Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Nedēļas grāmata

Jelgavas pilsētas bibliotēkā katra mēneša trešā ceturtdiena ir Jaunumu diena, kad ikviens interesents no plkst. 10.00 līdz 18.00 klātienē var aplūkot un rezervēt lasīšanai bibliotēkas jaunieguvumus. Katru ceturtdienu no jaunumu plaukta sociālajos tīklos un mūsu tīmekļvietnē izceļam kādu īpašu „Nedēļas grāmatu”.

Ja grāmata ir izsniegta citam lasītājam, jūs varat to rezervēt vai pasūtīt no citas bibliotēkas, izmantojot e-pakalpojumu "Mana bibliotēka" - autorizācijas datus var saņemt bibliotēkā.

 

23.05.2019 

“Latvijas mākslas vēstures” 3. sējums.

 

Klajā nācis “Latvijas mākslas vēstures” 3. sējums divās grāmatās, kas aptver laiku no 1780. līdz 1890. gadam. Pirmajā grāmatā pēc vispārējās historiogrāfijas iekļauts klasicisma un romantisma perioda (1780-1840) aplūkojums mākslas dzīvē, tēlotājā mākslā, grāmatu mākslā, arhitektūrā un lietišķajā mākslā un tautas mākslā. Otrā grāmata iepazīstina ar historisma un reālisma perioda (1840-1890) mākslas dzīvi, tēlotāju mākslu, grāmatu mākslu, arhitektūru, lietišķo mākslu un dizaina sākumiem un tautas mākslu. No paredzētajiem septiņiem sējumiem iepriekš izdots IV sējums "Neoromantiskā modernisma periods. 1890-1915" (2014) un V sējums "Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940" (2016). Nākamais gaidāms I sējums par mākslu Latvijas teritorijā no neolīta līdz viduslaikiem.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

16.05.2019 

“Kāpēc vairot sāpes, lai vairojas prieks” – Kārlis Skalbe .

Kaķīša dzirnaviņas, Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties, Pasaka par vērdiņu, Gulbju jaunava, Garā pupa – šīs un vēl daudzas Kārļa Skalbes pasakas ir labi zināmas vairāku paaudžu lasītājiem. Gaidot 2019. gada novembri — Kārļa Skalbes 140 gadu jubilejas mēnesi — izdevniecībā “Dienas Grāmata” klajā laists rakstnieka pasaku pilns apkopojums. Kārļa Skalbes literārā devuma nozīmīgākā daļa ir viņa pasakas: poētiskas un alegoriskas, arī trauksmainas un nesavaldīgas, bet allaž dzīvi apliecinošas.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

09.05.2019

Marija Montesori. Absorbējošais prāts.

 

Marijas Montesori vārdu mūsdienās, šķiet, dzirdējis teju ikviens. Un ne velti - Montesori ieviestās pedagoģijas metodes savā laikā radīja revolūciju visā izglītības sistēmā. Daudzas talantīgās pedagoģes idejas - bērna iniciatīvas veicināšana, īpaši izstrādātu materiālu izmantošana darbā ar bērniem, piemērotas mācību vides radīšana, uzsvars uz sīkās motorikas attīstīšanu u.c. - nav zaudējušas savu aktualitāti arī 21.gadsimtā un aizvien tiek izmantotas pirmsskolas izglītībā.
Šis ir darbs, kurā koncentrētā veidā izklāstīta viņas izglītības teorija, kas savukārt balstās novērojumos, daudzu gadu garumā ikdienā strādājot ar bērniem.
Lai gan daļa Montesori atziņu balstīta tā laika zināšanās par bioloģiju, neiroloģiju un psiholoģiju, kas jau zināmā mērā novecojušas, pāri laikam un modei dzīvo Montesori galvenā ideja: bērnā slēpjas milzu potenciāls, un pedagogu uzdevums ir to atraisīt un gudri pilvnveidot.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

02.05.2019

Ilze Būmane. Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne?

 

2019. gads sākās ar nozīmīgu notikumu - Rīgas Latviešu biedrība atjaunoja savu vēsturisko Derīgu grāmatu nodaļas drukāto izdevumu iedibināto tradīciju - izdeva Ilzes Būmanes, kā veltījumu Rīgas Latviešu biedrībai 150 gadu jubilejā tapušo, grāmatu “Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne?”

 

Izdevums lasītāju iepazīstina ar 22 latviešu biedrībām, kas darbojas mūsdienās valsts vēsturiskajos novados - Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Visticamāk, lielākajai daļai sabiedrības šo biedrību darbība būs atklājums, jo neatkarīgās valsts laikā izveidojies ļoti plašs sabiedrisko organizāciju spektrs. Strādājošo biedrību vidū ir vairākas, kuras nosauktas par kultūras biedrībām, taču to izcelsme ir dziļi sakņota tautas latviskajos centienos. Apraksti par latviešu biedrībām parāda mūsdienu situāciju un ietver problēmas, kuras prasa risinājumu, piemēram, par jaunākās paaudzes līdzdalību, par biedrību vietu nacionālās attīstības spektrā. Kā uzsver visi latviešu biedrību ļaudis - tautas gara spēks ir drošība valsts pastāvēšanai.

 

25.04.2019

Gaidis Bērziņš. Fiziskas personas maksātnespējas process.

 

Grāmatas galvenais uzdevums ir iepazīstināt lasītājus ar fiziskās personas maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu, kā arī tā piemērošanas praksi Latvijā. Vienlaikus tajā būs atrodama vērtīga informācija par moderno maksātnespējas tiesību vēsturi un attīstību, kā arī pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnībām. Grāmatā atrodams arī dažādu maksātnespējas pazīmju raksturojums un ar maksātnespējas procesu saistītu terminu skaidrojums. Tā dod ieskatu atsevišķās procedūrās, ar kurām maksātnespējas procesa ietvaros nākas saskarties gan parādniekam, gan viņa kreditoriem, palīdzot izprast arī maksātnespējas procesā piemērojamos principus. Plašo informatīvo materiālu papildina procesuālo dokumentu un tiesu prakses piemēri. Grāmata domāta kā mācību palīgavots studentiem un var būt noderīga jebkuram, kurš vēlas skaidrību par fiziskās personas maksātnespējas procesu Latvijā. 

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

18.04.2019

Aivars Jakovičs . No Daugavas līdz Gaujai. 1. daļa. Jaunciema apkārtne.

 

Sērija “Rīgas ekotūrisma ceļvedis” veltīta Rīgas un tās apkārtnes dabas un kultūrvēstures izzināšanai. Ceļveža “No Daugavas līdz Gaujai” I daļa “Jaunciema apkārtne” Jūs iepazīstinās ar Rīgas ziemeļaustrumu rajona apdzīvotajām vietām un tām piegulošo teritoriju starp Latvijas dižupēm — Daugavu un Gauju. Enciklopēdiska rakstura informācija par ģeogrāfiju, vēsturi, novada ļaudīm šeit papildināta ar daudziem krāsainiem attēliem, shēmām, kartēm un pieciem detalizētiem maršrutu aprakstiem. 

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

11.04.2019

Undine Radzevičūte “Asinis zilas, debesis pelēkas”

 

Nākusi klajā lietuviešu rakstnieces, mākslas vēsturnieces, ES Literatūras balvas ieguvējas (2013) Undines Radzevičūtes grāmata “Asinis zilas, debesis pelēkas”.

Livonija, 15.gadsimta otrā puse. Livonijas ordeņa ziedu laiki jau ir aiz muguras, tomēr komturi un bruņinieki vēl valda daudzajās pilīs un kopā ar brīvajiem Vestfālenes bruņiniekiem cīnās par ietekmi Livonijā, cenšoties pārspēt spēkā un viltībā vietējos birģerus, Pleskavas un Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņus un zviedru algotņus. Vendenes pilī noteicējs ir mestrs Bernhards fon der Borhs, kuram, kā runā, ir vareni aizbildņi pat pie pāvesta Siksta IV...
Lietuva, 21.gadsimta pirmā puse. Kāda lietuviešu rakstniece, radu pierunāta, sāk meklēt dzimtas saknes. Vai viņas izvēlētā gadsimta skarbie likumi un vaļīgie tikumi būs pa prātam tantei Lucinai? Un kāda nozīme visā stāstā ir trim melniem putniem?

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

04.04.2019

Valdis Rūmnieks. No Raiņa līdz Čakam.

 

Iznākusi rakstnieka Valda Rūmnieka grāmata “No Raiņa līdz Čakam”. Grāmatas vāka tekstā autors rotaļīgi apsola izstāstīt gan to, kā Latvijas Rakstnieku savienību apmeklējusi policijas specvienība, gan atgadījumu ar Aleksandra Čaka garu, kas it kā neļāvis Valdim Rūmniekam atvērt portfeli, un vēl virkni intriģējošu notikumu. Tieši šādi – caur stāstiem un pastāstiem, ar labvēlīgu smaidu un šķelmīgu humoru – autoram ir izdevies radīt saistošu skatījumu uz laikmetu, kas līdz šim pārsvarā ticis analizēts no politiskā un sociālā, bet ļoti reti – no cilvēciskā viedokļa. 

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

28.03.2019

Guna Roze. Sadursme

 

“Kā dzīvē, tā mākslā mani piesaista ceļš, krustceles un nejaušības. Visbiežāk nekas nav tā, kā izskatās, un savas izvēles mēs labprāt norakstām uz apstākļiem” saka grāmatas autore Guna Roze.

“Šī grāmata ir vērīgs jēdzīgi bezjēdzīgās eksistences īssavienojuma traģikomisks spoguļattēls. Visuma pirmsākums nav tikai kāds pareizs Gars, kas manifestē telpu, laiku, zvaigznes, likumus, tie ir arī putekļi, kustīgi organismi, un daži no tiem ir līdzīgi cilvēkiem, kuru prātos līdzīgi plosās vārdi un jūtas. Mēs visi klupdami krizdami kaut ko gribam. Šīs iegribas ir kā putni prātā; kādam, par laimi, tie ir gājputni, citiem — diemžēl — pastāvīgi sabiedrotie, un ārstēšanās ir piespiedu akts jeb sadursme…” – par grāmatu teic Pēteris Kļava.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

21.03.2019

Inguna Bauere. Jānis Lūsēns trešais.

 

Saistībā ar populārā latviešu komponista 60 gadadienu klajā nākusi grāmata “Jānis Lūsēns trešais”. “Kāds laiciņš ir nodzīvots, un sagribējās paskatīties atpakaļ,” atzīst komponists. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos viņš piedzīvoja galvu reibinošus panākumus, kad grupas Zodiac plate Disco Alliance, kurā skanēja Jāņa Lūsēna elektroniskā mūzika, sasniedza pārdesmit miljonu lielu tirāžu visā pasaulē, kas Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas apstākļos bija fenomens. Tad sekoja otrs “Zodiaks”, neaizmirstamās Atmodas laiku dziesmas, vairāki mūzikli, dziesmu cikli, operas, arī simfonija. “Paveikts ir ļoti daudz, bet labākais man vēl priekšā,” Jānis Lūsēns cerīgi saka.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

14.03.2019

“Tarakāni manā galvā. Stāsti par sievietēm”

 

“Tarakāni manā galvā. Stāsti par sievietēm” - grāmatas autores – Zane Zusta un Diāna Zande – īsos un izklaidējošos stāstiņos zīmē un psiholoģiski risina situācijas, kas sievietēs rada apjukumu, liek pieņemt dīvainus lēmumus un rīkoties neracionāli vai sastingt un pārstāt rīkoties vispār, kad patiesībā vajadzētu darboties, cik jaudas.

Zane Zusta ir žurnāliste un autore populārajām bērnu grāmatām par pūcīti Ucipuci. Viņa ir spējusi pamanīt tipiskākos no mūsu galvās mītošajiem tarakāniem un pratusi tik precīzi ar vārdiem uzzīmēt ikdienas dzīves ainiņas, ka ikviens tajās var atpazīt sevi.

Diāna Zande ir psihoterapeite, kas ikdienā nodarbojas ar “tarakānu klasificēšanu un dresēšanu”. Diāna Zande stāsta, ka strādājot pie grāmatas, vēlējusies lasītājiem parādīt, kā pagātnes pieredze ietekmē dzīvi tagadnē, kā cilvēki labprātāk pieņem zināmu nelaimi nekā nezināmu laimi, kā iekrīt pašu izliktajās lamatās un vēl citus parauj līdzi.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

07.03.2019

Klauss Hāgerups. Meitene, kas gribēja izglābt grāmatas.

 

Anna ir gandrīz desmit gadus veca, un viņai ļoti patīk lasīt grāmatas. Tāpat kā vienai no viņas labākajām draudzenēm – bibliotekārei Monsenas kundzei. Kādu dienu Monsenas kundze pastāsta Annai par to grāmatu likteni, kuras guļ bibliotēku plauktos neviena nelasītas, – tās tiek iznīcinātas. Anna aizdomājas, kas notiek ar cilvēkiem, kas “dzīvo” šajās grāmatās. Vai arī viņi pazūd? Tā tas nevar palikt! Grāmatas ir jāglābj. Bet kā?

 

Šis ir brīnumains, krāšņi ilustrēts stāsts par mīlestību uz grāmatām un tiem, kas tajās mīt, lasīšanas gardēžiem jebkurā vecumā.

 

28.02.2019

Gunta Epnere. Spēles lasītpriekam. 1. daļa

 

Krājumos „Spēles lasītpriekam” to autore, pirmsskolas un sākumskolas skolotāja- logopēde, piedāvā galda spēles, kas palīdz bērniem pilnveidot lasīšanas un skaitīšanas prasmes, kā arī attīsta domāšanu. Šādu spēļu izmantošanu mācību procesā akcentē arī jaunais mācību saturs, kuru tuvākajā laikā paredzēts ieviest pirmskolas mācību iestādēs un skolās. 1. daļā ievietots „Burtu domino”, „Burtu cirks” un „Podziņu spēle”. Spēlējot „Burtu domino”, bērni mācās noteikt vārda pirmo skaņu un tai atbilstīgo burtu. Tā viņi noskaidro, kas ir skaņa, kas ir burts un kas saista šos jēdzienus. „Burtu cirks” palīdz apgūt alfabētu, vārdu skanisko sastāvu un teikumu veidošanu. Tāpat spēles gaitā tiek pilnveidotas skaitīšanas prasmes. „Podziņu spēle” bez jau minētā palīdz diferencēt līdzīgi skanošas skaņas, grafiski līdzīgus burtus, paplašināt vārdu krājumu un zināšanas matemātikā, dabaszinībās, vizuālajā mākslā, sociālajās zinībās, sportā un latviešu valodā. Visas spēles ir pārbaudītas praksē. Tās var izmantot pirmsskolas un sākumskolas skolotāji, logopēdi, matemātiķi, Tās var spēlēt arī ģimenes lokā.

 

21.02.2019

Viņu laiks. Egons un Edīte 

 

Piemiņas grāmata Egonam Līvam it kā atgādina un papildina paša rakstnieka reiz izteikto atziņu: “Dzīve ir ģeniālākais autors, kāds jebkad bijis.”

Rakstnieka dzīvesbiedre Edīte Gūtmane un ģimenes draugs, spalvasbrālis no Liepājas Ēriks Kūlis ar mīlestību un rūpību ir sakārtojuši grāmatu “Viņu laiks. Egons un Edīte”, kas ietver dažādas dokumentālas un emocionālas liecības, kuras atklāj Egona Līva sarežģītā likteņa, rakstura un ar viņa dzīvi saistītās pagātnes epizodes – gan ikdienišķās, gan īpašās. Līdz šim nepublicētie teksti, līdzgaitnieku atmiņu stāstījumi, vēstules, Latvijas Radio raidījumu atšifrējumi ļauj ieskatīties pagājušā gadsimta notikumu mozaīkā, vienlaikus rādot, ka rakstnieka sirdī un daiļradē visnozīmīgākā ir bijusi jūra un ļaudis, kuri sevi veltījuši šai skarbajai un cildenajai dabas stihijai.

 

Egons Līvs un viņa dzīvesbiedre Edīte Gūtmane bija kopā arī rakstnieka daiļradē. Abi cēlušies piecos no rīta, Egons rakstījis ar mīkstu zīmuli uz rūtiņu papīra, un Edīte pārrakstījusi ar rakstāmmašīnu vīra iepriekšējā dienā sacerēto.

 

14.02.2019

Aivars Fremanis. Katls

 

Kinorežisors Aivars Freimanis galvenokārt zināms ar savām leģendārajām filmām "Dzīvīte", "Puika" un "Ābols upē", kas iekļauta arī Latvijas Kultūras kanonā. Savukārt kā rakstnieks A. Freimanis līdz šim bijis pazīstams ar savām asprātīgajām un valodā dzirkstošajām īsprozas grāmatām. Romāns "Katls" ir autora debija lielajā epikas žanrā. Romāns drosmīgi dokumentējis stindzinoši traģiskus un arīdzan operetiski groteskus pagājušā gadsimta paradoksus, juku un maldu gadu ainas un raksturus, palaikam Latvijas vēstures cildenajiem mītiem beigās pieliekot krietnu jautājuma zīmi.

 

07.02.2019

Linda Riņķe. Kā Sprīdīte mājās pārnāca.

 

Populārajā ceļojumu grāmatu sērijā “Aiz apvāršņa” iznākusi Lindas Riņķes grāmata “Kā Sprīdīte mājās pārnāca”.

 “Šī mana stāsta trešā un noslēdzošā grāmata izvedīs Jūs cauri Jaunzēlandes skaistumam un dabiskumam, Singapūras modernajai dzīvei, Malaizijas salīdzinošajai dārdzībai un pirmajiem kultūršokiem, Taizemes kanālā redzamajiem varāniem un pitoniem, Kambodžas bagātajai kultūrai un neaizmirstamajiem iespaidiem par vietējo dzīvesveidu, Indijas pasaku cienīgiem stāstiem par īstām kāzām, bezgala garšīgu ēdienu un kultūru, kas gāž no kājām ar savu unikalitāti. Un līdz ar mani šis stāsts Jūs atvedīs mājās” – saka grāmatas autore.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

31.01.2019

Ēriks Hānbergs. Bērzs

 

“Upes plūdumu uz jūru vairo mazo strautiņu straumes. Klanu varenība balstās smilšu graudiņu miriādēs. Meža šalkoņas simfoniju veido neskaitāmu lapu čuksti. Salīdzināt var bezgalīgi - katrs lielums vienmēr būs mazāku daļu summa. Arī Bērzu programma ir kopīgi veidots veselums, par kuru vienlīdz liels paldies pienākas ikvienam tās dalībniekam. Spilgts meža nozares sadarbības apliecinājums, kur "Latvijas finierim ir bijis tas gods būt dažādu jomu speciālistu kopā pulcinātājam. Liels paldies sabiedrībai par mūsu kopīgās ierosmes uzklausīšanu un noticēšanu bērzam kā mērķtiecīgi audzējamai un saimnieciski nozīmīgai koku sugai Latvijas mežsaimniecība. Tas ir lielākais rezultāts - katram ainavā pamanāms, novērtējams. paldies grāmatas autoram, kurš ikdienā dzīvojis līdzi šiem procesiem un radījis Bērzu programmas stāstam šādu emocionālu ietērpumu. Mēs ticam, tā ir tikai pirmā daļa. Turpinājumus rakstīs Latvijas nākamās paaudzes” – Uldis Biķis, AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

24.01.2019

Jānis Šipkēvics, Daiga Mazvērsīte. LV top 100. Tautas izvēlētas visu laiku labākās dziesmas.

 

Tautas balsojumā 1. vietu ieguva Mārtiņa Brauna dziesma “Saule Pērkons Daugava”. Pats autors raksta: “Šī dziesma nav nekāds mans nopelns. Tas ir nenormāls pagodinājums no Dieva.[…] Somijā, Izraēlā nesaprazdami ne vārda, uz “Saule, Pērkons, Daugava” visi cēlās kājās. Jebkurā koncertā - vai skolā, baznīcā vai kur.”

Šajā nošu un dziesmu stāstu grāmatā ir apkopotas 100 visu laiku labākās Latvijas simt gadu dziesmas. Katrai no šīm dziesmām ir savs stāsts, sava sāpe, savs prieks, sava noskaņa un savs laikmeta konteksts, kas to padara īpašu un tuvu klausītājam.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā. 

17.01.2019

 Liene Lasmane “Pagalma mantojums. 32 jautras spēles un rotaļas”.

 

“Akmens, šķēres, papīrīts ; Jūra bango – viens, jūra bango – divi, jūra bango –trīs! ; Kaļim Bam Bam” vai atceraties?!

Iznākusi Lienes Lasmanes grāmata “Pagalma mantojums. 32 jautras spēles un rotaļas”. Tajā ir apkopotas 32 jautrākās un populārākās āra rotaļas, kuras bērni vēl pirms padsmit gadiem ar lielu prieku mēdza spēlēt brīvā dabā – māju pagalmos, sporta laukumos, mežā, pie jūras vai citviet. Paslēpes, Sālsstabi, Cietumiņi, Kazaki pret laupītājiem, Nazīši... Tā ir ne tikai daļa no mūsu visu kopīgās pagātnes, bet arī nozīmīgs kultūras mantojums, kas iekļauts Latviešu folkloras krātuvē. Turklāt līdzās katras rotaļas noteikumu, norises un inventāra aprakstam autore ir norādījusi, kādus fiziskās un intelektuālās attīstības aspektus katra rotaļa veicina.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

10.17.2019

Viktors Peļevins. Kukaiņu dzīve.

 

Viktors Peļevins pelnīti dēvēts par kulta rakstnieku un krievu literatūras dzīvo klasiķi. Katrs viņa darbs ir pārsteidzis lasītājus. Viņa proza ir daudzslāņaina, grūti iekārtojama kādu virzienu rāmjos, ar izteiktiem ezotēriska misticisma elementiem.
Romānu " Kukaiņu dzīve" kritiķi raksturo kā daudzkrāsainu mozaīku, kas iemieso gan grotesku, gan filosofisku traktātu, maģisko reālismu un "postsociālistisko sirreālismu". 
Šo tekstu asociē pat ar Lafontēna fabulām. Peļevina romānā alegorija, satīra un ironija cieši saistās ar cilvēciskās dzīves reālijām. 
Spilgta, saistoša un interesanta grāmata.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

03.01.2019

Vitolds Mašnovskis. Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla. Enciklopēdija I A-H

 

Enciklopēdijas autors Vitolds Maškovskis stāsta, ka izdevums ir radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, un tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums visbeidzot iegūs redzamu , taustāmu formu. Autora mērķis ir veidot vairāku sējumu enciklopēdiju, kurā apkopojot muižu izpētes materiālu arhīvu un fotofiksāciju, koncentrētā veidā atspoguļota Latvijas muižu vēsture, arhitektūra un māksla.

Pirmais enciklopēdijas sējums aptver 179 muižas alfabētiskā secībā no A lūdz H. Vispirms tiek dota muižas atrašanās vieta un ekonomiskais raksturojums, tad īsa īpašnieku vēsture, akcentējot muižas pirmsākumus un beigas. Seko kungu mājas vai pils būvvēsture un saimnieciskās apbūves ansambļa un parka raksturojums.

“Distancējoties no muižu ansambļu vēstures izpētes akadēmiskā spārna pētnieku velmēm Vitolda Mašnovska sastādītajās enciklopēdijās atrast atbilžu jūru no bezgala plašajai tēmai veltīto materiālu okeāna, gribas uzteikt autora drosmi un apbrīnot viņa uzņēmību, pieņemot sevis paša izvirzīto izaicinājumu. Neapšaubāmi ir radīts neparasti bagāts izziņas materiālu krājums ar nacionāla mēroga kultūrvēsturisko, dokumentālo un izziņas vērtību”, saka Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis.

 

27.12.2018

“Latvija 1918–2018. Valstiskuma gadsimts”

 

2018. gads ir Latvijas 100 gades gads, kuras zīmē noritējuši daudzi nozīmīgi pasākumi, izdotas daudzas brīnišķīgas, izzinošas un vērtīgas grāmatas, esam nosvinējuši savas valsts dzimšanas dienu. Daudzi vēsturnieki, politiķi, zinātnieki un citu jomu pārstāvji pētījuši un vērtējuši šos 100 gadus mūsu valsts vēsturē. Tāda ir arī grāmata “Latvija 1918–2018. Valstiskuma gadsimts”, kuras sastādītāji ir Ivars Ījabs, Jans Kusbers, Ilgvars Misāns un Ervīns Oberlenders.

“Latvijas un pārējo Baltijas valstu simtgade ir Eiropas mēroga notikums, kura nozīme neaprobežojas ar tās atzīmēšanu pašu mājās. […] Grāmatas uzdevums ir parādīt aizvadīto Latvijas valstiskuma simtgadi plašākā perspektīvā, ierakstot to arī Eiropas kopējā vēsturē. Šajā grāmatā tiek aplūkota ne tikai latviešu nācijas tapšana un pašnoteikšanās nepieciešamība, bet arī vācbaltiešu un krievu loma Latvijā, valstiskuma un vietējo procesu mijiedarbība ar dažādiem reģionālajiem un globālajiem faktoriem, bez kuriem mūsu vēsture nekad nebūs pilnībā saprotama […]”,  lasāms Ivara Ījaba un Ilgvara Misāna sagatavotajā priekšvārdā.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

20.12.2018

Guntars Račs. Reiz Ziemassvētkos.

 

Ziemassvētki – vieni no gada skaistākajiem, ilgotākajiem un satraukumu pilnākajiem svētkiem. Brīnišķīgs palīgs, lai atrastu savu dzejolīti, ko skaitīt pie eglītes, būs Guntara Rača grāmata “Reiz Ziemassvētkos”. Grāmata ir komplektā ar CD, kurā atradīsiet populāras dziesmas ar Guntara Rača vārdiem – “Eglīte” (Līvi), “Reiz Ziemassvētkos...” (Andris Ērglis), “Zvani un sveces” (Lauris Reiniks un Dzeguzīte), “Nakts”, “Ziemassvētki”(bet bet), “Viegli, viegli”, “Sniegs” (Fomins & Kleins), “Brīnumu gaidot” (Ainars Virga), “Divi eņģeļi” (Putnu balle), “Ziemassvētki” (Zvaigžņu koris), kā arī visu šo dziesmu instrumentālos pavadījumus jeb tā sauktās fonogrammas. Visu šo dziesmu vārdus atradīsiet grāmatā, tāpēc varēsiet mājās paši sev uzrīkot kārtīgu Ziemassvētku koncertu!

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

13.12.2018

Iznākusi Ievas Pīgoznes grāmata “Latviešu apģērbs”.

 

Par savu jaunāko darbu Ieva Pīgozne saka: 
“Dažādu laiku apģērbā atspoguļojas visa mūsu tautas vēsture. Lai saprastu, kādi esam, jāapzinās, ka senāki laiki un senču reiz domātais un darītais iespaido mūsu dzīvi jebkurā jomā. Apģērbs nav izņēmums. Vēl arvien varam atrast vienojošus elementus mūsdienu un senajos apģērbos, kurus no mums šķir vairāki simti gadu. Tomēr nelielas izmaiņas apģērbā notiek nepārtraukti, un šī grāmata izseko apģērba attīstības gaitai vairāk nekā 1000 gadu garumā. Tā sniedz ieskatu Latvijas pamatiedzīvotāju apģērba vēstures galvenajos posmos līdz brīdim, kad no valkāšanas izzuda tradicionālais apģērbs, un ieskicē tautastērpa izveides norisi. Grāmata ir labs pirmais ceļvedis tiem, kuri domā par sava tautastērpa izgatavošanu, kā arī palīgs jau pieredzējušiem tautastērpa valkātājiem.”

 

06.12.2018

Georga Andrejeva memuāri "Man dāvātais laiks" 


Ievērojamā ārsta un valstsvīra memuāri ir stāsts par garu un bagātu mūžu. Bērnība un skolas gadi Tukumā, pieredzētais bēgļu gaitās čehu zemē pēc Otrā pasaules kara, studijas Rīgas Medicīnas akadēmijā. Izaugsme no Stradiņu slimnīcas ārsta par republikas galveno anesteziologu, jaunu tehnoloģiju izstrādes, piedalīšanās zinātniskās konferencēs pasaulē. G. Andrejevs iesaistījās Latvijas Tautas frontē, bija Latvijas Augstākās Padomes deputāts un balsoja par Latvijas Republikas valstisko neatkarību 1990. gada 4. maijā. Kļuva par ārlietu ministru, cīnījās par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Diemžēl sākās čekas piecīšu sāga. G. Andrejevs atteicās no ārlietu ministra amata un uzrakstīja godavīra cienīgu atzīšanos. Bija Latvijas sūtnis Kanādā, Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē, deputāts Eiropas Parlamentā.

 

29.11.2018

Vija Znotiņa. Jautri eksperimenti bērniem kopā ar vecākiem.

 

Kā tu domā, ko var darīt ar kolu? Vai tiešām tikai dzert? 
Nē, ar to var... notīrīt nosūbējušās monētas un galda piederumus! Zināji? 
Bet, kas, tavuprāt, ir Bormaņa spieķītis? Varbūt tu zini, ka no kartupeļa iespējams iegūt gaismu? Arī ne? Un ko iesāksi, ja nonāksi uz vientuļas salas, kur nav dzeramā ūdens? Nezini? 
Tu tiešām nezini, kā okeānā iegūt dzeramo ūdeni?

Šajā grāmatā atrodamas atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem! Turklāt te var arī pārliecināties par to patiesumu. 
Veic eksperimentus kopā ar vecākiem un uzzini daudz jauna! 
Jautrība garantēta!

 

 

22.11.2018

Zudušos kinoteātrus meklējot

JAUJA ZIGMĀRS, PEREVOŠČIKOVS JURIJS, UZULNIECE ANITA

 

Grāmatas nosaukums “Zudušos kinoteātrus meklējot” rada nostaļģiskas sajūtas, it īpaši vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, kuri vēl atceras garu garās rindas pēc biļetēm padomju laikos, kad tika izrādītas ārzemju filmas, laikus, kad nevarēja iedomāties ēst un dzert kino zālē filmas laikā – ne vienmēr vecais ir arī sliktais. “Ieeja līdz 16 gadiem aizliegta”, bet rāda “Romeo un Džuljetu”, un tev ir 14, tātad jāatlaiž mati no skolnieces “zirgastes” un jāuzvelk mammas kurpes…

Grāmata vēsta par kinoteātru attīstību Rīgā no 20. gadsimta 20 gadiem līdz mūsdienām. Jau 20.gadsimta sākumā interese par kino izrādīšanu Rīgā bija milzīga. Pēc Otrā pasaules kara krievu valodā izdotajā telefongrāmatā Zigmārs Jauja ir saskaitījis vairs tikai 17 kinoteātru, taču turpmāk situācija mainījās, un 1976. gadā tika sasniegts pēckara augstākais punkts ar 36 kinoteātriem, kuri bija izkaisīti pa visu Rīgu un lielā skaitā atrodami gan labajā, gan kreisajā krastā, taču drīz pēc tam to daudzums pakāpeniski saruka. Ineresants ir stāsts par Rīgas nomaļu kinoteātriem -  „Sarkandaugava” un „Aurora” Sarkandaugavā, „Liesma” Torņkalnā, „Oktobris” un „Sarkanā ausma” Āgenskalnā, „Imanta” Šampēterī, „Zvaigzne” Čiekurkalnā, kā arī „Daina” un „Udarņik” Maskavas forštatē.

 

Šodien Rīgā ir vairāki jauni, moderni  daudzzāļu kinoteātri, bet izrādīto filmu spektrs jau ir cits stāts.

15.11.2018

Latvijas valsts stāsts

 

Grāmata „Latvijas valsts stāsts” iepazīstina lasītājus ar Latvijas vēsturi vairāk kā 100 gadu garumā. Tas ir stāsts par to, kā sabruka vecā pasaules kārtība Pirmajā pasaules karā, kā uz sabrukušo impēriju drupām notika jaunās Latvijas valsts proklamēšana, kā Neatkarības karā tika izcīnīta valstiskā neatkarība, kā Latvijas Republika uzplauka un ar kādiem izaicinājumiem sastapās t. s. „miera laikos”, kā mūsu valsts tika ciniski iznīcināta Otrā pasaules kara laikā un ko Latvijas sabiedrībai nozīmēja padomju okupācijas ilgie gadi, kā šķietami visbezcerīgākajā laikā aizsākās latviešu tautas Trešā atmoda, kā arī tas ir stāsts par šķietami neseno pagātni – neviennozīmīgi vērtējamo valsts atjaunotnes procesu 20. un 21. gadsimta mijā.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā

08.11.2018

Pēteris Apinis “Latvijai 100”

 

Pētera Apiņa grāmata “Latvijai 100”, kurā apkopotas 4400 fotogrāfijas, kas sakārtotas pa gadiem un atspoguļo gan vēstures notikumus, gan cilvēku emocijas.Tajā iespējams uzzināt par Latvijas dabu, darbu, atpūtu, svētkiem, priekiem un bēdām, aizsardzību un drošību, zemkopību un lopkopību, ražošanu un pārstrādi, transportu un loģistiku,  izglītību un mācībām, arhitektūru un celtniecību, teātri un kino, sportu un fiziskām aktivitātēm, kultūru, svešu varu ietekmi, trimdu un izsūtījumu.

Apinis atklāja, ka viņa vēstures grāmatā uzsvars būs vienkārši  cilvēks, kurš Latviju ceļ un būvē. Iesūtītās bildes (protams, ar iesūtītāja atļauju) nodotas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

01.11.2018

Janis Jonevs. Doom 94 

Jāņa Joņeva lielu popularitāti guvusī grāmata “Jelgava 94” tagad tulkota angļu valodā. Tas dod iespēju cittautiešiem iepazīt pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu Latviju šodienas trīsdesmitgadnieka atmiņās. Grāmata ir par pusaudžiem, kuri sevis un atšķirīgā meklējumos pievēršas tā saucamajai alternatīvajai kultūrai.Tā ir par jaunību, kad mēs katrs cenšamies nostāties pret pasauli, nekļūt tādi kā visi. Stāsts ir ļoti personīgs un vienlaikus visu šo laiku, vidi un paaudzi raksturojošs.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

25.10.2018

 


Šajā krājumā apkopoti angļu un latviešu sakāmvārdi un parunas, kā arī citi labi zināmi un bieži lietoti izteicieni.
Gadsimtu gaitā dažādās pasaules malās ir radušies īsi, kodolīgi un asprātīgi izteicieni un trāpīgas parunas, kurās paustās patiesības ir aktuālas arī šodien. Katrai tautai ir savi raksturīgi un neatkārtojami sakāmvārdi. Tomēr cilvēces pieredzē ir daudz kopīga, tāpēc arī dažādu tautu sakāmvārdos un parunās paustās domas un atziņas mēdz būt līdzīgas.

Latviešiem ir tāda sakāmvārdu bagātība kā reti kurai tautai. Vai angļu sakāmvārdi ir tikpat trāpīgi, sulīgi un dzīvi?

Lasi, salīdzini, iegaumē un izmanto!

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

18.10.2018

Lūcija Ņefedova. Ar Ādolfa Alunāna vārdu.

 

Atzīmējot dramaturga, režisora un latviešu teātra pamatlicēja Ādolfa Alunāna 170. gadskārtu, Jelgavā atvēršanas svētkus piedzīvojusi grāmata ''Ar Ādolfa Alunāna vārdu''. Tas ir režisores Lūcijas Ņefedovas atmiņu stāsts par darbu ar Jelgavas Tautas teātri un alunāniešu garu, kas tajā mājo jau gandrīz sešdesmit gadus. Lūcija Ņefedova iedibinājusi arī tradīciju ik gadu rīkot teātra tēvam veltītu festivālu. "Režisore Ņefedova saviem audzēkņiem ir mācījusi skatīties uz zvaigznēm un domāt par garīgām lietām, un man ļoti patīk tas kā viņa mūžīgi saka:''Vajag taču lasīt grāmatas''. Un tas ir tik aktuāli vēl joprojām," stāsta  teātra kritiķe, grāmatas redaktore Gundega Saulīte.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

11.10.2018

Amēlija Mūrmane. Ar sirdi pret klikšķi.


Vai viegli būt jaunam? Šo jautājumu var uzdot katra nākamā paaudze no jauna! Mūsdienu informācijas pārbagātajā pasaulē, liekas var rast atbildes uz jebkuru jautājumu, ar tehnoloģiju starpniecību paveras ļoti plašas komunikācijas iespējas, visa plašā pasaule vaļā. Dzīvo un priecājies! Tomēr jaunieši bieži jūtas nesaprasti, vientuļi, sāpināti un vīlušies. Amēlijas Mūrmanes grāmatā “Ar sirdi pret klikšķi” jūs varat dzīvot līdzi galvenās varones vidusskolnieces Karo sapņiem par veiksmīgu karjeru nākotnē un uzplaukušām jūtām pret jauko Feliksu - YouTube vlogeri, kuram ir divi miljoni abonentu. Vai tas būs vienkārši?

 

04.10.2018

Valda Ceriņa.

Vilhelms Purvītis - ainavu gleznotājs/Vilhelms Purvītis - als Landschaftsmaler von 1890 bis 1910

 

Vilhelms Purvītis – viens no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem, kura vārdu un darbus atpazīst daudzi. Viņa gleznotās Latvijas dabas ainavas, kurās tēloti dažādi gada laiki niansētā toņu gammā, kur bieži dominē V. Purvīša iecienītie pelēkie toņi,  ir emocionāli ļoti uzrunājošas. Iznākusi Valdas Ceriņas grāmata “Vilhelms Purvītis - ainavu gleznotājs/Vilhelms Purvītis - als Landschaftsmaler von 1890 bis 1910”. Monogrāfijā izgaismots laika posms no Vilhelma Purvīša studiju sākuma līdz 1910. gadam, kad viņš bija kļuvis par Rīgas mākslas skolas direktoru, kas strauji aktivizēja mākslas dzīvi un izglītību Latvijā.  Darbā aplūkota gan krievu, gan Rietumeiropas glezniecības strāvojumu ietekme uz Purvīša māksliniecisko attīstību. Īsi ieskicēta arī politisko notikumu loma atsevišķos mākslinieka biogrāfijas pavērsienos.

 

27.09.2018

Sepo Zeterbergs. Igaunijas vēsture.

 

Izdevniecības “Latvijas Mediji” klajā laistā Sepo Zeterberga grāmata “Igaunijas vēsture” ir veltījums igauņiem un mūsu kaimiņvalsts vēsturei, tas ir stāsts par igauņu vēlmi dzīvot un nemitīgu cīņu par brīvību. Autors stāstu par Igauniju iesāk, ielūkojoties ledus laikmetā, aizvēsturē, senajos laikos. Būtiska vieta grāmatā atvēlēta viduslaikiem, kad Igaunija ir daļa no Livonijas, zviedru un krievu zemēm. Lasītāji iepazīs arī Otrā pasaules kara nežēlīgos gadus, padomju laiku un piedzīvos neatkarības atjaunošanu.

Grāmata ir ceļvedis Igaunijas valsts attīstībā, notikumos, procesos, un tas ir stāsts par nozīmīgām un spilgtām personībām. Grāmata beidzas ar 2016. gadu, kad Igaunijas vēsturē tiek pāršķirta jauna lapaspuse – par prezidenti tiek ievēlēta sieviete. Līdzās politiskajai vēsturei mums ļauts ielūkoties arī ekonomiskajā un kultūras vēsturē.

No somu valodas tulkojusi Anna Velēda Žīgure. Svētdien, 30. septembrī, pulksten 14.00 ikvienam interesentam būs iespēja tikties ar Annu Žīguri klātienē Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

20.09.2018

Juris Vectirāns "Pāvesta svētība Latvijai"

 

“Tuvojas laiks, kad Latviju apmeklēs un savu svētību mūsu tautai dos pāvests Francisks. Mēs gaidām šo tikšanos ar ticību, mīlestību un cerību. Visiem, arī man, tik gaišā, siltā un mīļā atmiņā ir garīgi un dvēseliski bagātās dāvanas, ko saņēmām no pāvesta Jāņa Pāvila II viņa vizītes laikā Latvijā pirms 25 gadiem. Tās mūs stiprinājušas visu aizvadīto laiku un dos spēku arī turpmāk.
Taču bagātīgas dāvanas uzliek zināmus pienākumus to saņēmējam. Tāpēc es uzskatīju par savu pienākumu godināt Svēto Jāni Pāvilu II, apkopodams cilvēku atmiņas un dokumentus, kas mums atgādina par pāvesta viesošanos mūsu Māras zemē Latvijā”, saka grāmatas autors Juris Vectirāns.

 

13.09.2018

100 dzejoļi Latvijai

 

Apgāds "Zvaigzne ABC" laidis klajā īpaši krājumu valsts simtgadei – "100 dzejoļi Latvijai". Tajā iekļauti 100 dzejnieku 100 dzejoļi, kas tapuši laikposmā no 1918. gada līdz 2017. gadam. Krājums sakārtots, izvēloties kāda latviešu dzejnieka dzejoli, kas publicēts atbilstošajā gadā izdotā dzejoļu krājumā. “Man gribējās paskatīties uz Latviju citādā veidā. Mēs šķetinām vēstures faktus, dažādus notikumus, mūsu zaudējumus, mūsu ieguvumus, un tad man likās, ka dzeja – tas ir visemocionālākais veids, kā var paskatīties uz pasauli,” par dzejas krājuma tapšanas ideju stāsta tā sastādītāja Inese Auziņa. Krājums interesants ar to, ka tajā ir visai maz ļoti populāru dzejoļu.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

06.09.2018

Elita Veidemane. Zemdegas gruzd.

 

Izdevniecība "Jumava" laidusi klajā Elitas Veidemanes grāmatu par Eduardu Pāvulu - populāro, neatkārtojamo un tautas mīlēto aktieri - "Zemdegas gruzd".

Elita Veidemane saka: "Eduards Pāvuls ir izteicis tik daudzas domas, ka tās nu lido kā zeltainas bites, it kā pavasari sajutušas. Tās visas, gadiem ritot, vācu vienkop, viņam nemanot un nenojaušot, braucot uz koncertiem un atrodoties kopā ar viņu skatītāju zālē. "Viltniece," viņš noteikti būtu norūcis un bez dusmām pakratījis mezglaino pirkstu, uzzinot, ka es atkal rakstu par viņu. Nē, ne par viņu. Es rakstu par viņu pašu — tādu, kāds viņš ir, kā runā un kā domā. Es mēģinu nolobīt aktiera čaulu, mēģinu saskatīt ikdienas kodolu. Izrādās, čaulas nav: viņš sen jau ir noslīpējies līdz ikdienas briljanta virsmai.”

 

30.08.2018

Vitālijs Tanasijčuks. Kukaiņu grāmata

 

Biti, mārīti, mušu, sienāzi, kolorādo vaboli mēs visi zinām un atpazīstam, bet vai zinām, ka Latvijā dzīvo arī raibā eļļas vabole, purpura ordeņpūcīte,  dižā briežvabole un daudz citu interesantu kukaiņu? Vitālija Tanasijčuka grāmatā stāstīts par to kādas vaboles, tauriņi, sienāži, mušas dzīvo Latvijā, atklāj šo daudzveidīgo kukaiņu pasauli, un pētī ko tie dara. Grāmata domāta bērniem, bet būs interesanta arī pieaugušajiem.

 

23.08.2018

Ieva Auziņa Szentivanyi. Dainas

Plaši izplatīts uzskats, ka latviešu dainas nav iespējams atdzejot citās valodās, jo īpaši angliski, taču ik gadsimta ceturksni kāds tulkotājs mēģina pierādīt pretējo, lai vismaz daļēji iepazīstinātu latviski nelasošos ar latviešu folkloras maģisko spēku, poētiku un latvieša unikālo dvēseli.
“Dainu” izlase Ievas Auziņas Szentivanyi sakārtojumā un interpretācijā (viņa arī komentāru autore) pirmo reizi tik plašā apjomā piedāvā ieskatu latviešu tautas vērtību sistēmā. Dainas apkopotas 12 nodaļās — Ancient Latvian Wisdom; Mother Dearest;The Role of Fathers; Virtues – or Lack Thereof; The Gift of Work and Song; Choosing a Spouse; “Deargod”; Love and Marriage; Love of Homeland; The Misery of Serfdom; At the End of Life; Character Sketches; Short Short Stories — un raksturo senā latvieša dzīves ritumu, nozīmīgākos notikumus, arī asprātību un humoru. Dainas grāmatā publicētas paralēli latviešu un angļu valodā ar plašiem komentāriem angļu valodā, skaidrojot dainās minētās reālijas un paradumus.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

16.08.2018

Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei.


Iznākusi apjomīga, bagātīgi ilustrēta grāmata “Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei”, kurā iekļauti vairāk kā 600 segu apraksti un attēli no visiem Latvijas novadiem. Izdevumā var iepazīt Kurzemes ķēžu, rožu un spoguļu segas, Zemgales zvaigžņu segas, Vidzemes šatiersegas, Latgales dreļļus un čosnī dečus kā arī jostiņsegas, mežģīņsegas un citus jaundarbus. “Pirmoreiz segām, ar visiem krāšņajiem rakstiem, ir atsevišķs, milzīgs foliants (..),” piezīmē literatūrzinātniece, grāmatas līdzautore Janīna Kursīte-Pakule. “Bija drusciņ bailes, ka viens brīdis un, tāpat kā dainas, segas var pazust (..) Es ceru, ka šī grāmata palīdzēs apzināties mums pašiem to vērtību, kas ir segā. Materiālo, nemateriālo un arī garīgo vērtību,” saka Kursīte-Pakule. Vērtības kuras latvieši spējuši saglabāt gadu simtos un tūkstošos.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

9.08.2018

Ginters Hauks. Glābjot medus biti


Rakstīta ar dziļu mīlestību un patiesu cieņu pret Zemi un visām dzīvajām būtnēm, grāmata GLĀBJOT MEDUS BITI ir kā gaisma, kas rāda zemnieku, dārzkopju, biškopju un jebkura cilvēka, kam svarīga mūsu Zemes nākotne, ejamo ceļu uz nākotni. Grāmata GLĀBJOT MEDUS BITI pirmo reizi tika publicēta 2002. gadā, četrus gadus pirms tam, kad terminu bišu izzušanas sindroms sāka plaši lietot, lai apzīmētu pasaulē arvien pieaugošo medus bites bojāejas fenomenu. Bišu skaita ievērojama samazināšanās vērojama jau kopš 20. gadsimta vidus, un tagad, kad tuvojamies 21. gadsimta trešajai dekādei, ar katru gadu situācija pasliktinās. 
Šajā grāmatā Ginters Hauks nepiedāvā burvju bultu, kas atrisinātu šo problēmu – tādas nav un nevar būt. Taču autors un pasaulē plaši pazīstamais biškopis piedāvā vienkāršu, labi saprotamu un tomēr netradicionāli virzītu domāšanu, kas būtu pamats atbilstīgai visas sabiedrības rīcībai, lai pārtrauktu bišu bojāeju. 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

2.08.2018

Paolo Konjeti. Astoņi kalni


Iznācis itāļu rakstnieka Paolo Konjeti romāns “Astoņi kalni”. Vaļsirdīgā nopietnība, ar kādu tas rakstīts, patiesīgums, zūdošas pasaules atblāzma... un viens no skaistākajiem stāstiem par attiecībām. Attiecībām ar draugiem, ģimenē, starp mīlētājiem, bet ne tikai. Lielu lomu te spēlē arī attiecības ar pasauli: ar kalniem, dabu, pamazām aizejošām paražām un dzīvesveidu. Attiecības ar sevi – šis modernās pasaules iecienītākais jājamzirdziņš – risinās vien saspēlē ar citiem. Līdz sāpīgumam īsteno līdzpārdzīvojumu pastiprina tas, ka romāns ir daļēji autobiogrāfisks, tomēr autoram ir izdevies šo stāstu atainot dziļi personiski un vienlaikus gana atsvešināti. Lasītājs jūtas pagodināts par iespēju iekļauties šajā attiecību drāmā, un drīkst arī sev pielaikot nepāliešu līdzību par astoņiem kalniem.

 

26.07.2018

Elēna Favilli, Frančeska Kavallo. Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm.

 

"Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm" ir projekts, kas gados un/vai garā jaunus lasītājus iepazīstina ar 100 ievērojamām sievietēm civilizācijas vēsturē. Grāmatā aprakstītās personības savu vārdu vēsturē ierakstījušas visdažādākajos veidos – kā diženas valdnieces, talantīgas zinātnieces, dažādu mākslas jomu pārstāves, aktīvas cīnītājas gan par cilvēktiesībām kopumā, gan par sieviešu tiesībām. Taču viņas visas ir bijušas cieši pārliecinātas par savu lietu un virzījušās uz mērķi par spīti jebkādiem šķēršļiem. Lai vēl vairāk uzsvērtu šo dažādību un piešķirtu grāmatai īpašu spilgtumu un stilistisko daudzveidību, to portretus radījušas sešdesmit talantīgas mākslinieces no dažādām valstīm – tostarp gan Itālijas, Portugāles un Vācijas, gan Dienvidāfrikas, Izraēlas un Indonēzijas. Katrs no simts šīs grāmatas stāstiem apstiprina, ka ar pārliecību sirdī mēs varam mainīt pasauli. Lai šīs drosmīgās pirmatklājējas jūs iedvesmo. Lai viņu portreti dod stingru ticību, ka skaistums spēj izpausties visās formās un krāsās un visos vecumos. Lai katrs, kurš lasa šo grāmatu, zina, ka vislielākais panākums ir dzīvot ar degsmi, zinātkāri un dāsnumu. Lai mēs ik dienu atceramies, ka mums ir tiesības būt laimīgām un bez ierobežojumiem izpētīt pasauli," grāmatas priekšvārdā saka autores.

 

19.07.2018

Maija Nora Tabaka

 

Maija Tabaka teikusi: “Es esmu tikai vērotājs. Dzīves vērotājs. Tas viss iet caur mani, es to it kā kompjuterizēju, un tas nozīmē – galēji iztukšojos. No tā, ko es redzu dabā, dzīvē, cilvēkos. Caur mani ir izgājis laikmets. Un visu šo laiku es esmu godīgi gleznojusi un caur savu jutekļu prizmu esmu tēlojusi notiekošo. Varbūt izmisīgi reizēm, bet godīgi. Un te nu tas ir.”

Maija Nora Tabaka. Krāšņais, apjomīgais – 264 darbu reprodukciju albums ir kā dāvana visiem Maijas Tabakas talanta cienītājiem. Visas gleznotājas izstādes vienmēr, visos laikos, ir bijušas plaši apmeklētas un gaidītas. Padomju gados Maija Tabaka bija “neērta” māksliniece, bieži kritizēta. Mākslinieces darbi nevienu neatstāj vienaldzīgu. Tie var sajūsmināt, bet var arī nepatikt, jo viņa nevairās no groteskas, kas portretējamajiem ne vienmēr ir glaimojoša. Gleznotāja daudz portretējusi sabiedrībā populārus cilvēkus, īpaši daudz viņas darbos redzama viņas iemīļotākā modele, aktrise Regīna Razuma.

Maija Tabaka savās gleznās uzbur fantastisku, krāšņu pasauli – te realitāte savijas un neticami harmoniski sadzīvo ar šķietami nesavienojamo, bet fantāzijai jau robežu nav un vai vajag, ja tā pacilā, iedvesmo un liek aizdomāties. Tā uzrunā, aicina, un tālāk jau mēs varam lidot ar saviem sapņu zirgiem. Maija Tabaka ir izcila koloriste, viņas krāsu palete fascinē, aizrauj un priecē. Albumā daudz ir rādīti pietuvināti atsevišķi gleznu fragmenti, kas ļauj aplūkot mākslinieces glezniecības tehniku – triepienu intensitāti, virtuozas, daudzveidīgas faktūras.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

12.07.2018

Valda Segliņa "Senās Ēģiptes medicīnas papirusi"

 

Senās Ēģiptes teksti par medicīnu līdz šim nav bijuši pieejami latviešu valodā. Valda Segliņa unikālais darbs  “Senās Ēģiptes medicīnas papirusi” apskata medicīnas un farmācijas jomu pētījumu pirmsākumus. Pirms vairākiem gadu tūkstošiem tapušie teksti un receptes nav burtiski tulkojamas un pielietojamas, papildus tiek sniegti skaidrojumi, kas izriet no vēsturiskā konteksta, kas arī vēl var nebūt precīzi apzināts un traktēts. Tas ir brīnišķīgs senās medicīnas kultūrvēsturisks mantojums. Profesors Andrejs Ērglis raksta: “Senajā Ēģiptē ārsta mācības ilga vairākus gadu desmitus un par ārstu varēja kļūt tikai krietnā pusmūžā, kad apgūtas ne tikai papirusos aprakstītās zināšanas, bet arī pavadīti daudzi gadi kā atzīta ārsta palīgam, pārvarēti dažādi eksāmeni un uzkrāta dzīves pieredze. Te vietā senais teiciens, ka slimību var izārstēt daudzi, bet cilvēku – tikai daudz pieredzējis ārsts.”  

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

05.07.2018

Lēlo Tungala "Biedrs bērns un lielie cilvēki"

 

Iznācis igauņu rakstnieces Lēlo Tungalas autobiogrāfiskais bērnības romāns "Biedrs bērns un lielie cilvēki". Grāmata vēsta par smagiem, sarežģītiem vēstures notikumiem, bet uzrunā ar sirsnību un humoru. Bērna uztvere ļauj attēlot tik absurdu un traģisku vēstures posmu, nepazaudējot laimīgās bērnības apvārsni. Šī grāmata, līdzīgi Vizmas Belševicas triloģijai "Bille" vai Māras Zālītes romāniem "Pieci pirksti" un "Paradīzes putni", būs vienlīdz saistoša lasāmviela gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

28.06.2018

Rolanda Kalniņa telpa

 

Francijā, Kannās maijā notika Kannu starptautiskais festivāls, kurā līdzās tādiem pasaules kino grandiem kā  Ingmārs Bergmans, Vitorio de Sika, Alfrēds Hičkoks, programmā Cannes Classics / Kannu klasika tika iekļauta Rolanda Kalniņa spēlfilma Četri balti krekli (1967). Tā ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni, kas pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas. Klajā nākusi autoru kolektīva veidota grāmata "Rolanda Kalniņa telpa", kurai dots apakšvirsraksts "Deviņas šķautnes izcila kinorežisora radošajā mūžā". Grāmatas tekstus radījis astoņu autoru kolektīvs, un katrs no viņiem savā nodaļā izpētījis atsevišķu rakursu Rolanda Kalniņa radošajā mūžā. Slavenais kinorežisors nevēlas, ka viņu dēvē par “leģendu”: “Man liekas, mēs šodien par bieži lietojam vārdu “leģenda”. Godīgi veikt uzticētos pienākumus nav varoņdarbs, bet gan katra cilvēka pienākums.”

21.06.2018

Ineta Meimane. Nora bumbiere

 

Nora Bumbiere – savulaik tik populārās un  joprojām  neaizmirstās dziedātājas ar unikālo balss tembru vārds jelgavniekiem ir labi zināms. “Rakstot grāmatu, manī cīnīsies divas emocijas – vēlēšanās palikt pa gabalu, jo jebkas, ko uzzināšu, nespēs mazināt manu cieņu un apbrīnu pret Noru Bumbieri. No otras puses: gribu zināt viņas dzīvi ar visām kaislībām un trūkumiem. Gribu zināt, kas viņu mīlējis un kuru mīlējusi viņa, lai vēl dziļāk pieņemtu viņu kā cilvēku. Es gribu viņu pilnīgu,” grāmatas ievadā raksta Ineta Meimane. 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

14.06.2018

Zuili Robērs. Kā izprast mūsu bērnu emocijas

 

Praktisko padomu grāmatu sērijā ir iznākusi Robēra Zuili grāmata vecākiem "Kā izprast mūsu bērnu emocijas" (vecumā no 0-10 gadiem). Robērs Zuili ir klīniskais psihologs, vairāku personiskai izaugsmei veltītu darbu autors. Šajā grāmatā viņš vienkāršā, saprotamā veidā stāsta, kā vecākiem veiksmīgāk izprast un pieņemt savu bērnu emocijas un reaģēt uz tām. Autors runā par bailēm, dusmām, skumjām un prieku, par to, kā mācīt paust un vadīt šīs emocijas, un kā vecākiem nodrošināt saviem bērniem iespēju augt ģimenē, kurā valda emocionāli līdzsvarota gaisotne.

 

07.06.2018

Andžela Naneti. Mans vectēvs bija ķiršu koks

 

Latviešu lasītājiem dota iespēja iepazīties ar itāļu rakstnieces Andželas Naneti stāstu “Mans vectēvs bija ķiršu koks” . Tajā mēs varam  paraudzīties uz pasauli ar četrus gadus veca zēna Tonīno acīm – censties iepazīt, izprast, sajust prieku un skumjas, dusmas un mīlestību. Pilsētas vide, kurā dzīvo Tonīno vecāki un tēva vecāki – mūžam steidzīgi, aizņemti, noguruši – labi zināma aina un mātes vecāki laukos – brīnumaina pasaule mazajam zēnam. Bērns nespēj izprast pieaugušo attiecību samezglojumus, iztikas problēmas, bet it īpaši cilvēku mirstīgumu, savu vecvecāku aiziešanu. Brīžiem situācijas iegūst traģikomisku nokrāsu – vienlaikus var gan smieties, gan raudāt.

Interesanti būs lasīt gan maziem, gan lieliem!

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

31.05.2018

Daina Vasiļevska.Kvalitātes nodrošināšanas vadība

 

Grāmatā "Kvalitātes nodrošināšanas vadība" ir aplūkoti kvalitātes metožu attīstības vēsturiskie aspekti, kvalitātes būtība, pamatjēdzieni un vadības objekti, kvalitātes vadības sistēmas izstrādes un ieviešanas jautājumi, tiek skatītas kvalitātes vadības sistēmas un to veidi, kā arī starptautiskie kvalitātes standarti.
Kā izziņas avots šī grāmata ir noderīga visiem uzņēmējdarbības speciālistiem un arī citiem interesentiem, kuri grib noskaidrot kvalitātes vadības sistēmām izvirzītās prasības.

 

24.05.2018

Ilze Būmane. Spēka maize

 

Biedrība “Zemnieku saeima” sadarbībā ar rakstnieci Ilzi Būmani laiduši klajā grāmatu “Spēka maize”. “Ar grāmatu vēlamies parādīt Latvijas sabiedrībai un nākamajām lauksaimnieku paaudzēm, kā, atgūstot Latvijas neatkarību, no nulles tika uzbūvēta lauksaimniecība, kura tur godā senču zināšanas un veiksmīgi tās savieno ar šodienas vismodernākajām tehnoloģijām. 25 gados esam izveidojuši pasaulē konkurēt spējīgu lauksaimniecības sektoru. Esot atvērtiem pasaulei, ātri apguvām un ieviesām citās valstīs iegūtās zināšanas, tā izvairoties no daudziem sāpīgiem kritieniem”, saka biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Grāmatas autore Ilze Būmane stāsta par stiprajām zemnieku saimniecībām, stiprajiem lauku ļaudīm, viņu ģimenēm, dzīvi un darbu. Par piemēru tiek minēta viena saimniecība no katra novada, bet tādu ir daudz, un tas rada pārliecību, ka Latvijas lauki nepanīks, bet attīstīsies un plauks.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

17.05.2018

“Latviešu tautas pasakas. 100 pasakas. 100 mākslinieki”

 

Apgāds Zvaigzne ABC Latvijas simtgadei velta unikālu izdevumu – grāmatu, kurā apkopotās 100 latviešu tautas pasakas ilustrējuši 100 Latvijas mākslinieki – “Latviešu tautas pasakas. 100 pasakas. 100 mākslinieki”. Ilustrācijas radījuši gan profesionālie, gan jaunie topošie dažādu tautību makslinieki, katrs ar savu māksliniecisko stilu, rokrakstu, krāsu paleti un pasaku pasaules redzējumu. Tās ir gan sadzīves, gan brīnumpasakas, kuru varoņi ir gan cilvēki, gan dzīvnieki, gan fantastiskas būtnes, kas aizved mūs brīnumainā pasaulē, kurā labais parasti uzvar.  Pasakas palīdz iegūt sapratni par nemainīgām latviešu tautas ētikas vērtībām un apliecina to nepārtrauktību un pārmantojamību.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

10.05.2018.

VINSENTS HANTS

Otrā pasaules kara beigas Kurzemes frontē

 

"Latvietis tādu grāmatu nevarētu uzrakstīt. Un tāpēc latvietim varētu būt daudz iebilstama, jo būtība viņam it kā ir skaidra un daudzreiz atkārtota, līdz tā kļuvusi par pārliecību. Vinsents Hants nāk no malas un ierokas Otrā pasaules kara beigās Kurzemē kā arheologs, kurš no liecību fragmentiem, atmiņu lauskām, artefaktiem cenšas iztēloties un izprast to, kas droši vien visā eksistenciālajā pretrunībā nav pilnībā iespējams, arī latvietim ne. Ir jāapbrīno autora apņēmība un izturība, cenšoties izprast Kurzemes – cietokšņa? katla? – sarežģīto būtību. Bet par visu vairāk – viņa spēja just līdzi." / Prof. em. Dr. Valters Nollendorfs/

Grāmatu veido cilvēku atmiņas, aculiecinieku stāsti – mutvārdu vēsture par Kurzemes fronti Otrā pasaules kara beigās. Godalgotais BBC žurnālists, dokumentālo filmu veidotājs, grāmatu autors Vincents Hants apceļo Kurzemi, izstaigādams ceļus, kas hronoloģiski izgaismo pēdējās sešas lielkaujas Kurzemes frontē no 1944. gada līdz 1945. gada maijam.

 

03.05.2018.

“Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts” 

 

Monogrāfija ir veltījums Latvijai simtgadē, kas teksta, tabulu, diagrammu, karšu un attēlu 800 lappusēs no A līdz Z stāsta par Latvijas ģeogrāfiju. Grāmatā caur teritorijas ģeoloģiskās attīstības prizmu aprakstīts ļoti garš Latvijas teritorijas veidošanās periods, sākot no Pirmskembrija perioda līdz mūsdienām. Monogrāfijas saturs ir iespaidīgs – kopumā tā aptver 10 lielas nodaļas – “Latvijas teritorija”, “Ģeoloģiskā vide un resursi”, “Atmosfēra”, “Virszemes ūdeņi”, “Dzīvības sfēra”, “Iedzīvotāji un apdzīvojums”, “Saimniecības ģeogrāfija un Latvijas vieta pasaulē”, “Ainavas”, “Dabas daudzveidības un kultūrvēsturiskās vērtības” un “Latvijas ilgtspējīga attīstība”. Monogrāfijas sagatavošanā piesaistīti Latvijas vadošie ģeogrāfijas, vides un ekoloģijas speciālisti.

 

26.04.2018

Gunārs Janaitis. Personības un laikmets

“Albumgrāmata “Personības un Laikmets” ir notikusi. No tās nāk personību skatieni uz mums no pagātnes, nāk skatieni no sejām, ar kurām vēl esam tagadnē. Katrai sejai ir vārds, profesija, biogrāfija un mantojums savas zemes nākotnei. Kas uz pasaules ir interesantāks par seju? Lielās naudās novērtēts dārgakmens? Zelta stienis? Uzmanību piesaistošs robots? Pasaules seju neaptveramais atlass… Seja ir skatiens, seja ir doma, seja ir dzīvības kods.” Gunārs Janaitis

Apgāds “Neputns” laidis klajā izcilā fotogrāfa Gunāra Janaiša foto albumu

“Personības un laikmets”. Albumā iekļautie portreti tapuši laika posmā no 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām. Attēlus papildina autora rakstītas atmiņas un pārdomas par portretētajiem – pārsvarā ievērojamiem kultūras, mākslas un izglītības darbiniekiem – Raimondu Paulu, Jāni Peteru, Imantu Ziedoni, Dainu Avotiņu, Anšlavu Eglīti, Induli Zariņu un daudziem citiem.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

19.04.2018

Aleksejs Naumovs

Domāju, ka bez mākslas vispār nebūtu pasaules. Cilvēkam vienmēr vajag mākslu. Ko tad pierāda zīmējumi uz alu sienām? Ja senais cilvēks nevarēja nomedīt mamutu, tad vismaz uzzīmēja to. Radoši izpausties un atstāt zīmi par sevi - tāda vēlme cilvēkam bijusi vienmēr. Un māksla arī būs vienmēr. Visticamāk, ne vairs tāda, kāda tā bija, teiksim, renesanses laikā vai 20. gadsimta sākumā. Tagad viss ir citādi - visa pasaule ir atvērta, iespējas komunicēt tik lielas kā vēl nekad agrāk. Tas noteikti ietekmēs arī mākslu, atstās savus nospiedumus, saka gleznotājs Aleksejs Naumovs.

Nesen noslēgusies gleznotāja Alekseja Naumova personālizstāde "Nebeidzamā ainava" Latvijas Nacionālā mākslas muzejā. Vienlaikus apgāds “Neputns” laidis klajā arī gleznotāja darbu albumu. Vērtējot viņa pēdējā divdesmitgadē radītās daudzveidīgās Latvijas un teju vai visas pasaules ainavas, nereti meistars tiek dēvēts par izcilāko plenēristu mūsdienās, teikusi izstādes kuratore un albuma sastādītāja Antra Priede-Krievkalne. 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

12.04.2018.

Kārlis Grigulis. Putnu grāmata. Iepazīsti 220 Latvijas putnus

Aprīlis ir pavasara mēnesis, kad daba mostas, no tālām zemēm atgriežas gājputni. Jau daudzus gadus Latvijā ir populāras Putnu dienas un putnu vērošana. Tā var būt interesanta aktivitāte ģimenēm ar bērniem, bet lai vērotu, gatavotu un uzstādītu putnu būrīšus, nepieciešams iepazīt putnus. Talkā var nākt Kārļa Griguļa “Putnu grāmata. Iepazīsti 220 Latvijas putnus.”  Autora, ikgadējo Putnu dienu aizsācēja, vārds zināms vairāku paaudžu lasītājiem un dabas mīļotājiem. Grāmata pirmoreiz tika izdota 1964. gadā un domāta, galvenokārt, bērniem un jauniešiem, bet būs interesanta ikvienam, kurš vēlas iepazīt Latvijas putnus.

 

5.04.2018

Aivars Kļavis. Melnais akmens

Mūsdienās jauniešu romānos pārsvarā dominē fantāzijas pasaule, kurā valda dažādas maģiskas būtnes, sevišķi populāri kļuvuši vampīri. Tomēr Aivars Kļavis ir izvēlējies citu ceļu un par sava jauniešu piedzīvojumu romāna “Melnais akmens” pamatu licis vēsturisko sižetu.

“Par to, kā mūsu tālie senči jeb pirmbalti nonāca līdz Baltijas jūrai, vēstures grāmatās parasti ir tikai dažas rindkopas. Bet patiesībā tas bija viens no lielākajiem, pārsteidzošākajiem, mīklainākajiem, noteikti arī traģiskākajiem notikumiem cilvēces vēsturē. Turklāt toreiz, kad cilvēku vidējais vecums bija ap 30 gadu, milzu loma notiekošajā bija gados jauniem un pat ļoti jauniem cilvēkiem”, saka autors.

Veiksmīgs grāmatas dizaina risinājums ir ilustrāciju radīšanu uzticēt grāmatas varoņu vienaudzim - Emīlam Mozgim, Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 8. klases audzēknim, kurš aizraujas ar grafisko mākslu, programmēšanu un ģitārspēli.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.


 

29.03.2018.

Māra Jakubovska. Paņem mani sev līdzi!

 

“Aizkustinošā stāstā par patversmē nonākušiem dzīvniekiem runā tā varoņi - veci, bagātu mūžu piedzīvojuši un pavisam mazi kaķēni un kucēni. Lasītaji var piedalīties viņu sarunās - tajās viņi dalās savā sāpīgajā pieredzē, cer un gaida uz to pašu, ko mēs, cilvēki - tuvību, drošību un vēlmi piederēt kādam, vēlmi dalīt savu dzīvi ar kādu, vēlmi būt kopā, mīlēt un saņemt tik vien kā bļodiņu ēdiena, glāstu un drošības sajūtu.”
/Diāna Zande/
Bērnu grāmatas tēli ir izdomāti, bet notikumi, dzīvnieku dzīvesstāsti ir ņemti no patversmes darbinieku stāstītā.
Grāmatas autore Māra Jakubovska un mākslinieks Kristaps Auzenbergs uzrunā gan bērnus, gan pieaugušos – būsim atbildīgi un līdzcietīgi, pateicīgi par labo kas mums dots, un palīdzēsim tiem, kuri paši sev nevar palīdzēt. 

 

22.03.2018.

Mārtiņš Kalniņš. Spāres (Odonata) Latvijā

 

Godinot Latvijas valsts simtgadi, AS “Latvijas valsts meži” vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš izdevis grāmatu “Spāres (Odonata) Latvijā. Pētījumu vēsture, bibliogrāfija un izplatība no 18. gadsimta līdz 2016. gadam”, kas ir pirmais tik apjomīgais darbs latviešu valodā par bezmugurkaulniekiem.

Grāmatā apkopota informācija par spāru pētījumiem un to pētniekiem vairāk kā 100 gadu garumā. Tās lappusēs atrodamas 67 spāru izplatības kartes, kā arī 500 fotogrāfijas un vairāk nekā 270 citi attēli, kas ieinteresēs ne tikai profesionāļus, bet ikvienu, kas vēlas iepazīt Latvijā mītošās spāru sugas.

 

15.03.2018.

Zane Jančevska. Dziesmu Dance (CD)


 Nācis klajā CD disks Zane Jančevska “Dziesmu Dance”, koncertprogramma – tautasdziesmas un teikas vijoles, akordeona, kokles un klarnetes pavadījumā. Dziesmas programmā ir apvienotas no visiem četriem Latvijas reģioniem – Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales. Dziesmu programmai dots nosaukums «Dziesmu Dance», šāds nosaukums radies tāpēc, ka dziesmas ir dziesmas, bet dance - jo dzīvē nereti gadās, ka savstarpēji nesaistīti cilvēki aktrisi nosauc citā vārdā, ja nesauc viņu par Zani, tad tikai un vienīgi par Daci, bet Zanei ir versija, ka vārds Dace nav radies no vārda Dārta vai Doroteja, bet no senlatviešu vārda Dance, saliekot kopā šos vārdus, radās «Dziesmu Dance». "Bija jāpaiet vienam laika nogrieznim, līdz sapratu, ka mūsu tautasdziesmas, gan runājamās, gan dziedamās, nav tikai ritmisku pantiņu skandēšana, tā teikt - lai vieglāks klaušu darbs. Tās ir gan zināšanas, un padomi, gan joki, un apcelšanās, gan vēsture un augsts morāles kodekss. Mūsējais. Un jo vairāk tajās meklē, jo vairāk atrod un interesantāk kļūst. Arī dziedot. Un ja mēs visi esam kopā, tad gribas smaidīt un dziedāt un stāstīt ko esmu atradusi, piedzīvojusi, izlasījusi.. ko esmu uzzinājusi, ... gribas pastāstīt jums. Es gribu tās dziedāt jums... Lai mēs smaidām visi kopā! Lai ir jautri! ..un brīžam mazliet smeldzīgi... Bet pāriet bēdas, un ceļas pašapziņa. Mūsējā. Kopējā." par koncertprogrammu stāsta Zane Jančevska.

“Dziesmu Dance” (CD) pieejams bibliotēkā no 15.03.2018.

 

08.03.2018.

Līga Blaua. Indra Briķe. Krodera aktrise

 

Maija “Zobena ēnā”, Spīdola Raiņa “Ugunī un naktī”, Mirdza Aspazijas “Vaidelotē”, Adela F.G. Lorkas "Bernardas Albas māja", Madlēna Ž. Kokto “Nejaukajos vecākos”, Aija J. Jaunsudrabiņa “Aijā”, Soņa F. Dostojevska “Noziegumā un sodā”, Bērziņu Liena A. Upīša “Zaļajā zemē”, Rasma J. Jaunsudrabiņa “Vēja ziedos” un vēl daudzas skaistas un nozīmīgas lomas teātrī, kino un TV. Vārdus "Indra Briķe ir Dieva dota aktrise" savulaik izteicis režisors Oļģerts Kroders. Tā bija likteņa sakritība – agrā jaunībā satikt savu režisoru – Kroderu, kura vadībā viņa kļuva par spožu teātra zvaigzni. Jau vairāk kā 20 gadus Indra Briķe ir Dailes teātra aktrise un ar savu sniegumu turpina priecēt skatītājus. "Indrai Briķei ir ne tikai talants, bet arī kolosāla meistarība, un pati varbūt īsti nesaprot, cik viņa ir ārkārtīgi talantīga. Televīzijas raidījumā "Rampas ugunis" Andris Kivičs man pajautāja, kuru es uzskatu par visu laiku labāko latviešu aktrisi, un, ne mirkli nešauboties, nosaucu Indras Briķes vārdu," teikusi teātra kritiķe Silvija Radzobe.

 

Dzīves teātrī Indrai Briķei lielais režisors Liktenis  bieži  iedalījis dramatiskas lomas. Ja aktrises dzīve būtu bijusi skaista un mierīga kā saulaina vasaras diena, vai mēs būtu iepazinuši to Indru Briķi, kuras vārds latviešu teātra vēsturē ierakstīts ar zelta burtiem?

01.03.2018.

Anatolijs Danilāns. Dzīvo priecīgs un vesels

 

“Speķītim nav ne vainas” , “Kafija ir “labais zēns”” – kurš gan nezin šīs, nu jau folklorizējušās frāzes un to autoru Anatoliju Danilānu. Iznākusi jaunākā profesora grāmata “Dzīvo priecīgs un vesels!”, kura apkopo pēdējo divdesmit gadu laikā sniegtās atziņas. Šī grāmata ir turpinājums pirmajam 2017. gada nogalē iznākušajam rakstu krājumam "Dzīvo vesels!".

Ko nozīmē – dzīvo vesels? Danilāns saka: “Cilvēkam jādzīvo racionāli. Jābūt optimistam, jalieto daudzveidīgs uzturs, daudz jākustas”. Dakteris pats ar savu piemēru to pierāda, piemēram, katru dienu kājām veicot ceļu no mājām, netālu no “Bērnu pasaules”, līdz Stradiņa slimnīcai. 80 gadu vecumā viņš solījies noskriet maratonu.

 

Viens no daudzajiem profesora Danilāna padomiem – Degunu gaisā,asti gaisā un – uz priekšu! Vaidēšana un raudāšana par gadiem un slimībām pilnīgi nekam neder!

Grāmata pieejama bibliotēkā no 6. marta.

Jelgavas pilsētas bibliotēka  aicina uz tikšanos ar profesoru Anatoliju Danilānu 2018. gada 6. martā pulksten 17.00 Jelgavas pilsētas bibliotēkas K. Barona zālē.

 

22.02.2018

Guntars Račs. “365” 2. daļa


Es rakstu vienu dzejoli dienā un katru vakaru to publicēju savā Facebook profilā. Tā ir mana Jaunā gada apņemšanās, kuru es turpinu realizēt. Sākotnēji es nepievērsu uzmanību datumiem, bet, kad ir iznākusi grāmatas pirmā daļa, redzu, ka lasītājus vispirms interesē dzejolīši, kas tapuši tiem nozīmīgās dienās. Man tas bija liels pārsteigums, bet tā nu tas ir. Savu ieceri turpināšu līdz pat šī gada 31. decembrim”, teicis Guntars Račs. Šobrīd jau iznākusi grāmatas “365” otrā daļa.

Aicinām uz muzikāli poētisku tikšanos un grāmatas "365" 1. un 2. daļas atvēršanu "Guntars Račs un draugi" svētdien 25. februārī pulksten 14.00

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā

 


 

15.02.2018.

Dace Rukšāne. Latviskais laimes kods

 

Kopš 2012. gada Apvienoto Nāciju Organizācija veido pasaules laimes indeksu un pēc aptauju rezultātiem sarindo tajā valstis. 2017. gadā Latvija ieņēma 54. vietu no 155 valstīm. Latvijas 100. jubilejas gadā nākusi klajā Daces Rukšānes grāmata “Latviskais laimes kods”, kurā autore centusies apkopot notikumus, tradīcijas, lietas un apstākļus kas mūs, latviešus, dara laimīgus. Dace Rukšāne raksta: "Savās fantāzijās redzu, kā pēc simts gadiem šo “Laimes kodu” bibliotēkā paņem rokās mūsu mazmazmazbērni un, iepletuši acis, brīnās – kas gan mūsu senčus darīja laimīgus tad, kad Latvijai bija tikai simts gadi? Kas no šī saraksta būs saglabājies, kas aizgājis pa vēstures aizaugušo taku? Vai cilvēki joprojām parkos spēlēs šahu? Vai lies sveces un darinās tautastērpus? Vai Dziesmu svētkos dziedāsim mēs paši vai arī to darīs roboti?"

Grāmata veidota kā kalendārs, kur atspoguļots katram mēnesim raksturīgākais. Lapas izkārtojumā malās ir daudz brīvas vietas, kas ļauj to izmatot kā dienasgrāmatu un pierakstīt savas “laimes formulas”, fiksēt notikumus, atmiņas, gan ne bibliotēkas grāmatā. Varbūt nevajadzēs pat 100 gadus, kad šī un citas grāmatas katram būs pieejamas e-formātā un nebūs problēmas ar piezīmēm lapu malās. Tomēr cerēsim, ka grāmata papīra formātā pilnīgi nezudīs nekad!

 

08.02.2018.

Vaiders. Artūra Vaidera dzīves vārdnīca no A-Ž


Gadu pēc izcilā sporta žurnālista un bijušā lsm.lv pastāvīgā autora Artūra Vaidera došanās mūžības gaitās, nākusi klajā grāmata “Vaiders. Artūra Vaidera dzīves vārdnīca no A-Ž”, kurā apkopotas 123 viņa laikabiedru atmiņas, kas atklāj daudzšķautnainu un spilgtu sava laika personību. Inese Vaidere uzsvēra, ka Artūra Vaidera vārds nozīmē profesionālismu, enciklopēdiskas zināšanas, interesi par pasauli, iedziļināšanos norisēs un cilvēkos, kā arī labu humoru, taču, iespējams, vairāk par visu – atbildību. Tādēļ viens no grāmatas tapšanas mērķiem ir vairot pasaulē labo un pievērst uzmanību profesionālas un atbildīgas žurnālistikas nepieciešamībai. 

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

01.02.2018.

Frīda Mihelsone. Es izdzīvoju Rumbulā

 

1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī nacistu organizētās akcijās Rumbulā tika noslepkavoti 25 000 ebreju.

Frīda Mihelsone (dz. Fride; 1906—1982), dzimusi Jaungulbenē, uzaugusi Varakļānos, 20. gadsimta 30. gados apmetās uz dzīvi  Rīgā, kur strādāja par šuvēju-modelētāju. 1941. gadā Frīda tika ieslodzīta Rīgas geto.

Ebreju masveida slepkavošanas akcijā  Rumbulā 1941. gada 8. decembrī viņai izdevās izglābties, paslēpjoties zem apavu kaudzes. Trīs gadus Frīda slēpās mežos un pie cilvēkiem, kuri viņai palīdzēja izdzīvot.

Grāmata “Es izdzīvoju Rumbulā” ir Frīdas Mihelsones atmiņu pieraksts Dāvida Zilbermana tulkojumā no jidiša. Tās ir Latvijas vēstures melnās lappuses, kuras nedrīkst aizmirst.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

25.01.2018.

Anna Bikova.
Patstāvīgs bērns vai kā kļūt par "Ideālu mammu" 

 

Mūsdienās daudzas sievietes, cenšoties savienot ģimeni, bērnu audzināšanu un karjeru, šausta sevi ar domu, ka nevelta bērniem pietiekoši daudz laika un uzmanības. Cenšoties kļūt par "ideālām'' mātēm, viņas kļūst nervozas, nogurušas, un stresa radītajām negācijām tiek pakļauti bērni. Jaunie vecāki bieži cenšas pilnībā kontrolēt bērnu dzīvi, vienlaikus aizmirstot atvēlēt laiku sev. Savā grāmatā Anna Bikova - pedagoģe, psiholoģe, māte - stāsta par to, kā viņai izdodas saglabāt mieru, nepakļaut sevi tikai vienai - mātes lomai un attīstīt bērnos patstāvību. Pieredze gūta strādājot bērnudārzā, skolā, koledžā. Autore skaidro, liek aizdomāties, piemēram, vai izprotat starpību starp "slinkums mācīt, labāk izdarīšu pati" un "slinkums darīt pašai, labāk iemācīšu" vai kā panākt, lai bērni klausītos un kā klausīties, lai bērni runātu. Ja Jums ir bērni pirmskolas un pusaudžu vecumā, grāmata noteikti būs labs domubiedrs un padomdevējs.

 

18.01.2018.

Gunārs Janovskis. Pilsēta pie upes

 

Nevar būt nākotne bez šodienas, un nevar būt šodiena bez pagātnes. Šajā “barikāžu” laikā par to īpaši aizdomājamies. Latvijas, tāpat kā daudzu citu valstu un tautu vēsture ir dramatisku un skaudru vēsturisku pavērsienu pilna. Dažādas varas te valdījušas, un Gunāra  Janovska romāna “Pilsēta pie upes “ galvenais varonis, pēc profesijas daiļkrāsotājs, tās arī krāso un pārkrāso te Vadoņa autoritārisma zaļajā , te padomju okupācijas sarkanajā, te nacistu brūnajā krāsā. Mainās varas, mainās ielu nosaukumi, bet pilsēta paliek. Vēsture, politika, cilvēku attiecības - viss plūst kā bezvārda upe cauri laikam.

Režisors Viesturs Kairišs sācis uzņemt filmu par pamatu ņemot šo Gunāra Janovska darbu.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

11.01.2018.

Vija Beinerte. Vārdi un klusums


Var runāt un rakstīt ļoti daudz, bet nepateikt neko. Var pateikt dažus vārdus vai uzrakstīt dažas rindas un sastapt “savējos”. Grāmatā ir daudz vispārzināmu tēmu un patiesību par kurām daudz rakstīts, bet ir rasti tie īstie vārdi, kas uzrunā, neatstāj vienaldzīgu, liek aizdomāties. Tā iespējams ir viena no dzīves lielākajām vērtībām un dāvanām dzīvot reālo dzīvi, kura ne vienmēr ir viegla un gaiša, bet gadiem ritot nezaudēt bērnu sevī, nezaudēt pozitīvo redzējumu un romantikas cauraustas rītausmas mežģīnes savu domu svētku tērpam.

 

Grāmata būs pieejama bibliotēkā no 18.01.2018

04.01.2018.

Jānis Kalnačs. "Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944.–1949." 

 

“Viena no sāpīgākajām lasāmvielām šogad” [2017] – saka Māris Zanders - turpinot: “Diez vai pazīstamais mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs, strādājot pie sava pētījuma, domāja par šādām paralēlēm, bet viņa nesen izdotais darbs "Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944.–1949." zināmā mērā ir tikpat eksplozīva viela kā daudz piesauktie čekas maisi. Skrupulozi izpētītie arhīvi ļauj, tēlaini izsakoties, rekonstruēt, kurš un kā atņēma šodienas cilvēka vecvecākiem dzīvokļus, iedzīvi, kultūras vērtības, un skaidrs, ka arī atņēmēju pēcteči – iespējams, uzauguši citam atņemtā vidē – ir starp mums.”

Izdevējs: Apgāds “Neputns”.


Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

28.12.2017.

Lia Guļevska. Gunārs  Jākobsons. Tikai dziesma nenosalst

 

Šodien “Mikrofons” ir leģenda, kuru kā senu pasaku vai teiksmu stāsta vecvecāki un vecāki saviem bērniem par tālajiem padomju laikiem, kad nebija muzikālu šovu, “Fabriku” un  nevarējām skatīt  un piedalīties Eirovīzijā. Tālajā 1965. gada 1. aprīlī dzima  radio raidījums “Mikrofons”, bet visspilgtāk cilvēku atmņā tas saistās ar gada aptaujas par labāko latviešu dziesmu noslēguma koncertiem, kas risinājās laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Raidījums bija tautā iecienīts, dziesmu aptaujā piedalījās ļoti daudz cilvēku un koncerti  bija „Notikums”  - koša brīvas izpausmes sala padomju ikdienas pelēcībā. Grāmatas autori ir „Mikrofona” vadītāji un veidotāji  ilgu gadu garumā, radiožurnālisti  Lia Guļevska un  Gunārs  Jākobsons.

 

Lasiet un kavējieties jaukās atmiņās vai atklājiet sev jaunu  Latvijas kultūras vēstures lappusi. 

 

21.12.2017.

Lilita Maija Klinkerte. Margarita Stāraste. Post Scriptum


"Manas dzimšanas dienas nekad netika svinētas, jo mammai tās bija "pārāk lielas klapatas" “, raksta Margaritas Stārastes meita Lilita Maija Klinkerte, kura arī atklāj, ka mamma nav interesējusies un auklējusi savus trīs mazbērnus, kas tik krasi kontrastē ar Stārastes saulainajām, mīļajām grāmatām tieši pirmskolas vecuma bērniem, ar kurām Latvijā uzaugušas vairākas lasītāju paaudzes. Grāmata ir vēl viens spilgts piemērs tam, ka slavenu vecāku bērnu dzīve ne vienmēr ir viegla un "saulaina", kā arī vēl viena aktuāla tēma - mātes un meitas attiecības.

Margarita Stāraste rakstījusi ļoti daudz vēstuļu. Šajā izdevumā apkopota daļa no līdz šim nepublicētām vēstulēm un fotogrāfijām. Tajās iepazīstam nevis saviesīgo, reprezentablo, bet arī sadzīvisko un patieso Margaritu Stārasti. Mākslinieces sarakste, ar savu mūža mīlestību un vīru mūža nogalē, nedaudz rada priekštatu par viņu kā sievieti ne tikai bērnu grāmatu autori.

Mēs, kuri esam uzauguši ar "Zīļuku", "Čigānmeitēnu Ringlu", "Lellīti Lolīti", "Ato un brīnumpērli" un citām mākslinieces grāmatām, turpināsim tās lasīt saviem bērniem un mazbērniem, priecāsimies par skaistajām ilustrācijām un atstāsim "aizkadrā" privāto dzīvi.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

14.12.2017

Alex Osmond “Academic Writing and Grammar for Students” 

 

Jelgavas pilsētas bibliotēkas krājums papildinājies ar virkni jaunu grāmatu angļu valodā par akadēmisko rakstību. Akadēmiskais rakstības stils prasa daudz lielāku rūpību, apdomību nekā ikdienas rakstība, un tas noteikti ir pārdomātāks nekā sarunvalodas stils.

 

Viena no jaunajām grāmatām ir “Academic writing and grammar for students”. Tā būs labs palīgs un padomdevējs, rakstot esejas, referātus, diplomdarbus un citus studiju darbus. Darbā dotas norādes kā pareizi lietot akadēmiskās angļu valodas gramatiku un interpunkciju, daudz piemēru, minētas biežāk pieļautās kļūdas un kā no tām izvairīties. Nāc lasi, mācies un, lai veicas!  

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

07.12.2017.

Dzeguzes sauciens


“Dzeguzes sauciens” ir pirmais romāns par privātdetektīvu Kormoranu Straiku, kurš tā autoru Robertu Galbraitu, kas, izrādās, ir Dž. K. Roulingas, poteriādes radītājas,  pseidonīms, ierindojis starp pasaulē atzītākajiem kriminālromānu rakstniekiem. Pēc šī romāna motīviem veidots arī BBC televīzijas miniseriāls ar kopīgo nosaukumu “Strike”.

 

Kad slavena topmodele iet bojā, nokrītot no sava penthausa balkona, tiek pieņemts, ka viņa izdarījusi pašnāvību. Tomēr viņas brālis šaubās par to un nolīgst privātdetektīvu Kormoranu Straiku, lai viņš izmeklētu notikušā apstākļus.


Straiks ir kara veterāns, ievainots gan fiziski, gan garīgi, un privātajā dzīvē viņu vajā neveiksmes. Viņš cer, ka šīs lietas izmeklēšana uzlabos viņa finansiālo stāvokli – taču tā kļūst par lamatām: jo vairāk Straiks iedziļinās jaunās modeles pasaulē un savādajos likumos, kas tajā valda, jo lielākas briesmas draud viņam pašam...

 

Vai Dž. Roulingas detektīvromāni gūs tādu pat popularitāti kā Harijs Poters? Izlasiet un veidojiet savu spriedumu!  

30.11.2017. 

Karīna Račko. Saplēstās mežģīnes


Izdevniecība ”Zvaigzne ABC” laidusi klajā Karīnas Račko pirmo grāmatu ”Saplēstās mežģīnes” apgalvojot, ka grāmata ir kā sprādziens uz ierasti mierīgās un piezemētās latviešu literatūras fona un var droši teikt, ka nu mums arī beidzot ir pirmais pašiem savs erotiskā romāna žanra darbs. Romāna darbība noris mediķu vidē – Ketlīna vēl meklē savu vietu dzīvē, bet Džonatans ir veiksmīgs plastikas ķirurgs, iekārojamākais vecpuisis, daudzu sieviešu sapnis. Kad viņi satiekas, uzvirmo kaisle...

 

„Grāmata ir par tumsu, kura mīt ikvienā no mums un kuru bieži vien neatklājam pat pašiem tuvākajiem. Tas ir stāsts par maskām, kuras nēsājam sabiedrībā, un par tuvību, kas liek tām nokrist”, saka autore. Daļu lasītāju romāns šokē, citus – valdzina, bet vienaldzīgu gan neatstāj nevienu.

 

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkā.

 

23.11.2017. 

Pēteris Bankovskis. Kur pazuda saimnieks?

 

Par ko ir šī grāmata? Par dzīvniekiem, par vēsturi, par cilvēcību? Autors pats saka, ka tā ir grāmata lielajiem bērniem par mūsu vēsturi no dzīvnieku skata punkta. Trīspadsmit stāsti, kuru galvenie varoņi ir dzīvnieki – suns, kaķis,  govs, kanārijputniņš, vistiņa, zelta zivtiņa, zirgs, cūkas un muša. Viņu likteņi, līdz ar saimnieku likteņiem, vijas cauri mūsu vēstures traģiskajām lappusēm: 1905. gada muižu dedzināšanā iet bojā māj­lopi ; agrārā reforma 1921. gadā liek baltvāciešiem pamest “bauru” ziņā šķirnes suņus; Ulmaņa apvērsums ; 1940. gada okupācija ; 1949. gada izsūtīšanas. Stāsti ir skaudri un neatstāj vienaldzīgu. Domājams, ka viena no Bankovska stāstu krājuma vērtībām ir ziņa par to, ka arī bezcerīgos ap­stākļos, lai cik mazs un atkarīgs esi, ir jāmēģina krist uz visām četrām, jātic un jācer uz to labāko.

 

Grāmatu papildina autora akvareļi.

 

Krājumā iekļautais stāsts "Pērlīte" 2014. gadā tika apbalvots ar Prozas lasījumu galveno balvu.

 

16.11.2017.

Sandra Kalniete “Cinītis”


“Mazs cinītis gāž lielu vezumu” – vēsta tautas sakāmvārds. "Cinītis" ir atmiņu krājums par Latvijas diplomātiskā dienesta izaugsmi kopš 1990. gada. Skaidrojot "Cinīša" tapšanu, autore min, ka ir mēģinājusi "raitā valodā izstāstīt atmiņas par nozīmīgām epizodēm, kas, satekot kopā no daudziem avotiem, veido mūsu valsts dzīvo atmiņu. Dažādas epizodes atklāj lasītājiem grūtības, ar kurām Kalniete un viņas kolēģi saskārās, netrūkst arī gandarījuma par tādiem sasniegumiem kā Dziesmu svētku iekļaušana UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstā kopš 2003. gada. Nozīmīgas ir arī diplomātiskās spēles, kuru rezultātā Latvijai "caur adatas aci" izdevās sasniegt mērķi pievienoties gan NATO, gan Eiropas Savienībai.

 

Darbā netrūkst humora, veselīgas paškritikas un pašironijas, atminoties laikus, kad neatkarību atguvušajā Latvijā diplomātijas dienests radās praktiski tukšā vietā.

 

Izdevējs: Jānis Roze

 

09.11.2017.

“15. maija Latvija”

 

Kāda bija dzīve pirmskara Latvijas pēdējā prezidenta Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā un kāpēc latviešus joprojām fascinē šī personība, par to izdevniecības “Latvijas Mediji” un izcilāko Latvijas vēsturnieku - Ineša Feldmaņa, Aivara Strangas, Jāņa Taurēna, Inetas Lipšas, Ilgvara Butuļa, Ērika Jēkabsona un  Antonija Zundas pētījumā “15. maija Latvija”.

Grāmatā tiek apskatīti teorētiski jautājumi – vēsturiskā atmiņa, historiogrāfija, autoritāra režīma iezīmes; plaši analizēta apvērsuma sagatavošana, norise, politiskā sistēma pēc apvērsuma, ideoloģija un propaganda, ārējā politika, iekšpolitika, kā arī kultūra, izglītība, patērētāju kultūra un sociālā kontrole.

Grāmatas veidotāji centušies iespējami objektīvi atspoguļot "Ulmaņlaiku" periodu, kas latviešu kolektīvajā apziņā ir ieguvis “zaudētās paradīzes” nozīmi.

Novembris ir mēnesis, kad vēsturiskā atmiņa ik vienam no mums ir īpaši aktuāla. Nāc un lasi!

 

 

02.11.2017.

Jettes dienu grāmata

 

"Es esmu karaliene -

Es pavēlu savai gribai.

Un man kalpo manas domas!"

-Jette Užāne

 

Cimdu Jettiņa. Šādi sauktu viņu atpazīst daudzi. Sirma kundze ar labsirdīgu smaidu un neskaitāmiem, skaistiem, rakstainiem adītu cimdu pāriem, kas dāvāti daudziem jo daudziem Latvijas ļaudīm. Elīnas Apsītes grāmatā "Jettes Dienu grāmata", kuru viņa sarakstījusi balstoties uz Jettes Užānes dienasgrāmatu, mēs varam iepazīt viņu vēl kā jaunu sievieti, ar savām dzīves alkām, priekiem un bēdām, kuru jau bērnībā piemeklēja smaga slimība, bet vēlāk - ratiņkrēslā pavadīts mūžs. Ir cilvēki, kuri sūkstās par katru sīkumu, bet citi spēj stāties pretī liktenim. Šis ir stāsts par ļoti stipru cilvēku. Viņai nebija iespēja apmeklēt skolu, bet bija neremdināmas alkas pēc zināšanām. Jette ļoti daudz lasīja, bija lieliska stāstniece, labprāt redzēja ciemiņus savās mājās.

Grāmata rosina jebkuru no mums pārvērtēt savas dzīves problēmas, to nozīmīgumu, padomāt par to, kas dzīvē ir patiesas vērtības. Jette Užāne savā dienasgrāmatā raksta:

"Cilvēkiem vajadzētu vairāk saprast cilvēku, vairāk dvēseles, vairāk sirsnības ikdienā, lai tā būtu nepieciešamība, nevis greznuma lieta. Daudz kas būtu citādi, ja cilvēki biežāk cilvēcīgi sarunātos."

Grāmata pieejama bibliotēkā no 2. novembra.

 

 

26.10.2017.

„Sarkanais dzīvsudrabs”


Vēstures romānu sēriju “Mēs. Latvija, XX gadsimts” papildinājis sērijas priekšpēdējais romāns – Arno Jundzes spriedzes romāns „Sarkanais dzīvsudrabs”.  Aizraujošs stāsts par 20. gadsimta 90. gadu Latviju.

 

Sava darba pēcvārdā Arno Jundze lasītājiem raksta: «Godāto lasītāj, lūdzu, neuztver šo romānu par vēstures mācību grāmatu. Romāns ir romāns. Vēstures fakti tajā pakļauti darba attīstības un varoņu loģikai...»

 

Nāciet uz bibliotēku, lasiet romānu un pārliecinieties paši, cik tuvu vai tālu no Latvijas 90. gadu patiesības ir „Sarkanais dzīvsudrabs”!

 

19.10.2017.

"Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks


Teātra kritiķes Silvijas Radzobes jaunākais pētījums veltīts dzejnieka A. Čaka pēdējiem pieciem dzīves gadiem. Autore to nosaukusi par dokumentālu hroniku ar komentāriem, un šis ir otrais izdevums sērijā „Latvijas gadu gredzeni literatūrā”. Grāmatā atklāta Komunistiskās partijas iniciētā 1949. gada teātra kritiķu – "kosmopolītu" – kampaņas patiesā būtība un tās loma dzejnieka dzīvē un priekšlaicīgajā nāvē. Dramatiskā procesa izsekojums dod ieskatu Latvijas literārās vides represīvajā atmosfērā 40. gadu otrajā pusē, kam raksturīga talantīgu literātu kritizēšana un vajāšana. Rakstnieks Arno Jundze akcentējis, ka „šī grāmata paceļ jaunā pakāpē padomju pagātnes izzināšanas procesu Latvijā”.

 

Izdevējs: LU Akadēmiskais apgāds

 

 

12.10.2017.

„Tūkstots un viena nakts ātrās palīdzības nodaļā”


No sirds iesakām franču rakstošā ārsta Batista Boljē grāmatu – asprātīgus, smeldzīgus, asredzīgus, ikdienišķus un neparasti pārsteidzošus stāstus par ikdienu slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Vietā, kur ārsti un pacienti dzīvo vienā ritmā, kur sastopas dzimšana, nāve, slimības un atlabšana. Saviļņojoši patiesas, skaudras, optimistiskas un humora pilnas lapaspuses, kas lasītājam liks apstāties ikdienas skrējienā un neaizmirst par dzīves nenovēršamo ritējumu.

 

Izdevējs: Zvaigzne ABC

 

05.10.2017.

„Arheoloģiskais tērps”


Straujiem soļiem tuvojas Latvijas simtgade, un par to domājot, aicinām apeklēt mūsu lasītavu un iepazīties ar pētnieces Iritas Žeieres grāmatu “Arheoloģiskais tērps. Tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā”. Tajā apkopota informācija un plašs ilustrāciju klāsts par nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem tekstilatradumiem Latvijā, sniegtas norādes par kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm Latvijas teritorijā dzīvojošo etnisko grupu apģērbā, kā arī iespējām mūsdienās veidot vēsturiski precīzas arheoloģisko apģērbu rekonstrukcijas. Izdevums domāts cilvēkiem, kam nav priekšzināšanu šajā jomā, tas ir kā pirmais solis arheoloģiskā tekstilmateriāla iepazīšanā.

 

Izdevējs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.

 

28.09.2017.

Vīvi Luika “Ēnu teātris”


Vīvi Luika ir viena no  izcilākajām igauņu rakstniecēm, viņas romāns “Ēnu teātris” aizskar vēsturiskus periodus un trāpīgi raksturo pēcatmodas gadus Igaunijā. Žurnāliste Anda Buševica “Ēnu teātra” lasīšanu salīdzina ar kino skatīšanos, tik pārliecinošas ir rakstnieces radītās vārdu gleznas, tik apbrīnojama – autores  spēja ar vārdiem radīt kustību.

Romānu tulkojusi Rūta Karma.

 

Izdevējs: Mansards

 

21.09.2017.

Aspazija – Rainis. Dzīvā dzīve

Iesakām iepazīties ar Latvijas un ārvalstu literatūras pētnieku kolektīvo monogrāfiju “Aspazija – Rainis. Dzīvā dzīve”. Visplašākajam lasītāju lokam piedāvātas 23 publikācijas: abu autoru literārā mantojuma interpretācijas  valodniecībā, literatūrzinātnē, filozofijā, teātrī, mūzikā un reģionālajās studijās.

Izdevējs: apgāds „Zinātne”, Daugavpils Universitāte

 

14.09.2017.

“Talsu namu stāsti”


Jelgavas pilsētas bibliotēkas jaunumu grāmatu plauktā Jūs gaida “Talsu namu stāsti” – iespēja iepazīties ar Talstu vecpilsētas namu vēsturi, to īpašniekiem un iedzīvotājiem. Tas ir enciklopēdisks vēstījums 448 lapaspusēs, 740 attēlos.

Paraugs tam, kā saglabājams nemateriālais kultūras mantojums – caur stāstiem.

 

Izdevējs: Talsu novada pašvaldība

 

07.09.2017

„Apglabājiet mani aiz grīdlīstes”

 

Kinorežisora un scenārista Pāvela Sanajeva izcilā grāmata „Похороните меня за плинтусом” jeb „Apglabājiet mani aiz grīdlīstes” lasāma arī latviski!

Patiešām izcili izstāstīts stāsts, kurš neatstāj ne mazāko vietu vienaldzībai. Stāsts par bērnību, par mums tik daudziem labi pazīstamo nemācēšanu mīlēt, par dzīvi, kas, neskatoties uz miljoniem drūmo toņu, tomēr ir skaista!

 

Izdevējs: Jāņa Rozes apgāds

Saite: http://ej.uz/q9z

 

 

 

31.08.2017

"Par spīti grūtiem laikiem"


Kas, staigājot pa košām puķu lejām,

Tik apskaita, cik siena viņas dos,

Lai mani nelasa. Pie manām dzejām

Tik piktu prātu viņš sev iemantos.


Eduards Veidenbaums, „Par spīti grūtiem laikiem”, krājumu sastādījusi Sandra Ratniece.

Dzeja, kas nenoveco, kas atrod aizvien jaunu atdzimšanu katrā paaudzē. Dzeja, kas izdziedāta un izspēlēta Imanta Kalniņa, Jura Kulakova, Jāņa Lūsēna u.c komponistu melodijās.

 

Izdevējs: Jumava

Saite: http://ej.uz/sqcu ;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;

24.08.2017

“Latvijas fotogrāfija”

Jaunākais Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā!

Kopš 2011. gada žurnāls “Foto Kvartāls” katru gadu izdod drukāto izdevumu, kura mērķis ir popularizēt laikmetīgo Latvijas fotogrāfiju. Šogad “Latvijas fotogrāfija 2017” iznāca maijā, tajā skatāmas Reiņa Hofmaņa, Evitas Gozes, Luīzes Nežbertes, Ievas Raudsepas un Kārļa Berga fotogrāfijas, kā arī iespējams lasīt diskusiju ar izdevuma autoriem.

 

 

Izdevējs: Foto Kvartāls


17.08.2017.

 

“Peonijas”


Augustā nereti jau sākam sapņot par nākamo vasaru krāšņajiem ziediem. Sapņus iedzīvināt dārzos palīdzēs Aldoņa Vēriņa jaunākā grāmata “Peonijas. Skaistāko un smaržīgāko šķirņu izvēle un kopšana” – tajā apskatītas 405 Aldoņa Vēriņa ieteicamākās peoniju šķirnes – to apraksti un padomi audzēšanai.

 

Izdevējs: ZvaigzneABC

 

 

 

10.08.2017.


“Dziesmu vara”

 

Kur slēpjas dziesmas spēks?

Domājot par Latvjas simtgadi, latviešu Dziesmu svētkiem un identitātes jautājumiem, ir vērts ielūkoties jaunā tulkojumā – Vašingtonas Universitātes profesora Gunta Šmidchena pētījumā par Baltijas valstu atmodas kustību – “Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā.”

Dziesma kā pretošanās instruments politiskā un vēsturiskā aspektā, dziesma kā vienojošs, iedrošinošs un pašapziņu veidojošs spēks.

No angļu valodas tulkojusi Ingūna Beķere

Izdevējs: Mansards

Grāmata pieejama bibliotēkā no 17. augusta

 

03.08.2017.

 

„Rimtums. Ko mēs iegūstam, kad kļūstam vecāki”

 

Populārais mūsdienu vācu filosofs Vilhelms Šmids šajā grāmatā meklē veidus, kā piešķirt novecošanai jēgu.

Viens no šiem veidiem ir rimtums - spēja mierīgi ļauties dzīves plūdumam, ko modernā pasaule ir zaudējusi. Lai cilvēks vecumā spētu ieraudzīt dzīves vērtību, nozīmīga ir izpratne par novecošanu, prieku un laimes baudīšana, mīlestība un draudzība, attieksme pret nāvi un citi svarīgi aspekti, ko autors sauc par desmit soļiem ceļā uz rimtumu.

Noderīga lasāmviela arī jaunajiem!

 

Izdevējs: ZvaigzneABC

 

 

 

 


27.07.2017.


“Pilsētu dedzināšana”

Igauņu rakstnieces Kai Āreleidas romāns “Pilsētu dedzināšana” Igaunijā izpelnījies lielu ievērību. Tas vēsta par 20. gs. 50. un 60. gadu Tartu, portretējot veselu paaudzi.
No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

Izdevējs: Lauku Avīze

 

 

 

 

 

 

 


20.07.2017.

 

“Jūras romatiķa memuāri”


Bibliotēkas jaunumu plauktu papildina Jūrmalas gleznotāja Rolanda Beitnera (1917–2006) atmiņu grāmata par dzīvi un Latviju dažādos laikmetos.

 

Izdevumu papildina gleznotāja mākslas darbu reprodukcijas un ģimenes fotogrāfijas.

 

Izdevējs: Madris

 

 

 

 

 

 

 

13.07.2017.

 

„Tur”

 

Atver jaunāko vēstures sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” grāmatu un sajūti 20. gadsimta 80. gadu elpu! Tā vējo tieši tur – Kristīnes Ulbergas romānā „Tur”!

 

Izdevējs: Dienas Grāmata

 

Kristīnes Ulbergas romāns „Tur” pieejams Jelgavas pilsētas bibliotēkā no 20. jūlija.

 

 

 

 

 

 

06.07.2017.

 

„Bille, Anss un citi”


Aicinām iepazīties ar līdz šim nepublicētiem Vizmas Belševicas darbiem!

No 20. jūlija Jelgavas pilsētas bibliotēkā būs iespējams izlasīt jaunāko, sērijas „Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas” otro grāmatu „Bille, Anss un citi”! Tajā apkopoti līdz šim nepublicēti prozas darbi, sarakstīti 20. gadsimta 60.–80. gados. Tostarp arī stāsts „Nezināmā Bille”.

Šobrīd bibliotēkā pieejama sērijas pirmā grāmata : „Nepazītā mīlestība un citi stāsti”. Iesakām!

Izdevējs: Mansards

 

 

29.06.2017.

Iepazīsti neredzamos dziedātājus!

 

Vasaras vakari dārza šūpuļkrēslā vai nesteidzīgas pastaigas mežā – tas ir labākais laiks, lai ieklausītos putnu dziesmās.

Mūsu bibliotēkas jaunumu plauktu papildinājuši divi praktiski palīgi putnu iepazīšanai – „Dārza putnu mazā dziesmu grāmata” un „Meža putnu mazā dziesmu grāmata”. Tās palīdzēs atpazīt izplatītākos dziedātājus dārzā un mežā – izdevumā sniegts īss putnu apraksts, sastopamība un balss ieraksts.

Izdevējs: Zvaigzne ABC

Grāmatas bibliotēkā pieejamas no 20. jūlija

 

22.06.2017.

“Ja es būtu grāmata”

 

“JA ES BŪTU GRĀMATA, MAN NEPATIKTU JAU SĀKUMĀ ZINĀT, KAS NOTIKS BEIGĀS.”

“JA ES BŪTU GRĀMATA, ES VĒLĒTOS AUGT UN AUGT, LĪDZ ES KĻŪSTU PAR BIBLIOTĒKU.”

Mūsu bibliotēkas plauktus papildinājusi portugāļu rakstnieka Žožē Žoržī Letrija un viņa dēla, ilustratora un grāmatu izdevēja, Andrē Letrija kopdarbs – bilžu grāmata “Ja es būtu grāmata”. Poētisks, lakonisks un iztēli rosinošs mākslas darbs par grāmatas spēku. Arī pieaugušajiem.

No portugāļu valodas tulkojis Edvīns Raups

Izdevējs: Liels un mazs

 

 

15.06.2017.

Jūras sāļums


Lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis jaunajā  romānā “Jūras sāļums” skarbi, taču saviļņojoši atainota ļoti traģiska otrā pasaules kara beigu epizode. Romāns vēsta par kuģa “Vilhelms Gustolfs” bojāeju, kas atnesa tūkstošiem upuru – bojā gāja kara bēgļi un ievainotie karavīri.

Autorei izdevies uz vēstures notikumiem paskatīties ar personīgu, cilvēcisku prizmu. Tā ir vēsture, kas cilvēku atmiņās joprojām ir dzīva, smeldzīga un urdoša. Grāmata atstāj spēcīgu, nedaudz skumju pēcgaršu.

 

 

 

 

 

 

08.06.2017.

“Dunduri un dēmoni”

 

Spilgtākā latviešu postmodernista Jāņa Einfelda devītā grāmata “Dunduri un dēmoni” pieejama arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā!

Grāmatā iekļautie stāsti norisinās 20. gadsimta 90. gadu absurdā kapitālisma realitātē. Lasiet “Dundurus” un ļaujieties Jāņa Einfelda poētikas izaicinājumiem!

 

Izdevējs: Dienas Grāmata

 

 

 

 

 

01.06.2017.

„Vārtsargs esmu es”

Vasaras izlasāmo grāmatu sarakstā noteikti ir vērts iekļaut rakstnieka Pedro Lenca izcilo mazpilsētas stāstu par Kīperu, kurš, tikko atgriezies no cietuma, no sirds vēlas atkal iekļauties sabiedrībā.

Romāns ir īpašs arī ar to, ka sarakstīts Bernes šveiciešu dialektā. To meistarīgi iztulkojusi Ieva Sproģe.

 

Izdevējs: BaltArt GmbH Switzerland

 

 

25.05.2017.


Nāc uz mūsu bibliotēku un ielūkojies mākslinieka Jaņa Rozentāla pasaulē!

Izcilajam Latvijas mākslas klasiķim veltītais monogrāfiskais albums tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Rakstniecības un mūzikas muzeju.

Albumā iekļauta plaša mākslas darbu izlase, ko papildina unikāls fotogrāfiju klāsts, lielākā daļa no tām līdz šim nav bijusi publicēta.

Izdevējs: „Neputns”
 

18.05.2017.

"Muzejs"

 

Šo sestdien visā Latvijā, tostarp mūsu bibliotēkā, tiks iegriezts Muzeju nakts laika rats. Īstais brīdis, lai no jaunumu plaukta izceltu dzejnieka Jāņa Rokpeļņa darbu – 100 lappušu romānu „Muzejs”.

 

Tas ir stāsts par kādreizējo muzeja zinātnisko līdzstrādnieku Igoru – lakonisks, vietām karātavu humora caurstrāvots ceļojums laikā.

 

"Es mēģināju restaurēt tā laika izjūtas. Tajā ziņā tas ir dokumentāls darbs. Arvien vairāk arī latviešu sāk idealizēt padomju laikus. Un šis ir pretpadomju romāns. Jo cilvēkiem nebija gaisa, ko elpot,” tā pats autors.

 

Izdevējs: Neputns

 

 

11.05.2017.

"Tobiass, Čārlijs un Neredzamais spoks"


„Ejam pēc spoka?” Tā sākas jaunākais Jura Zvirgzdiņa stāsts "Tobiass, Čārlijs un Neredzamais spoks". Lieliska, humora pilna grāmata gan lieliem, gan maziem par jaunu ģimenes locekli – spoku, kas caurām dienām virina ledusskapja durvis.

 

Stāsts par draudzību, nožēlu un piedošanu. Stāsts par labestību un līdztiesību.

 

Izdevumu ilustrējusi bērnu iemīļotā māksliniece Elīna Brasliņa.

Grāmata pieejama Jelgavas pilsētas bibliotēkās no 18. maija.

 

Izdevējs: Pētergailis 

 

 

27.04.2017.

Maņuņa


Mūsu bibliotēkas krājumu papildinājusi brīnišķīga Armēņu autores Narinē Abgarjanas bērnības atmiņu grāmata “Maņuņa”.

 

Tā ir triloģijas pirmā grāmata – gaišs, saules un dienvidu tirdziņa smaržu piesātināts, bezgala smieklīgs stāsts par bezrūpīgām bērnu dienām. Latviešu oriģinālliteratūrā šim stāstam līdziniece varētu būt latvijas kultūras kanonā iekļautā Vizmas Belševicas triloģija “Bille”.

 

Narinē Abgarjana ir armēņu izcelsmes krievu rakstniece, kas kļuva plaši pazīstama Krievijā un Armēnijā pēc autobiogrāfiskās grāmatas “Maņuņa” izdošanas 2010. gadā, grāmatai piešķirta prēmija “Gada manuskripts” nominācijā “Valoda”, 2011. gadā tā tika iekļauta arī prēmijas “Lielā grāmata” kandidātu sarakstā.

 

Izdevējs: Jumava

 

 

20.04.2017.

Pētniecība. Teorija un prakse.


Ielūkojies mūsu bibliotēkas jaunumu plauktā un izmanto darbam un studijām jauno kolektīvo monogrāfiju par mūsdienu pētniecības sistēmu! Noderīga grāmata visiem augstskolu studentiem, jaunajiem un arī pieredzējušiem pētniekiem sociālo, humanitāro, veselības aprūpes un izglītības zinātņu jomā.

 

Monogrāfijas apjoms ir 546 lappuses un tās septiņās nodaļās aplūkoti gan pētniecības teorētiskie pamatjautājumi, gan sniegtas konkrētas norādes pētnieciskā darba veikšanai.

 

Katra nodaļa balstās uz ievērojamu jaunākās zinātniskās literatūras klāstu un piedāvā papildliteratūru visos būtiskākajos pētniecības jautājumos.

 

Izdevējs: RaKa

 

 

13.04.2017.

Dons Žuans atgriežas: Volfganga Amadeja Mocarta opera "Dons Giovanni" 18. gadsimta komunikācijas telpā.


Mūsu bibliotēkas jaunumu plauktu papildinājis vērtīgs izdevums – Denisa Hanova pētījumā caur „Dona Žuana” prizmu analizēta 18. gadsimta operas kultūra kā Eiropas elites kultūras un komunikācijas telpa.

 

Mocarta un libretista Dapontes operu Deniss Hanovs analizē saistībā ar slavenā sieviešu pavedēja dona Žuana leģendu senākos Eiropas mītos, dzejā un teātrī.

 

Grāmatas saturu papildina vērtīgas 18. gs. gravīras, zīmējumi un autora fotomateriāli. Izdevums nominēts grāmatu mākslas konkursam „Zelta ābele 2016” Zinātniskās literatūras kategorijā.

 

Izdevējs – „Zinātne”

 

 

06.04.2017.

 

“Plikie rukši”

 

Uzmanību! Līdz 18 gadiem lasīt nav ieteicams.

 

Tā melns uz balta ir rakstīts uz Riharda Bargā autobiogrāfiskā romāna “Plikie Rukši” aizmugures vāciņa.

 

Anotācijā teikts, ka “Plikie rukši” ir vispārcilvēcisks, talantīgs un daudzveidīgs vēstījums, kas attēlo marginālo cilvēku un tā likteni Latvijā teju piecdesmit gadu šķērsgriezumā. Un tā ir taisnība. Un jāpiekrīt arī literatūras kritiķei Bārbalai Simsonei, kas par grāmatu raksta: „Lasot Rukšus, tu izbaudi to, ko pats autors nodēvē par "patīkamu absurda sajūtu – ākstīšanās ir uzvarējusi normalitāti, un pasaulē atkal viss ir kārtībā".”

 

Ik pa laikam pasaulē ir jāievieš kārtība tieši šādi, tāpēc Riharda Bargā jaunā grāmata gaidīs savus lasītājus arī Jelgavas pilsētas bibliotēkas jaunumu plauktā!

 

grāmata izdota „Apgādā Zvaigzne ABC”

 

 

 

30.03.2017.

 

„Viss mūžs”


Jelgavas pilsētas bibliotēkas jaunumu plauktu papildinājis lieliskais Roberta Zētālera romāns „Viss mūžs”. Tas ir lakoinisks, bet saviļņojošs stāsts par cilvēka attiecībām ar dabu, par vientulību un par modernās dzīves nenovēršamību, kas nereti brāžas pār mums līdzīgi lavīnai, atstājot aiz sevis vien kailu, melnu zemi.

 

Roberts Zētālers (Robert Seethaler, dz. 1966) ir austriešu rakstnieks. Viņš darbojies arī teātra un kino mākslā. R. Zētālers par saviem romāniem un scenārijiem saņēmis daudzus apbalvojumus, tostarp par romānu “Viss mūžs” viņam piešķirta Grimmelshauzena balva.

 

No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice, grāmata izdota „Apgādā Zvaigzne ABC”.

 

 

 

 

 

 

23.03.2017.

„Vilki, velni un vīri”

 

Juka Rislaki grāmata „Vilki, velni un vīri” ir veltīta Alberta Kronenberga (1887–1958) dzīvei un daiļradei. A. Kronenbergs, dēvēts arī par latviešu komiksa žanra pamatlicēju,  ilustrējis vairāk nekā 130 grāmatu, vairākām bijis arī teksta autors.

 

„Sprunguļmuižas gadatirgus”, „Jērādiņa”, Tuntuļu Jurītis, mazais ganiņš... grāmatas lapaspusēs iespējama saulaino bērnības dienu atkalredzēšanās ar tik daudziem pazīstamiem un mīļiem tēliem, ko radījis Alberts Kronenbergs.

 

Pārcēlies uz dzīvi Latvijā, sāku mācīties latviešu valodu – arī no grāmatām, ko ilustrējis mākslinieks Alberts Kronenbergs. Viņa zīmējumi tūlīt pievērsa manu uzmanību. Soma acij tie ir tīkami, un manī modās neizskaidrojama māju izjūta. To labi varēja atpazīt, bet var teikt arī, ka šie zīmējumi ir ļoti latviski. Intuitīvi jutu, ka Kronenbergs ir kaut kas tikpat latvisks kā speķa pīrāgi, Jāņu siers, Skalbes dzeja un Blaumaņa lugas, dziesmu un deju svētki un arī dainas,” tā somu žurnālists Juka Rislaki.

 

Grāmatu no somu valodas tulkojusi Anna Žīgure

Izdevējs „Neputns”

 


 

16.03.2017.

„Savādā bibliotēka”

 

Vai gribat izlasīt pēcpusdienas kafijas garuma stilīgu šausmenīti par baisiem labirintiem un drūmiem bibliotekāriem, kādi, izrādās, mājo ikvienā bibliotēkā? Tad Haruki Murakami asprātīgais stāstiņš „Savādā bibliotēka” būs pašā laikā.

 

Kičīga grāmata gan Murakami cienītājiem, gan bibliotekāriem, gan visiem tiem, kas kaut reizi dzīvē bibliotēkā ir jutušies apjukuši, nobijušies un neziņā, kur un kā meklēt vajadzīgo grāmatu.

 

Murakami stāsts ir kā asprātīga skice par iniciācijas rituālu, kam iziet cauri ikviens bibliotēkas lasītājs – informācija iesūc mūs savā alkatīgajā, bezgalīgi lielajā mutē un nelaiž ārā, kamēr neesam mazliet samalti un pārmainījušies.

 

Laipni lūgti bibliotēkā!

 

 

 

09.03.2017.


Dzejnieces Janas Egles debija prozā, šķiet, ieņems nozīmīgu vietu mūsdienu latviešu īsprozas telpā. Tā ir grāmata ar spēcīgu pēcgaršu. Stāsti, kas izceļ gaismā to, kas parasti tiek paslēpts tumšākajos pagraba stūros. Stāsti kā skaudri mēģinājumi saprast dzīvi.
Kā stāsta pati autore, krājumā apkopoti darbi par smagiem notikumiem un sarežģītām cilvēciskām attiecībām starp dažādu paaudžu ģimenes locekļiem.
Jelgavas pilsētas bibliotēka iesaka grāmatu izlasīt ikvienam – tā ir par to, kas notiek tepat, mums līdzās, tā ir par mums.

Izdevējs: „Lauku Avīze”
 

02.03.2017.

“150 epitafu jeb kapuzrakstu”


Edvarda Treimaņa-Zvārguļa vārdu ir dzirdējis ne katrs, vēl mazāk ir to, kas zina, ka savulaik tik populārās Zodiaka dziesmas “Taisnība”, Ērika Ķiģeļa “Zīlītes” vai Prāta Vētras  pirmā singla “Jo tu nāc” vārdu autors ir tieši E. Treimanis-Zvārgulis – zīmīga figūra 19., 20. gadsimta mijas Latvijas kultūrvidē.

Dzejnieka, humorista, aktiera, grāmatizdevēja Treimaņa-Zvārguļa epitāfijas top laikā, kad liela to adresātu daļa vēl ir dzīvi. Kā raksta grāmatas satsādītāji, tā ir “pārdroša un bezkaunīga ideja, kas autoram ļauj paust visai kategoriskus spriedumus par vienas vai otras personas mūža laikā paveikto .. vienlaikus šis epitāfiju krājums ir kā neparasta latviešu literatūras, mākslas un vēstures portretu galerija, dažkārt arī greizo spoguļu galerija, kuras lasītājs ir laipni mudināts likt lietā kritisko domāšanu, lai spriestu pats – bija Zvārgulim taisnība vai tomēr ne”.

Izdevējs: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts

 

 

 

23.02.2017.

„Zen”

Februāra pēdējās ceturtdienas īpašā jaunā grāmata – Apgāda Zvaigzne ABC izdotais franču rakstnieka Maksansa Fermīna romāns „Zen”.

Tas ir meditatīvs sapņojums par iztēlošanos tukšumā. Par visgrūtāk radāmo mūziku – klusumu. Stāsts par kaligrāfijas meistaru Kuro, viņa otām, melno tušu un mācekļu izturību.

No franču valodas tulkojusi Ilze Fogele

 

Iesakām izlasīt arī M. Fermīna „Sniegs”, „Opijs”, „Bitenieks”

 

 

16.02.2017.

„Reidz dzīvoja bruņinieks nabags...Grāmata par Musorgski”


Šonedēļ no Jelgavas pilsētas bibliotēkas jaunumu plaukta izceļam Roalda Dobrovenska grāmatu „Reiz dzīvoja bruņinieks nabags...”

Roalda Dobrovenska biogrāfiskais romāns par krievu komponistu Modestu Musorgski tika izdots 1986. gadā. Atzīmējot rakstnieka un pētnieka 80 gadu jubileju, 2017. gada sākumā grāmata izdota arī latviešu valodā. Tulkotāja – Dina Nātiņa.

“Aizraujošs vēstījums par grāmatas galvenā varoņa un viņa līdzbiedru — atbalstītāju un pretinieku — sarežģītajām attiecībām ar visām to komiskajām, dramatiskajām un traģiskajām peripetijām. Par to, ka ģēnija ceļš mākslā nepavisam nav rozēm kaisīts. Par to, kā ļaunais liktenis iejaucas cilvēka dzīvē un spēlējas ar to pēc sava prāta. Uz bagātīga faktu materiāla balstīts stāsts, kas liks jums līdzi just, smieties un raudāt,” grāmatu raksturo tulkotāja Dina Nātiņa.

Savukārt mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis raksta: “Modesta Musorgska radošā personība ir absolūti pārlaicīga. Viņš ir viens no visspilgtākajiem un tīrradnīgākajiem mūzikas ģēnijiem, kādi jelkad bijuši Eiropas mūzikas vēsturē, un viņa devums nozīmīguma ziņā pielīdzināms Monteverdi, Baha, Mocarta, Bēthovena, Šūmaņa, Janāčeka, Šēnberga, Vēberna, Keidža un citu neikdienišķo meistaru radošajam mantojumam.

Vēsturiski-dokumentālā proza ir Dobrovenska stihija un lielā prasme, un tādas nav nevienam citam. Rakstnieks atklājis Musorgska personību ar vērienu, simpātijām un saprašanu.”

 

09.02.2017.

„Karnevāls un kartupeļu salāti”


Šodien no bibliotēkas jaunumu plaukta iesakām izlasīt Latvijā iemīļotā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka jaunāko stāstu grāmatu „Karnevāls un kartupeļu salāti”. Šī ir no tām bērnu grāmatām, kuru ar aizrautību izlasīs arī katrs pieaugušais, vēl vairāk – pēc kopālasīšanas ar bērniem gribēsies stāstus pārlasīt vēlreiz, lai atcerētos tos brīnišķīgos mirkļus bērnībā, kad viesistabas skapis noderēja par ikviena kalnākapēja galamērķi, kad bērnudārza grupiņā tika nodibināta sava republika, un kad par piedzīvojuma galveno varoni varēja kļūt pat necils putekļu kumšķis.

Stāstu krājums bibliotēkā pieejams no 15. februāra

Grāmata iznākusi izdevniecībā „Liels un Mazs”.
Iesakām izlasīt arī A. Kivirehka „Sirli, Sīms un noslēpumi” un „Kaka un pavasaris”

 

02.02.2017.

„Dziesma Čellam. Māris Villerušs”


Jaunumu plaukta tradīciju atklāj grāmata “Dziesma čellam” – radio “Klasika” žurnālistes Sandras Ņedzveckas pierakstīti un sakārtoti atmiņu stāsti par izcilu mūziķi – čellistu, Latvijas Mūzikas akadēmijas ilggadējo pedagogu – nesen Mūžībā aizgājušo Māri Villerušu. Vairāk nekā 30 cilvēku – Villeruša tuvinieki, draugi, kolēģi un audzēkņi – ir dalījušies savās atmiņās par meistaru, kura čella skaņu nesajaukt ar nevienu citu, par mūziķi, pedagogu, kurš pat tehniskas lietas mācīja visupirms caur mūziku.

“ .. viņa audzēkņu vidū nav lielu konkursu laureātu – viņš neaudzināja zirgus sacīkstēm. Viņš audzināja zirgus skaistumam.. Māris bija romantiķis, un romantiska bija arī viņa spēle” – tā Māra čella klases absolvents, pazīstamais diriģents Imants Resnis.

Grāmata klajā laista izdevniecības “Pētergailis” sērijā “Latvijas laikazīmes”.