Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Mēs nākam no Jelgavas

Šoreiz par mums pašiem – jelgavniekiem. Gan bijušajiem, gan esošajiem. Jelgava – vieta, kur domai lidojums, otai vēziens, spēkam uzrāviens. Lepojamies ar savējiem – par viņiem bibliotēkā vari uzzināt daudz vairāk!

 

Grāmatu anotācijas no  www.apgadsmansards.lv,  www.janisroze.lv,  www.diena.lv,  www.zvaigzne.lv,  www.satori.lv,  www.jumava.lv,  www.lu.lv,  www.jelgavasvestnesis.lv,  www.pratavetra.lv,

 

 

 

Šūberte J.

Jānis Čakste un Jelgava

 

Jānis Čakste - ģimnāzists Jelgavā, tiesībzinātņu students Maskavā, advokāts un sabiedriskais darbinieks Kurzemē, Jelgavas domnieks, Krievijas I Valsts domes deputāts, latviešu bēgļu apgādes organizētājs Pirmā pasaules kara laikā, Kurzemes guberņas komisārs, latviešu Pagaidu nacionālās padomes loceklis, Latvijas Tautas Padomes priekšsēdētājs, Latvijas delegācijas vadītājs Parīzes Miera konferencē, Latvijas Republikas Satversmes sapulces priekšsēdētājs, pirmais Latvijas Valsts prezidents (1922-1927) - tādi bija svarīgākie izcilā valstvīra darbības izpausmes veidi.

 

Atrašanās vieta

 

Brancis M.

Gleznotājs Gunārs Ezernieks

 

Gunārs Ezernieks nav šīs pilsētas iedzimtais. Par jelgavnieku viņš kļuva jaunības gados, bet nu te ir ieaudzis tik dziļi, ka ne izraut, ne pārstādīt. Lielupes krastos viņš jūtas vislabāk. Senajā Mītavā nav lielpilsētas sasprindzinājuma un pārspīlētās godkārības, nesamierināmu politisko kaislību un acīs krītošu sadzīves kontrastu. Bijušajā Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā ir rimtāk, cilvēcīgāk, siltāk.(M.Brancis)

 

Atrašanās vieta

 

Brancis M.

Jelgavas gleznotājs Uldis Roga

 

Reiz dzirdēju iesaucamies: “Diez vai kāds no viņa kolēģiem ir tik daudz gleznojis Jelgavu kā Uldis? Atbilde skanēja apstiprinoši – nav gan. Lai arī senoMītavu krāsās ierakstījuši arī citi gleznotāji, tomēr Uldis Roga to vispamatīgāk apzinājis un akvareļos ietērpis – visos četros gadalaikos un teju vai katru savdabīgāko nostūri. Tiesa gan, viņš labprāt iemūžinājis arī Platoni, Bukaišus un gandrīz vai visu tuvāko un tālāko apkārtni Zemgalē. Nav pasprukusi no viņa uzmanības loka arī Kurzeme, sevišķi Sabile un Talsi. Tomēr Jelgava ir viducī visam. Jelgava ir centrs. Te viņš sevi pa īstam apzinājies, sava mūža piepildījumu atradis. (M. Brancis)

 

Atrašanās vieta

 

Brancis M.

Abi divi

 

Mārīte un Aleksandrs Djačenko ir keramiķi, ar kuriem lepojas Jelgava.

Atpazīstamību veicina arī dalība simpozijos un to organizēšana, bet pavisam grūti nepamanīt (arī ne īpaša mākslas lietpratēja acij) kvēlojošās ugunsskulptūras, uz ko nu jau trīs vasaras pēc kārtas savus amata brāļus rosina tieši šie mākslinieki. Māls un šamots ir Mārītes un Aleksandra Djačenko stihija, apliecinājums viņu talantīgumam, viņu sapņu piepildījumam. Materiāls viņu rokās dzied, tas pakļaujas viņu gribai un iecerēm, pierādot, ka abi ir izcili keramiķi.

 

Atrašanās vieta

 

Jelgavai azotē

 

Izdevumā, kas nonācis jūsu rokās, atceramies gandrīz visus tos māksliniekus un viņu veikumu, kuri kādreiz dzīvojuši vai joprojām šeit mīt un pieliek roku senās Mītavas mākslas dzīvē laikā no 1970. gada. Albumā ir iekļauti 59 gleznotāji, grafiķi, tēlnieki un dažādu lietišķās mākslas nozaru meistari, katram atvēlot tikai vienu grāmatas atvērumu jeb divu darbu reprodukcijas. Tās, saprotams, nevar pateikt būtisko par autoru, tikai sniedz lasītājiem mirklīgu ieskatu viņu radošajā darbībā. Gandrīz vai katrs no viņiem būtu pelnījis savu izdevumu, kas, cerams, nākotnē reiz īstenosies. Albumā ievietotas arīdzan īsas mākslinieku biogrāfijas, kas kodolīgi un konspektīvi iepazīstina ar viņu dzīves gājumu un daiļradi,” priekšvārdā raksta grāmatas sastādītājs, Jelgavas Mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētājs mākslas zinātnieks Māris Brancis.

 

Atrašanās vieta

 

Ņefedova L.

Ar Ādolfa Alunāna vārdu

 

Mākslas cilvēki uztur pilsētas dvēseli, bagātinot tās iedzīvotāju gara dzīvi. Lūcija Ņefedova viennozīmīgi ir viena no tām. Režisore ir ierakstījusi spožas lapuses Jelgavas kultūras dzīvē, bez viņas devuma vairāk nekā sešdesmit gadu garumā nav iedomājams Jelgavas Alunāna teātris. Pateicoties izcilās režisores uzstādījumam, Jelgavas teātrī spoži iestudētas daudzas, arī mazpazīstamas “adolfa Alunāna lugas. Pie režisores nopelniem atzīmējama arī paša teātra tēva muzeja izveidošana un piemiņas uzturēšana.(A.Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs)

 

Atrašanās vieta

 

Melnbārde H.I., Šalkonis O.

Elza no Elku ielas

 

"Vai jūs visi domājat, ka esat viņu pazinuši? Es, piemēram, neuzņemtos uz sevi šo grēku. Nezinu, cik šķautņu ir slīpētam briljantam. Mēs gribējām parādīt vienu no tām." Reālā Elza Abi, Oļģerts Šalkonis un Helga Melnbārde, draudzīgi blakus sēžot, uzsver, ka viņi uzrakstījuši atmiņas, kas reti kuram zināmas. Līdzcietība, dvēseliskas vibrācijas, šaubas, pārdzīvojumi, sāpes - tā bija Elzas dzīve. Helga un Oļģerts diezgan atklāti pastāsta par reālo Elzu Radziņu, par viņas ne vienmēr rozēm kaisīto ikdienas dzīves ceļu, un, lai man piedod autori, šīm atmiņām ir mazliet dzeltena nokrāsa, ko tagad daudzi ciena. Vai Elza pati būtu šīs savas dzīves lappuses cilvēkiem uzticējusi? "Tautai Elza bija karaliene, bet tā bija tikai viena viņas dzīves puse. Par māksliniekiem, kas ir sabiedrības uzmanības centrā, veidojas stereotipisks priekšstats, taču viņi dzīvo arī reālo ikdienas dzīvi, kā mēs visi. Par to ir šī grāmata."

 

Atrašanās vieta

 

Andrušaite Dz.

Jelgavas stils...Valmieras bohēma. Elza Barūne

 

1976. gadā, kad izcilā bijusī Jelgavas Latviešu teātra, vēlāk Valmieras teātra aktrise Tautas skatuves māksliniece Elza Barūne jau mūžībā, Dzintrai Andrušaitei radās doma izpētīt viņas skatuves gaitas, jo atmiņā bija palicis Barūnes izcilais sniegums H. Vuolijoki Niskavuori cikla lugās. Tiek iztaujāta aktrises meita Ilze Muraška un bijušie kolēģi no abiem minētajiem teātriem. Autore stāsta par skatuves darba entuziastiem, kuru dzīvē galvenais bija teātris, sniedzot gandarījumu skatītājiem.

 

Atrašanās vieta

 

Mazvērsīte D.

Elga Īgenberga. Dzīves riču-raču

 

Riču-raču nav sarežģīta spēle. Mazliet stratēģijas, mazliet laimes – tāpat kā dzīvē.

Mūzikā ir daudz grūtāk, jo 12 nošu alfabētu jāprot izmantot un melodijās sarindot, ievērojot stingri noteiktas labskanības likumsakarības. Dzīve un mūzika kā spēle – šis motīvs caurvij Daigas Mazvērsītes grāmatu Elga Igenberga. Dzīves riču-raču par izcili talantīgās un klausītāju iemīļotās latviešu pianistes un komponistes Elgas Igenbergas mūža gājumu. Tas aizsācies Jelgavas apkaimē, bet radošā darbība aptvērusi visu Latviju – ar saviem priekšnesumiem mūziķe pabijusi tuvākos un tālākos mūsu zemes nostūros. Latviešu estrādes žanra celmlauzes daiļrade daudzināta ar radio un televīzijas starpniecību, un E. Igenbergas lielākais darbs – operete Annele piedzīvojusi pat divus uzvedumus toreizējā operetes teātrī. Savu darbīgumu komponiste saglabāja līdz pat dzīves novakarei, daudzas no viņas sacerētajām melodijām ierindojamas latviešu estrādes klasikas zelta fondā un skan joprojām.

 

Atrašanās vieta

 

Blaua L.

Maija Tabaka. Spēle ar dzīvi

 

Gleznotāja Maija Tabaka ir spoža parādība gan mākslā, gan dzīvē. Viņu nevar nepamanīt. Katra viņas glezna ir notikums. Pat tie, kuri savulaik nezināja, kas ir šī izcili skaistā un elegantā sieviete, par viņu runāja. Katra Maijas parādīšanās sabiedrībā vēl arvien rada interesi. Ar jaunas personālizstādes atklāšanu 2009. gada rudenī Maija klusi nosvinēja apaļu dzīves jubileju, bet grāmatā "Maija Tabaka. Spēles ar dzīvi" ir Maijas simts dzīves gleznas, kuras viņa glabā savā atmiņu kolekcijā.

 

Atrašanās vieta

 

Vilis Ozols – Zemgales deju ķēniņš

 

"Vilis Ozols tiek daudzināts par bagātās Zemgales deju ķēniņu. Viņš ieaudzis dzimtajā novadā kā reti kādam ļauts. Ar savām dejām, kas ataino cilvēka mūža un viņa darba svarīgākās norises, ar savu Ozolu deju dinastiju, kas atvērusi durvis uz mākslas pasauli simtiem dejotāju. Ar savu klātesamību, možumu, smaidu un jokiem, ar savām zināšanām."(Eriks Tivums)

Grāmata stāsta par Deju svētku virsvadītāju Vili Ozolu - viņa mūža un darba dzīves spilgtākajām lappusēm Erika Tivuma skatījumā. Grāmatā iekļauti 12 autora izvēlēto deju apraksti.

 

Atrašanās vieta

 

Šlāpins I.

Jauno latviešu valoda

 

Ilmārs Šlāpins ir latviešu publicists, filozofs, tulkotājs, dramaturgs, dzejnieks un pasaules mūzikas dīdžejs. Brīvajā laikā dara to pašu.

Komentējot valodas attīstības gaitu, grāmatas autors Ilmārs Šlāpins saka: "Valodu var salīdzināt ar dzīvu organismu. Tāpat kā ar suni, ar to ir jāspēlējas, jāpabaro, bet, ielikts būrī, tas ilgi nedzīvos. Un, tāpat kā sunim, valodai nepieciešami skaidri noteikumi, taču tai patīk tos arī pārkāpt."

 

Atrašanās vieta

 

Terzens A.

Lūsis. Laikmeta iezīmētais

 

Šogad Latvijas izcilākais sportists Jānis Lūsis atzīmēs savu 80 gadu jubileju. Grāmatas apakšvirsraksts “Latvietis, kurš valdīja pasaulē” vārds vārdā atbilst Jāņa Lūša dzīvesstāstam – viņš divdesmit gadus valdīja šķēpmetēju pasaulē. Savukārt kā pretstats - tā skarbā pasaule, kas bija Latvijā, Lūša ziedu laikos, gribēja valdīt pār pašu Lūsi un viņa ģimeni. Par to šī grāmata.

 

Atrašanās vieta

 

Joņevs J.

Jelgava 94

 

Grāmata ir par pusaudžiem pagājušā gadsimta 90. gados. Viņi sevis un atšķirīgā meklējumos pievēršas tā saucamajai alternatīvajai kultūrai. Grāmata ir par jaunību, kad mēs katrs cenšamies nostāties pret pasauli, nekļūt tādi kā visi. Vai tas izdodas? Vai šos solījumus iespējams turēt? Jānis Joņevs dzimis 1980. gadā. "Jelgava 94" ir viņa pirmā grāmata.

 

Atrašanās vieta

 

Trivaškevičs M

#528

 

Romāns #528 izraisa ļoti pretrunīgas reakcijas, taču noteikti var teikt, ka latviešu literatūrā ir ienācis un jau zināmu vietu ieņēmis jauns rakstnieks ar savu īpatnēju rakstības stilu – viņa vārds ir Maksims Trivaškevičs.

 

Atrašanās vieta

 

Brice I.

Krista

 

Viss ir gluži kā pasakā: kādai mātei ir četras meitas. Trīs – viņai pašai līdzīgas baltgalvītes, bet ceturtā – tumšmate Krista. Mātes nemīlētā meita. Taču Kristai ir Edgars. Abu bērnības draugu mīlestībai nav ne šķēršļu, ne robežu. Turklāt Krista pavisam drīz būs pieaugusi. Tiek kalti nākotnes plāni. Taču liktenim labpatīk izspēlēt ļaunu joku. Tik ļaunu, ka no tā mūžam neatjēgties ne Kristai, ne Edgaram. Un māsa Kate? Vai Kate jebkad būs laimīga?

 

Atrašanās vieta

 

Skudra P.

Jelgavas mozaīka

 

Kaut gan neesmu ne dzimis, ne uzaudzis Jelgavā, uzskatu sevi par jelgavnieku. Te aizvadīti daudzi, un, kā mēdz teikt, mūža labākie gadi, sākot no studijām Mežasaimniecības fakultātē un beidzot ar docenta un katedras vadītāja amatu šajā pašā augstskolā.... Visos šajos gados esmu tcies ar daudziem interesantiem cilvēkiem, klausījies viņu piedzīvojumu stāstos; arī pašam gadījies būt līdzdalībniekam dažādos raibos notikumos To visu negribas paturēt tikai pie sevis.” (P.Skudra)

 

Atrašanās vieta

 

Aivars E.

Jauns medus

 

Izdevuma pirmo daļu veido dzejnieka sestais dzejas krājums ar tādu pašu nosaukumu, kurā apkopoti dzejoļi, kas radušies no 2002. līdz 2005. gadam. Tajā autors turpina izkopt savu stilu, saviļņojot ar saprotamo un pārsteidzot ar nesaprotamo.

Grāmatas otrajā daļā ir «Pielikumi», tur ir dzejoļi no visiem iepriekšējiem krājumiem un divi raksti par Eduarda Aivara (īstajā vārdā Aivars Eipurs) daiļradi. Rakstu autori ir Viesturs Vecgrāvis un Kārlis Vērdiņš.

 

Atrašanās vieta

 

Vērdiņš K.

Biezpiens ar krējumu

 

Mūsdienu dzejas kopainā K. Vērdiņa daiļrade kļuvusi par unikālu parādību, tā izceļas ar stingru formas attīstību, kas latviešu jaunākajā dzejā ir visai neraksturīgi, kā arī komiski ironisku intonāciju, kas to padara saistošu pietiekami plašam lasītāju lokam. Neuzbāzīgā autora klātbūtne un rotaļīgais valodas līdzekļu lietojums veido savdabīgu pasauli, kurā precīzi un skaidri veidojas noskaņu kompozīcijas, kas lasītāju uzrunā ar savu vieglumu un nepretenciozo dabu.

 

Atrašanās vieta

 

Ķēķe A.

Sapņu karuselis

 

Grāmata «Sapņu karuselis» ir veltījums dzejnieces vecākiem, kas autorei devuši ļoti lielu sirds mīlestību. Dzejoļu krājuma galvenā tēma ir cilvēku savstarpējās attiecības, daba, dzimtenes mīlestība, Ziemassvētki un to gaidīšana. Dzejā autore izdala trīs galvenās dvēseles kvalitātes – ticību, cerību un mīlestību.

A.Ķēķe ir dzejas klubiņa «Pieskāriens» dalībniece.

 

Atrašanās vieta

 

Zemgales vācelīte 2018

 

Šogad kopkrājums iznāk jau divpadsmito reizi, un tajā savus darbus publicējuši 37 autori no Jelgavas pilsētas, Jelgavas, Ozolnieku, Vecumnieku, Dobeles, Tukuma novada, Rīgas un citām Latvijas vietām. Krājums ir veltījums Latvijai simtajā dzimšanas dienā.

Krājumā dominē dzejas vārsmas par Latvijas tēmu, dabu, mīlestību, cilvēku attiecībām. Pirmo reizi krājumā dzejoļus publicējis Jānis Ākons no Jelgavas.

 

Atrašanās vieta

 

Jelgava laiku lokos

 

Dzejas krājumā ir pārstāvēti dažādu klašu skolēni, sākot no 2. klases līdz pat vidusskolai. Vislielākais skaits darbu gan saņemts no skolēniem līdz 9. klasei, vidusskolēni bijuši kūtrāki. Grāmatā iekļautie dzejoļi, ir ļoti interesanti. «Viens otrs tik naivs, taču aizkustinošs. Citu izlasi, paskaties, kuras klases bērns rakstījis un domā: o, cik gudrs skolēns!» Viens no ekspertiem Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra direktors un režisors Arvīds Matisons, atsaucoties uz Raiņa un Aspazijas 150 jubilejas gadu, izteica cerību, ka starp šiem autoriem iztālēm ir jaunā Aspazija un Rainis.

 

Atrašanās vieta

 

Prāta vētra

Skārda bungu tūre

 

Pirms gada:

 

Ar pāri plūstošām emocijām un līdz šim nepieredzētu apmeklētāju skaitu Jelgavā sestdienas vakarā “Prāta Vētra” aizvadījusi pirmo no pieciem “Skārda bungu tūres” koncertiem. Turpinot Dziesmusvētku pacilājuma vilni, Lielupes pļavā pulcējās 28 000 skatītāju koris, kopīgi izdziedot gan laika pārbaudītās, gan “Prāta Vētras” jaunā albuma dziesmas.

Mēs esam laimīgi un pacilāti”, pēc koncerta emocijās dalījās “Prāta Vētra” un pateicās par sirsnīgo uzņemšanu dzimtajā pilsētā.

 

Atrašanās vieta

 

Mēs no Jelgavas Valsts Ģimnāzijas

 

«Mūsu Valsts ģimnāzija ir Latvijas izglītības lepnums – tā ir izglītības iestāde, kurā vēlas mācīties daudz jauniešu. Skolu raksturo augsta darba kultūra un paškritika. Vēlu jums vienmēr atcerēties, ka nākat no Jelgavas Valsts ģimnāzijas, un lepoties ar to.» (Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja G. Auza.)

Skola jau sen bija pelnījusi savu grāmatu. «Valsts ģimnāzija iegūs jaunas telpas, bet tā stāv uz tās pašas zemītes un būs tā pati mūsu skola – ar savu dvēseli,» (bij.direktore I.Daščinska.)

 

Atrašanās vieta