Skatuvei atdota dzīve
Teātra dižgariem ir īpaša nozīme mūsu kultūrā. Pielūgti un pelti, slavēti un nesaprasti – tieši tik dažādi vērtēti ir mūsu talantīgie aktieri un režisori, scenogrāfi, tērpu mākslinieki un citi teātra darboņi. Nenoliedzami, teātra māksla prasa no māksliniekiem daudz. Taču aktieri ik vakaru tiek apbalvoti ar skatītāju atzinību un aplausiem.
Grāmatu anotācijas no www.jumava.lv, www.avotsabc.lv, www.janisroze.lv, www.zvaigzne.lv,www.zinatnesgramatas.lv, www.lulfmi.lv, www.apgads.lu.lv
|
|
Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām
Pētījums sniedz koncentrētu, sistemātisku latviešu dramatiskā teātra vēstures apskatu no profesionālā teātra veidošanās sākumposma 19. gadsimta 60. gados līdz visjaunākajam periodam. Tajā atspoguļota teātra kolektīvu tapšana un darbība, akcentējot radošā procesa galvenās tendences, virzienus un izcilākās personības režijā, aktiermākslā un scenogrāfijā. Pirmo reizi restaurēti ideoloģisko apsvērumu dēļ padomju režīma laikā izdotajos pētījumos noklusētie fakti, to mākslinieku radošais ieguldījums, kuri devās trimdā no okupētās Latvijas
|
||
|
|
Latvijas teātris
Pētījumā teātra mākslas procesi Latvijā, teātru iekšējā attīstība, problēmas un risinājumi, paaudžu nomaiņa, jaunu personību ienākšana, nozīmīgākie uzvedumi tiek analizēti laikposmā no 90. gadu sākuma līdz 2006. gadam – sarežģītā, pārmaiņām piesātinātā laikā, kad ir būtiski mainījusies visa teātru funkcionēšanas sistēma, kas savukārt izmainījusi gan mākslinieku iekšējo pašsajūtu, gan s un teātra sekss-un-attiecibas. Monogrāfija ir vairāku paaudžu teātra zinātnieku un kritiķu kopdarbs, kur maksimāli respektēta katra autora pieeja materiālam un rakstības stils. Darbu papildina bagātīgs fotomateriāls un hronika.
|
||
 |
Teātra režija Baltijā
Šī grāmata, ko rakstījuši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas teātra zinātnieki un kritiķi, veltīta Baltijas režijai 20.gadsimta otrajā pusē. Rakstos analizēti teātra procesi un izcilākās personības Latvijas, Lietuvas, Igaunijas režijā, kā arī aktiermākslā, scenogrāfijā, dramaturģijā, teātra mūzikā sākot ar Otrā pasaules kara beigām un ietiecoties 2005.gadā. Projekts ir pirmreizējs - nekad agrāk nav tapis vienots pētījums, kas izsekotu Baltijas valstu teātra attīstībai, kur, tieši tāpat kā mūsu vēsturē, ir ļoti daudz kopīga. .
|
||
|
|
Tišheizere E. Neatkarības laika teātris Šajā grāmatā vēsture vairs nav skatīta tikai kā "lielo" teātru attīstības gaita, bet gan stilu un virzienu, skolu un parādību mijiedarbība. Tā kā daudzas parādības varēja attīstīties, tikai pateicoties tam, ka Latvija atguva valstisko neatkarību, bet māksla iekļāvās globālajos procesos, paplašinājās pētījuma robežas, tāpēc tam dots nosaukums Neatkarības laika teātris. Pirmoreiz teātra vēstures kontekstā aprakstīta ne tikai teātra, bet arī operas režija, scenogrāfija, jaunā, kolektīvi tapusī dramaturģija, laikmetīgā deja un, protams, mūsu starptautisku autoritāti ieguvušie mākslinieki.
|
||
|
|
Struka I. Latvijas Nacionālais teātris Grāmata veltīta Nacionālā teātra 90. gadskārtai. Tā ir ieskats teātra vēsturē un pārvērtībās ar dažādām dokumentu liecībām, izrakstiem no vēstulēm, sapulcēm, protokoliem. Grāmatā vairāk nekā 100 krāsainas fotoilustrācijas.
|
||
|
|
Linē A. Īsa pamācība leļļu mīlēšanā
Grāmata "Īsa pamācība leļļu mīlēšanā" ir pirmais izdevums, kas atspoguļo latviešu leļļu teātra mākslas vēsturi. "Nedzīvās matērijas atdzīvošanās brīnumu" pazina jau antīkās kultūras. Bet šī grāmata stāsta par latviešu leļļu teātra brīnuma radītājiem - tiem, kuri bija pirmie, un tiem, kuri rada joprojām. Šodien.
|
||
|
|
Hausmanis V. Jelgavas teātris
Teātra vēsturnieks Viktors Hausmanis monogrāfijā pievērsies līdz šim maz pētītajam un maz aprakstītajam Jelgavas teātrim, kam vairākus gadu desmitus bija izcila loma Jelgavas kultūras dzīvē un kas savas pastāvēšanas laikā no 1920. līdz 1953. gadam bija viens no vadošajiem, māksliniecisko meklējumu ziņā nozīmīgākajiem Latvijas teātriem.
|
||
 |
Hausmanis V. Vecās Jelgavas aktieri
Tas bij reiz Jelgavā Veco Ādolfu atceroties Sārtoņa jaunkundze prata patikt un valdzināt Vecā Ādolfa līdzgaitniece Alīna Vārpa Ērika Prindule - dāma uz skatuves un dzīvē Elvīra Līcīte – Līčuks Operešu varonis Voldemārs Krūmiņš Pa mūsu jelgavnieces Elzas Radziņas jaunības takām Un vēl daudzi citi.
|
||
|
|
Briede A. Gunars Treimanis
Atmiņās par Gunaru Treimani dalījušies daudzi Latvijas teātru darbinieki – aktieri, režisori – , arī kolēģi no Latvijas Radio. Viņu vidū Kārlis Pamše, Rita Melnace, Oļģerts Kroders, Dzintra Klētniece, Māra Zemdega, Inga Aizbalte, Gunārs Jākobsons, Reinis Ādmīdiņš, Dzintars Tilaks, Liega Piešiņa u.c. Atmiņu grāmatā daudz fotogrāfiju un dokumentu no Gunara Treimaņa personiskā arhīva. .
|
||
|
|
Blaua L. Jānis Paukštello. Tintē, bet balts
Līgas Blauas ceturtā grāmata ir par Jāni Paukštello. Aktieri, kurš uzrunā izrādēs, dziesmās, par latviešu kino klasiku kļuvušās kinofilmās. Cilvēku, kurš pirmo reizi ir tik atklāts – par dzīvi uz skatuves, par ģimeni, draugiem un partneriem, par dzīves krustcelēm, kurās bijis jāizvēlas... Patiesi un atklāti
|
||
|
|
Blaua L. Harijs Spanovskis. Nekas jau nebeidzas...
„Kad atgūšu spēkus, vispirms runāsim par lomām, ko esmu nospēlējis! Man nekad par tām nejautā. Vienmēr prasa par privāto dzīvi un sievietēm, bet mana dzīve taču vispirms ir teātris. Tas ir mans mūžs.» Tā žurnāla Ievas Stāsti žurnālistei Līgai Blauai 2013. gada oktobrī sacīja Harijs Spanovskis, kad abi nolēma rakstīt grāmatu par aktiera dzīvi. Diemžēl pēc mēneša Harijs Spanovskis aizgāja mūžībā... Līga Blaua savu solījumu ir izpildījusi
|
||
|
|
Lagzdiņa I.
Daudzpusīga, iejūtīga un smalka Olgas Dreģes tēloto lomu analīze, viņas pašaizliedzīgais darbs teātrī un vēlme piedalīties visas valsts dzīves uzlabošanā, stiprā un darbīgā dzimta, no kuras cēlusies daudzu teātra cienītāju iemīļotā un tautā populārā Dailes teātra aktrise, kolēģu, tuvinieku un draugu vērtējumi – to visu varam lasīt grāmatā, ko rakstījusi Irēna Lagzdiņa, teātra zinātniece un Olgas Dreģes draudzene jau kopš Dailes teātra studijas laikiem.
|
||
|
|
Veidemane E. Zemdegas gruzd
” Daudzi cilvēki ar gandarījumu šobrīd var teikt: es tikos ar Pāvulu. Mēs tikāmies ar viņu – teātra izrādēs, koncertos, filmās. Dzīvē. Aiziešanā. Atmiņu plate ir mūžīga, un mēs to klausāmies, rimtas mīlestības un apbrīnas pārņemti..."
|
||
|
|
Blaua L. Vija Artmane. Sirdī palikušie
Latviešu teātra un kino leģenda V. Artmane (1929-2008) savās lomās satikusies ar lieliskiem aktieriem. Viņas partneru saraksts ir garš, taču tikai dažus mūža nogalē viņa atzina par sirdī palikušiem. Par viņiem šis V. Artmanes stāsts . Atrašanās vieta
|
||
|
|
Āksts un traģiķis Edgars Liepiņš
Optimists, pesimists, utopists, reālists, fantasts, dēkainis, hronists, teicējs, sacerētājs, apvārdotājs, muldoņa, naivulis, rupeklītis, fleitētājs, mīlētājs, palaidnis, pielūdzējs, uzdzīvotājs, precētājs, jaunmīlis, saulmīlis, azartists, taupītājs, izšķērdētājs, knauzeris, atturībnieks, plostotājs, demolētājs, dancotājs, dziedātājs, muzikants, bokseris, pingpongists, novusists, zolmanis, copmanis, pīpmanis, automobilists, lielībnieks, līderis, izdzinējs, jaunradis, humorists, darbaholiķis, švīts, džentlmenis, āksts, traģiķis, vientulis.
|
||
|
|
Jēruma I. Teātra bērni
Inga Jēruma atzīst, ka sen jau viņu saistījusi ideja uzrakstīt par "teātra bērniem" - tiem, kuri no bērna kājas vecāku vai vecvecāku darbavietu ir sajutuši galvenokārt ne no skatītāju zāles puses. Pati būdama šāds bērns, vairāku gadu gaitā rakstniece izvēlējās tikties ar cilvēkiem, kurus teātra gaisotne nav tik ļoti savaldzinājusi, lai sevi ziedotu šai brīnišķīgajai, taču arī prasīgajai, pat nežēlīgajai mākslai. Tā ir tapusi grāmata "Teātra bērni" - 27 personību portretējumi, kuros var ielūkoties visai drosmīgās atklāsmēs par to, kāda nozīme teātrim bijusi bērnībā un joprojām ir vai arī - tieši pretēji - vairs nav pieaugušā cilvēka patstāvīgajā gaitās.
|
||
|
|
Blaua L. Indra Briķe. Krodera aktrise
"Indrai Briķei ir ne tikai talants, bet arī kolosāla meistarība, un pati varbūt īsti nesaprot, cik viņa ir ārkārtīgi talantīga. Televīzijas raidījumā "Rampas ugunis" Andris Kivičs man pajautāja, kuru es uzskatu par visu laiku labāko latviešu aktrisi, un, ne mirkli nešauboties, es nosaucu Indras Briķes vārdu." (Silvija Radzobe)
|
||
|
|
100 izcili Latvijas aktieri
Pirmo reizi Latvijā tapis oriģināls darbs, kas izseko aktiermākslas attīstību visā latviešu teātra pastāvēšanas laikā. Portretu autori – 22 latviešu teātra zinātnieki/kritiķi, kuri pārstāv visas paaudzes. Autori raksturo aktieru personības, kā arī noskaidro viņu daiļrades savdabības "formulu", neslēpjot pretrunas un dzīves sarežģītos līkločus. Grāmatā raksturota visu lielāko Latvijas teātru režijas specifika, kā arī laikmets, kurā dzīvoja un strādāja aktieri.
|
||
|
|
100 izcili Latvijas aktieri
Pirmo reizi Latvijā tik principiāli raksturota aktiermāksla kā padomju, tā nacistu okupācijas apstākļos, līdz ar to pētījums iegūst kultūrvēsturisku nozīmi. Izvēlēto aktieru loks ietver kā mūsdienu skatuves māksliniekus, tā to paaudžu pārstāvjus, kas 19. gadsimtā dibināja latviešu profesionālo teātri. Vienā izdevumā satiekas Ādolfs Alunāns, Dace Akmentiņa, Elza Radziņa, Žanis Katlaps, Vija Artmane, Lilija Štengele, Aleksandrs Bojarskis, Vilis Daudziņš, Juris Žagars, Gundars Āboliņš, Harijs Liepiņš, Jēkabs Duburs, Dainis Grūbe, Ilze Ķuzule-Skrastiņa un daudzi citi.
|
||
|
|
Vītola I. Spēles meistars Alfrēds Spura
Grāmata papildina Latvijas Nacionālā kultūras centra izdevumu klāstu sērijā „Latviešu dejas meistari”. Tā stāsta par baletdejotāja, horeogrāfa un Deju svētku virsvadītāja Alfrēda Spuras (1928–2001) dzīvi un radošo darbību. Viena no autorēm – Ilze Vītola grāmatas ievadā raksta: „Tāpēc nolēmām, lai top grāmata! Lai atkal veras Operas tumšsarkanais samta priekškars un Spura aizrautīgi izpaužas 44 lomās 28 gadu garumā. Lai atdzīvojas „Danča” dejotāju atmiņas par 17 gadiem kopā ar vadītāju, lai nāk gaismā arī Spuras blakus aizraušanās – ledus balets, Rīgas 6. vidusskolas deju kolektīvs, Bauskas pašdarbnieki, „Rīgas pantomīma”, Dailes teātris, rožu audzēšana…Un galu galā jāuzzina, kur Alfrēds Spura ir dzimis un audzis, kādu ļaužu, kā un kāpēc nonācis baletā?
|
||
|
|
Vērdiņš M. Aktrise Mirdza Martinsone
Aktieris Mārtiņš Vērdiņš grāmatu veltījis aktrisei Mirdzai Martinsonei nozīmīgajā gadskārtā. Dzīves sista un rūdīta viņa spējusi noturēt savos svētumu apcirkņos Mīlestību, ģimenes vērtības, mātes atbildību par saviem bērniem.
|
||
|
|
Jēruma I. No Zentas līdz Zentai
Televīzijas seriāla „UgunsGrēks” varone Zenta ir dabiska, saprotama, ticami atveidota un pazīstama, tāpēc arī skatītāju iecienīta. Ir vēl kāda Zentas īpašība – viņa ir savējā.
|
||
