Grūtupa fenomens" veltīta personībai, kurā, izsakoties paša Andra Grūtupa vārdiem, ir apvienotas divas pretējības - absolūts ideālists un absolūts praktiķis. Grūtups vienmēr, nereti riskējot ar patiesi apskaužamo advokāta karjeru un upurējot savu veselību, ir konsekventi aizstāvējis latviskas Latvijas ideju, vienlaikus izcīnot spožas uzvaras sabiedrības sašutumu izraisījušās tiesu prāvās. Grāmatas pirmajā daļā tiek "zīmēts" Andra Grūtupa sociālpsiholoģiskais portrets, aprakstīta viņa meistarīgi īstenotā uzdrošināšanās. Grāmatas otrajā daļā apkopotas nozīmīgākās un nereti skandalozākās Andra Grūtupa intervijas. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Balodis J.

Atmiņu burtnīcas 1918-1939.gads

 

Grāmata ar ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņām par diviem zīmīgiem notikumiem mūsu valsts vēsturē - Brīvības cīņām 1918.-1920.gadā un laiku pirms un pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma. Jānis Balodis bija visu šo notikumu vadībā. Viņš piedalījās Brīvības cīņās no pirmās līdz pēdējai dienai. Par ģenerāli daudzi runājuši un rakstījuši citi. Izlasot viņa atmiņu stāstījumu, uzzināsim, kāds ir bijis ģenerāļa viedoklis par šiem vēstures notikumiem, kādas viņš atceras un raksturo daudzas šajos gados satiktās personas tuvplānā. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Krēsliņš K.

No lauku puikas līdz ģenerālim

 

Grāmatā ietverts Latvijas pirmais neatkarības laiks (1918-1940) un Latvijas neatkarības zaudēšana (1940-1991). Grāmatā ir izmantots arhīvu materiāls, un tas ir stāsts par vienkārša zemnieka ģimenes likteni pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, izsūtījumu un izdzīvošanu Sibīrijā, kā arī par lauku puikas izaugsmi līdz ģenerālim. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Žagare – Vītiņa T.

Sadzirdēti. Zvannieku stāsti

 

Tas, kas vajadzīgs, no vienas puses, ir tik vienkāršs, bet tajā pat laikā tik reti sastopams – ka cilvēki būtu gatavi ar lielu personisku atdevi pildīt kopīgu uzdevumu, lai šie bērni varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Ir lietas, ko mums jāpalīdz sakārtot, lai bērni tā varētu dzīvot. Tie, kas atbrauc un redz, kas izveidots, kļūst par citiem cilvēkiem, Viņi ierauga, ka ne tikai tā sauktais Hārvardas materiāls, bet arī šādi bērni ir vērtība, lai mēs varētu uzturēt savu cilvēcību, lai mēs nepielūgtu tikai prātu. Šiem bērniem piemīt kaut kas tāds, kas mums nav dots. (J.Cālītis, mācītājs, “Zvannieku māju” dibinātājs.) 

 

Atrašanās vieta

 

 

Jānis Greste. Fotostāsts

 

Jānis Greste (1876–1951) bija viens no spilgtākajiem Latvijas Republikas izglītības sistēmas pamatlicējiem un veidotājiem līdzās Krišam Melnalksnim, Kārlim Dēķenam, Pēterim Kūlam un Ģedertam Odiņam.

Literatūrzinātnieka Andreja Grāpja veidotais fotoalbums aptver visu Jāņa Grestes biogrāfiju, skolotāja, muzeju darbinieka un literāta plašo darbību no 20. gs. sākuma līdz 50. gadiem, kā arī līdz šim nepublicētus Jāņa Grestes zīmējumus. 

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Jansone A.

Labie ļaudis

 

Pirms diviem gadiem Astrīda Jansone sāka pulcēt atmiņu stāstus no visas pasaules, lai tos saglabātu nākamajām paaudzēm. Viņa apkopoja daļu Vītolu fonda ziedotāju dzīvesstāstu - citus, tepat Latvijā, citus - pāri okeānam atlidojušus.

Viņu paveiktais Latvijas labā vēl ilgi apliecinās, ka patiesībā viss ir bijis pavisam vienkārši - atliek tikai no sirds mīlēt trīs lietas: savu Tēvzemi, savu tautu un tās valodu, un viss darītais būs mūžīgs apliecinājums.

Grāmatā ir daudz mīlestības - pret cilvēkiem, pret savu zemi - savu Latviju. Un vēl - nesalaužama ticība jauniešiem, mūsu zemes nākotnei. Grāmata “Labie ļaudis” ir Astrīdas Jansones dāvana Latvijas Republikas simtgadē un Vītolu fonda 15.jubilejas gadā.

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Birze M.

Quid stas, transit hora

 

Mūsu dzīvi bagātina cilvēki, kurus satiekam, uzklausām un sajūtam. Savukārt tautu dara bagātu cilvēki, kas viņas garu cēluši. Divdesmitā gadsimta otrajā pusē latviešu garu un dzīvesziņu cēla ārsts un prozaiķis Miervaldis Birze. Sarunas ar rakstnieku bija piesātinātas un dziļas. Savā trauksmainajā un intensīvajā dzīvē gūtās filosofiskās atziņas viņš spēja gan pateikt, gan uzrakstīt precīzi, īsi, bet tēlaini. Visu savu radošo mūžu Miervaldis Birze bija neparasti kritisks pret sevi un citiem. Un tomēr, nācies dzirdēt, kā rakstnieks savā, tikai viņam raksturīgajā sarkastiskajā tonī teica, ka viņš latviešiem esot labākais ārsts starp rakstniekiem un labākais rakstnieks starp ārstiem. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Grāmata par grāmatnieku Jāni Rozi

 

“Roze bija pilnīgi pārliecināts, ka viņam izdosies izveidot liela stila grāmatniecības uzņēmumu”, rakstīja literatūras zinātnieks Konstantīns Karulis. Šķiet, ka rosīgā grāmatnieka idejas īstenojas dzīvē, un tam, ko tagad veic atjaunotā firma, nāk līdzi Rozes gars un svētība. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Zariņš R.

Richarda Zarriņa atmiņas

 

Šī grāmata ir latviešu mākslinieka, ekslibra pamatlicēja latviešu grafikā, Latvijas Valsts ģērboņa attēla autora (kopā ar Vili Krūmiņu), kā arī Latvijas valsts vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autora Richarda Zarriņa autobiogrāfija - saistošs, faktiem bagāts kultūrvēsturisks vēstījums. Aizraujoša lasāmviela vēstures cienītājiem un pētījumu lauks zinātkāriem lasītājiem, kā arī mākslas zinātniekiem.

 

Atrašanās vieta

 

 

Rislaki J

Vilki, velni un vīri

 

 

Ar Kronenberga radītajiem tēliem – Tuntuļu Jurīti, Jērādiņu, mazo ganiņu u. c. izaugusi ne viena vien paaudze. Alberts Kronenbers bija daudzpusīga un radoša personība, mūsdienās viņu galvenokārt pazīst kā bērnu grāmatu autoru. Kronenbergs mācījies Venjamina Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā, Jaņa Rozentāla studijā un Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā.

Grāmatas autors Juka Rislaki stāsta: "Pārcēlies uz dzīvi Latvijā, sāku mācīties latviešu valodu – arī no grāmatām, ko ilustrējis mākslinieks Alberts Kronenbergs. Viņa zīmējumi tūlīt pievērsa manu uzmanību. Soma acij tie ir tīkami, un manī modās neizskaidrojama māju izjūta. To labi varēja atpazīt, bet var teikt arī, ka šie zīmējumi ir ļoti latviski. Intuitīvi jutu, ka Kronenbergs ir kaut kas tikpat latvisks kā speķa pīrāgi, Jāņu siers, Skalbes dzeja un Blaumaņa lugas, dziesmu un deju svētki un arī dainas." 

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Streičš J.

Lāga dvēseļu straumei

 

Jo autors personīgāks, jo spēcīgāk skan viņa uzruna – Streiča emocionālās atmiņas prāts kā sabangots okeāns garantē nemieru ilgi pēc grāmatas aizvēršanas (N. Naumanis) 

 

Atrašanās vieta

 

 

Blaua L.

Uldis Dumpis. Zemgalietis

 

“Mana dzīve skrien kā viens švilpiens, un vienmēr esmu jutis, ka tajā skrējienā mani kāds sargā. Mani stiprākie sargi ir mana ģimene, bet esmu sajutis, ka ir kāda roka, kas pēdējā brīdī mani ir satvērusi un pasargājusi, pavilkusi atpakaļ, lai nenotiktu tas, kas varēja notikt,” par savu dzīvi saka aktieris. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ikstena N.

Vija Vētra. Deja un dvēsele

 

Dejotāja un horeogrāfe Vija Vētra ir viena no retajām pasaulē pazīstamajām izcilajām latvietēm. Viņa dzimusi Rīgā, bet Otrā pasaules kara priekšvakarā devās gūt izglītību Vīnes Mūzikas un tēlotājmākslas akadēmijā, kā arī Vīnes konservatorijas Baleta nodaļā. Bēgļu gaitas rūdīja tālākai dzīvei. Vija Vētra pastiprināti pievērsusies indiešu dejām, uzstājusies Anglijas karalienes galmā, bijusi pazīstama ar Džavaharlalu Neru un Indiru Gandiju. Ar savu mākslu viņa priecējusi skatītājus Amerikā, Indijā, Eiropā, Austrālijā. Vija Vētra pirmā ieviesa deju baznīcu dievkalpojumos. Indijas valsts par Viju Vētru uzņēmusi dokumentālo filmu kā pateicību par indiešu deju popularizēšanu pasaulē.  

 

Atrašanās vieta

 

 

Blaua L.

Dzīves stāsti

 

Tā ir grāmata stāstu baudītājiem un ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk. Pietuvoties likteņstāstiem, ieraudzīt leģendāras personības citā rakursā — kā cilvēkus, kuri tāpat sadzīvojuši ar savām vājībām un cīkstējušies ar kaislībām. Uzzināt to, kas palicis ārpus biogrāfisko šķirkļu skopajām rindām. Pa retam sagrūst kāds populārs mīts un rodas pa kādam jaunam stāstam. Galvenais un vienojošais — autore mīl savu stāstu varoņus un ļauj tos ieraudzīt un iemīlēt arī lasītājiem. Noskaņu palete veidojas bagātīga — no atturīgiem pasteļtoņiem līdz spilgtām, košām krāsām brīvos triepienos. Katrs stāsts uzrunā savā neatkārtojamā veidā, kādu tam piešķir rakstītājas īpašais talants.

 

Atrašanās vieta

 

 

Mans Ziedonis

 

Notika tas, ko sirds un prāts nepieļāva, - ka Dzejnieks varētu nesagaidīt viņa paša iecerēto dāvanu dzīves jubilejā - grāmatu. Imants aizsteidzās mūžības lokos, kad šis rakstu krājums bija vēl pusceļā pie viņa, pie lasītājiem. Autori un izdevniecības darbinieki izlēma: ja notikusi Likteņa griba, lai notiek Dzejnieka griba - saglabāsim Imanta piemiņai tieši tos vārdus, kurus vēlējamies rakstīt, viņam vēl dzīvam esot. Patiesībā taču arī Ziedonis turpina runāt ar mums caur saviem sacerējumiem, caur darbiem, caur idejām. Runā dzīvi, kā runājis vienmēr, un dzīvs viņš būs katram no mums, kamēr dzīvosim mēs. Nē, arī talāk un ilgāk par mums - kamēr dzīvos latvju tauta, jo laiks iekļaujas mūžībā. Nepazūd ne tagadne, ne pagātne - tās ierit nākotnē. 

 

Atrašanās vieta

 

Žīgure A.

Es stāstu par Latviju

 

Viņas dzimtā gaiši redzama Latvijas vēsture un latvieša centieni pēc izglītības, pašnoteikšanās un cieņpilnas stāvēšanas līdzās citām pasaules nācijām. A. Žīgures spilgtākie dzimtas pārstāvji ir vecvectēvs – jaunlatvietis Stērstu Andrejs, vecāsmāte – dzejniece, franču kultūras popularizētāja Elza Stērste, vectēvs – ievērojamais dzejnieks Edvards Virza, vecāki – teātra darbinieki Jānis Žīgurs un Amarillis Liekna.A. Žīgure cieņpilni un ar lepnumu ir nesusi Latvijas valsts vārdu pasaulē, gan kā trešās atmodas politiķe, gan rakstniece un tulkotāja. “Es stāstu par Latviju” ir viens no viņas brīnišķīgajiem darbiem, kas iznācis gan latviešu, gan somu, gan igauņu valodā. 

 

Atrašanās vieta