Modrīgākais un kulturālākais grāmatizdevējs
10.11.2023.
Pirms 160 gadiem Kalnciema pagasta Inkās piedzima grāmatizdevējs Ludis Neimanis. Grāmatas Ludis iemīļo jau mazotnē. Lielu prieku sagādā katra jaunā grāmata, ko rokā dabūjis, kam, protams, seko arī lasīšanas burvība. Tā savu mūžu Ludis Neimanis ziedo latviešu grāmatniecībai.Pēc Kalnciema pagastskolas beigšanas Ludis dodas uz Jelgavas pilsētas Aleksandra ģimnāziju. L. Neimaņa pirmās darba gaitas nemaz nav saistītas ar grāmatniecību, viņš kopā ar brāli strādā par kasieri Jonišķu – Jelgavas šosejas Lapu kroga “zastavā”*. Iespējams tur Ludis arī iepazīstas ar Ādolfu Alunānu, un sākas viņu sadarbība. Nopelnīto naudu Neimanis iegulda grāmatu izdošanā, un pirmie darbi, kurus izdod Ludis Neimanis, ir Ā. Alunāna lugas un kalendāri.
1894. gadā Katoļu ielā 3 Ludis Neimanis atver grāmatnīcu. Neimanis vienmēr ir ļoti atsaucīgs pret jaunajiem rakstniekiem. Viņš viens no pirmajiem izdod tālaika latviešu autoru dzejas grāmatas – Aspazijas dzejoļu krājumu „Sarkanās puķes”, Plūdoņa pirmo dzejoļu krājumu „Pirmie akordi“. Veikaliņš arvien paplašinās, tomēr par savu galveno darbu Neimanis uzskata apgādību, bet atrod laiku būt aktīvs Jelgavas Latviešu biedrības un Latviešu mākslas veicināšanas biedrības biedrs.
No 1910. gada Neimaņa grāmatu veikals pāriet uz telpām jaunajā un skaistajā Latviešu biedrības namā, kur risinās aktīva kultūras dzīve, kas, protams, veicina grāmatveikala uzplaukumu. “Grāmatveikals nebija liels, atsevišķas kantora telpas nebija. Visas sarunas notika turpat veikalā, kur Neimanis parasti bija viens, bet kur varēja būt arī palīgs. Veikals liecināja par cieņu pret grāmatu, pie tam peļņa Neimanim nebija galvenā. Neimanim bija gaiša seja, vidējs augums, klusa runa, apģērbs mierīgi pelēki zaļā tonī. Viņa ārējā stāja atbilda garīgajai sejai. Neimaņa veikalā iegriezās bieži. Tur satikās, tur ritēja sarunas par grāmatām. Neimanis saistīja ar savu personību, pulcēja sava novada – Zemgales – talantīgākos spēkus: Plūdoni, Aspaziju, brāļus Birkertus, Zeifertu.” (No sarunas ar M. Sauli-Sleini**, L. Labrence “Jelgavas grāmata“).
Neimanis arī rūpējas, lai biedrības namā notiktu literāri sarīkojumi un koncerti. Grāmatizdevēja darbam ir daudz cienītāju ne vien Zemgalē, bet arī visā Latvijā, grāmatnīca izceļas ar plašu sortimentu un apgāds ar vērtīgām grāmatām. Ludis Neimanis izdod arī citus Plūdoņa darbus, Andrieva Niedras rakstus, Rūdolfa Blaumaņa kopotus rakstus. Tie ir apjomīgi un pamatīgi darbi. Taču viņa apgādībā tiek izdota arī literatūra bērniem, jaunatnei, kritikas, folklora, zinātniskas un mācību grāmatas.
Pirmā pasaules kara laikā L. Neimanis paliek Jelgavā, jo negrib šķirties no savām grāmatām. Tas ir bezgala grūti, grāmatas tikpat kā nemaz nepērk. Daudzreiz ar grāmatām tiek kurinātas krāsnis, jo trūkst malkas. Lielinieku okupācijas laikā kļūst vēl grūtāk. Tam seko bermontieši, kas atkāpjoties nodedzina Stefenhāgena drukātavu, kur L. Neimanim sadeg grāmatas par tūkstošiem rubļu. Tomēr Neimanis atkal apgādu atjauno, izdodo labas svešvalodu mācībgrāmatas un Pētera Birkerta darbus.
L. Neimanis mirst 1926. gadā. Pēc viņa nāves grāmatnīcā darbojas pusmāsa Otilija Neimane, kura saglabā veikaliņa slavu un tikumus. “Viņas lietpratīgā izdarība, atsaucība un izpalīdzība labi pazīstama ne vien Jelgavā, bet arī plašā apkārtnē. O. Neimanes grāmatnīca daudziem jo daudziem kļuvusi par vietu, kur iegriežas labprāt, gan iegādāties kādu jaunu grāmatu gan apgādāt iepriekš biļetes uz koncertu vai priekšlasījumu, gan arī vienkārši informēties vai parunāties par jaunākām parādībām mūsu rakstniecībā un mākslas dzīvē.”( Latvju Grāmatnieks, Nr.01-02, 1944)
M. Kaupere. Jelgavas novads gadsimtu gaitā. Jelgavas grāmatniecība 17.gs.-1940.g.
*Zastava – līdz 19. gs. beigām šķērslis uz ceļa, kas ved pilsētā vai apdzīvotā vietā, lai no braucējiem iekasētu nodokļus.
**Mērija Saule-Sleine – pedagoģe, folkloriste, valodniece, Pētera Birkerta dzīvesbiedre.