Pasniegt jūrai roku
10.09.2023.
Aizejošā vasara, mājot atvadas, ar sarūkošo saules roku aizslauka arī atpūtniekus no zeltainā liedaga. Jūras krasts paliek arvien tukšāks, pievilinot tik drēgnā ūdens baudītājus un pārdomu pastaigātājus. Jūras varenums, miers un nemiers, viļņu rimti nerimstošā gaita, ūdens toņu spēles vilina, valdzina, sajūsmina, kārdina, iedvesmo. Vai tā būs mūžam?Pirms 35 gadiem, 1988. gada 3. septembrī jelgavnieki ar kuģīti brauca uz Lielupes ieteku jūrā, lai piedalītos Vides aizsardzības kluba izsludinātajā Baltijas jūras glābšanas akcijā – sadošanās rokās ap Baltijas jūru.
Pie Baltijas jūras 1988. gada 3. septembra pēcpusdienā bija pulcējušies tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī atbalstītāji no Somijas un Zviedrijas, kuri sekoja Latvijas Vides aizsardzības kluba aicinājumam izvērst plašu Baltijas jūras glābšanas kustību. Pulksten sešos vakarā ļaudis sadevās rokās un klusi aizlūdza par savu jūru.
“Kaut šis dzīvais žogs varētu iznīdēt visu netīro! Kopā ar šiem ļaudīm (Vides aizsardzības kluba organizēti) stavēja arī jelgavnieki, uz kuģa klāja gan. Braucot turp zem zaļi un sarkani balto karogu, melno lenšu vēdām, savas upes krastos redzējām, kā pa duļķei krājas tas, kas piegandē jūru. Govju nakts aploks Pils salā upes pašā krastā, kanalizācijas iztekas, Slokas kombināts tur gan «aromalu» jut, gan nomirušu priežu audzi redz. Un brīnums, ka makšķernieks nebaidās zivi vilkt, daža laba sieva veļu skalot. Mūsu kuģis bija ļaužu pilns, un dziesmas skanēja no sirds, un valodas par rītdienu, par Latviju, kurai dievpalīga ļoti vajag. Un radās jaunas cerības, spēka apziņa.”
Darba Uzvara, Nr. 145 (14.09.1988)
Baltijas jūra ir jaunākā jūra uz mūsu planētas un ūdens tajā ir tikai iesāļš, tas padara mūsu jūru īpaši trauslu. Baltijas jūras teritorija: 404 354 km, vidējais dziļums: 53 metri, īpašas sugas: cūkdelfīns, pogainais ronis, komerciālās zivju sugas: menca, siļķe. Baltijas jūra ir viena no visnoslogotākajām jūrām uz planētas. Daudzi no piesārņojuma avotiem, pret kuriem uzsāka cīņu arī jelgavnieki 1988. gadā ir ievērojami uzlaboti, piemēram, pilveidojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un risinot jautājumu par rūpniecības nozares notecēm, tomēr Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas dati liecina, ka, ņemot vērā pārmērīgo barības vielu noplūdi, līdz pat 97% no Baltijas jūras cieš no eitrofikācijas jeb pārmērīgas barības vielu nonākšanas ūdenī, kas izraisa dažu sugu aļģu augšanu, jūras vides degradēšanos un aizaugšanu. Šādas ūdenstilpnes pārņem ziedošu zilaļģu klajumi, kas ne tikai samazina ūdens caurredzamību, bet arī patērē visu ūdenī esošo skābekli, saindējot to, tāpēc masveidā mirst zivis un cieš peldētāju āda.
Patlaban pie lūgšanas pār mūsu jūru lasiet arī faktus, pārdomas, ierosinājumus, darbības u.c. https://lv-pdf.panda.org/ un, protams, E-katalogs