Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Rudens rozi Rundālē meklējot...

Rundālē un Bauskā aizvadīts 7. Zemgales stāstnieku festivāls, kas šajā reizē bija veltīts rožu tēmai. Jelgavas pilsētas bibliotēku festivālā pārstāvēt, entuziasma pārņemta, devās bibliotekāre Gundega Kalniņa. Šī festivāla trīs krāšņākās rozes, kas paliks atmiņā – iespēja tikties ar dižām personībām, uzklausīt neaizmirstamus stāstus, kā arī stāstot piedzīvot īpašu vienotību ar klausītājiem.

Festivāls tika atklāts ar Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa stāstniekiem vēlīgo uzrunu, kurā viņš uzsvēra mūslaiku tehnoloģiju izraistīto cilvēku atsvešinātību un nepieciešamību pēc īstām sarunām, pēc stāstu stāstīšanas un uzklausīšanas. Rundāles pils ansambļa nodaļas vadītāja Lauma Lancmane, savukārt, bagātināja festivāla dalībnieku zināšanas par vēsturiskajām rožu šķirnēm, selekcionāriem un pils dārzu. Bija patiess prieks un bijība uzklausīt šīs ievērojamās Latvijas personības.

 

Katram stāstniekam ir īpašs, neatkārtojams stils, tomēr, cits citu dzirdot un vērojot, mēs savstarpēji bagātinamies. Visaizraujošāk bija redzēt, kā stāstnieki pielāgojas negaidītās situācijās, piemēram, Bauskas Valsts ģimnāzijas zālē mūs gaidīja spuraini un skeptiski septītklasnieki, taču stāstnieki neapmulsa. Preiļu dedzīgā bibliotekāre Vilhelmīne Jakimova spēja raisīt skolēnu iztēli, folkloras pētnieks Guntis Pakalns – iztāstīt piemērotu anekdoti un nobiedēt ar spoku stāstu, bet Kuldīgas stāstniece Liesma Lagzdiņa izvilināja no auditorijas īstu pērli – fūrmanis esot cilvēks, kas brauc ar fūri.

 

Improvizācijas spējas prasīja arī dalība Bauskas vecpilsētas Pagalmu svētkos, kur stāstnieki tiecās ar aizraujošiem stāstiem piesaistīt garāmslīdošo publiku. Biju patiesi priecīga  par  līdzpaņemto japāņu kamišibai teātri, jo iegadījāmies tādā pagalmā, kur dažādās radošās aktivitātēs iesaistījās bērni.  Kustīgie attēli un mana aktiermeistarība piesaistīja bērnus un viņu vecākus, auditorija bija sirsnīga un atsaucīga.

 

Tomēr vislielākais gandarījums tika  gūts jau festivāla pašā sākumā – man bija iespēja ar attēlu teātra palīdzību pastāstīt stāstus trim Bauskas sākumskolas pirmklasnieku klasītēm. Skolēnu acis mirdzēja, viņu interese un smaidi patīkami uzlādēja. Priekšnesumam beidzoties, daļa bērnu vēlējās aprunāties, uzslavēja. Tas lika apjaust, ka mērķis – ar stāstu uzrunāt klausītāju, radīt patiku pret literatūru – tika sasniegts. Un jāatzīst, ka tieši bērnu atzinība ir mana Zemgales stāstniecības festivāla visvērtīgākā roze.