Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Maijs – Imanta Ziedoņa mēnesis

Maijā, kad daba sāk ziedēt un plaukt, atzīmējam Imanta Ziedoņa mēnesi. Ziedonis – viens no visu laiku mīlētākajiem latviešu dzejniekiem, ir atstājis bagātu devumu – gan dzejoļi un dziesmu vārdi, gan publicistika ir plaši pieejama arī bibliotēkā.

 

Grāmatu anotācijas no www.jr.lv

 

 

 

Ziedonis I.

Caurvējš

 

Tad apstājās laiks,

Un tā bija mīlestība.

Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.

Un sekundes varēja grābt kā smiltis

Un sviest uz vienu vai otru pusi –

Tam nebija nozīmes.

Un nebira ziedlapiņas.

Un nerūsēja dzelzs,

Un mēs vairs nemācējām skaitīt.

Un tas ir tas skaistākais –

Ka mīlestība neprot skaitīt.

                                   1970 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

Ceļa sentiments

 

Ceļi

 

Tikko mazs vējiņš uzvējos,

es pateikšu jums: kā es mīlēju tos.

Tikko mazs vējiņš noglaudīs,

es muļķītis būšu, mans prāts būs īss.

Es ieraudāšos. Kad raudāt beigšu,

es iešu pa mājām un visiem teikšu,

ka nav nekas dārgāks par ceļiem šiem,

kas aiziet uz rītiem un vakariem.

Jūs naktsmājas dosit.

Es teikšu: paldies,

ja palikšu, kas manu ceļu ies?

Es nezinu, cilvēki, kur manas mājas.

Tik – balti putekļi putinājas.

                                     1991 

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Ziedonis I.

Ceļmallapas

 

un nokrīt zvaigznes uz ceļiem

un lūdzas lai pastāsta

ceļmallapu

ceļmallapa ir pierakstīta

ar dzīves sīkumiem

bet zvaigznes klausās kā pasakā

izrādās ka zvaigznēm

nav sīknaudas

un tās neko mazu un skaistu

nevar nopirkt

                                  1976 

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Ziedonis I.

Epifānijas

 

    Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied! Bērniņ, nekad neēd, kad dziesmu dzied, bērniņ mans! Tur dziesmā maza dvēselīte lūdzas, varbūt viņa ir izsalkusi šai brīdī. Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied.

    Bērniņ, nedzer, kad dziesmu dzied. Tur vālodze dzied, lūdzas lietu, nabago rasu no lapām. Tur vālodze lūdzas, neēdusi dzied, nedzērusi.

    Bērniņ, mēs esam ēdēju tauta, bet noliec karoti bļodiņā, kad dziesmu dzied, bērniņ mans. Neskaties, bērniņ, ka tas onkulis ēd, no viņa nemācies. Viņš ir apēdis visas savas dziesmas, viņš neatšķir dziesmas no salātiem.

    Vienas durvis ir karotei un dziesmai. Vai karote apstājas mutes priekšā, kad dziesma nāk dziedādama? Bērniņ, paņem karoti pie rokas un paved malā, palaid dziesmu pirmo, bērniņ mans... 

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Ziedonis I.

Es ieeju sevī

 

Izlijušu ūdeni nevar vairs sasmelt,

Ieplīsis kauss vairs neskanēs.

Nezinu, kā, bet es ieplīsis esmu.

Ieplīsuši esam visi mēs.

 

Dvēselē tā kā ieplēstā krūzē

Sūkalas, alu vai medu lej –

Ieplīsums sāp un ieplīsums rūsē,

Plīsums kā nervs cauri dvēselei skrej. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

Es skaitīju un nonācu pie viena

 

Es esmu viens. Es esmu neskaitāms.

Es skaitīju un nonācu pie Viena.

Jūs varat pārbaudīt: tur ir mans nams

Un mana izskaitītā vakardiena.

                                          1991 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

Gaismas parāds

 

Tu esi droša un es esmu drošs,

Pārējais viss ir aizejošs.

Pārējais viss no dzīves šīs

Tā kā mākonis izdzisīs.

 

Tu esi. Es esmu. Pārējais viss

Tā kā lapas no kokiem ris.

Pārējais – tas ir pārejošs.

Tikai tu esi droša, un es esmu drošs. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Imants Ziedonis

Dokumentālais cikls „Rakstnieks tuvplānā”

 

Ja kāds ir radīts, lai rakstītu, tad viņam ir viņa dzejoļi un neko vairāk nevajag.(I.Ziedonis)

 

Noderīgs un saistošs materiāls

    skolēniem literatūras stundās,

    studentiem lekcijās,

    ikvienam literatūras interesentam. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

Kukainīt, re, kā saule spīd

 

Klausāmgrāmata. Imanta Ziedoņa dzeju lasa pats autors un tautā iemīļotais aktieris Jānis Paukštello. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

Kurzemīte

 

Taču visneuzvaramākais savās prasībās ir un paliek ceļš un ceļa aicinājums. Un, kad naktīs skrien cauri domu satraukts bezmiegs, es iedomāju ceļu, es eju kājām pa Kurzemi, pa redzētiem un pārdzīvotiem laukiem, kamēr sāk pretī nākt ainavas pavisam neredzētas, un es nojaušu, ka eju jau ārā no nomoda un ikdienības. Dokumentālā Kurzeme. Sapņu Kurzeme. Dievzemīte. (I.Ziedonis) 

 

Atrašanās vieta

 

Ziedonis I.

Leišmalīte

 

"Leišmalīte" tapusi teju vai desmit gadus: krustu šķērsu izstaigāta, izbraukāta, izpētīta visa Latvijas pierobeža no "Lietuvas gala" Nidas līdz pat "Baltkrievijas galam" – Ilūkstei; pavisam mērots 571 kilometrs. Apmeklēts katrs pagasts un ciems, katra skola, muzejs un baznīca. Bez steigas runāts ar ikvienu ceļā sastapto – izglītoto un ne pārāk, šiverīgo un bezdarbnieku, bramanīgo un trūcīgo, zemnieku un simtlatnieku. Mēģināts saklausīt latviešu valodu pat tur, kur tā vairs neskan. Grāmatu var pielīdzināt mutuļojošam kultūrvēstures katlam: tur kārtu kārtām klājas Krievijas vēsture un krievu teikas, Vācijas un Austrijas vēsture, Anglija, ASV, Baltkrievija... Un, protams, mūsu pašu tēvadēli un mātesmeitas, pagastveči un ierēdniecība, brīnišķās izloksnes, likteņvietas – visu neuzskaitīt. Grāmata ir pilna pārsteigumu, negaidītu pagriezienu, paradoksālu secinājumu. Mainījušies nav arī fantastiskie mērogi, kuros dzejnieks kopā ar dēlu rīkojies, ietverot gan kolosālu laika atvēzienu – no senlaikiem līdz mūsdienām, – gan telpas tvērumu. Šī ir Latvijas ļaužu un dzimtu – latviešu, vāciešu, poļu, lietuviešu – likteņstāstu grāmata. Plaša un dziļa gan laika, gan telpas dimensijā. 

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Mans Ziedonis

 

Notika tas, ko sirds un prāts nepieļāva, - ka Dzejnieks varētu nesagaidīt viņa paša iecerēto dāvanu dzīves jubilejā - grāmatu. Imants aizsteidzās mūžības lokos, kad šis rakstu krājums bija vēl pusceļā pie viņa, pie lasītājiem. Autori un izdevniecības darbinieki izlēma: ja notikusi Likteņa griba, lai notiek Dzejnieka griba - saglabāsim Imanta piemiņai tieši tos vārdus, kurus vēlējamies rakstīt, viņam vēl dzīvam esot. Patiesībā taču arī Ziedonis turpina runāt ar mums caur saviem sacerējumiem, caur darbiem, caur idejām. Runā dzīvi, kā runājis vienmēr, un dzīvs viņš būs katram no mums, kamēr dzīvosim mēs. Nē, arī talāk un ilgāk par mums - kamēr dzīvos latvju tauta, jo laiks iekļaujas mūžībā. Nepazūd ne tagadne, ne pagātne - tās ierit nākotnē. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I., Ikstena N.

Nenoteiktā bija

 

“Ziedoņa bērnībā būtu jābūt kaut kādam knifam, kāpēc viņam tik ļoti patīk intelektuālā spēle, izgudrojumi, skaistas un izaicinošas pozas, kāpēc viņam ir tik liels nemiers un tik valdzinošs niķis, un tik tīrs medus vēl pašā poda dibenā. Tu nevari iedomāties, cik ļoti mani interesē, kāds šis knifs (vai knifi) ir. Kaut Tev izdotos to uzminēt.”(Inese Zandere) 

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Ziedonis I., Berķis A.

No Jāņiem līdz Murjāņiem

 

Epifānijas ar niedru jumtu - šādi vienā precīzā frāzē Ēriks Hānbergs nodēvējis Imanta Ziedoņa Murjāņu māju, dzejnieka tajā vadīto laiku un pasauli, kas pār un ap to mutuļojusi vairāk nekā četru gadu desmitus. Aivars Berķis un Imants Ziedonis ciešā sasaistē radījuši atmiņu stāstu par Dzejnieka un viņa mājas lielo piedzīvojumu - nu dullas idejas kādā Jāņu rītā līdz ēkai, kuru nepārstāja apbrīnot un kura bija gan rakstīšanas un ideju dzimšanas vieta, gan viesu oāze, kas šodien un nākamībā, pateicoties fondam "Viegli", turpinās kā Ziedoņa radošais muzejs. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

No patikšanas uz patikšanu

 

Tā gribētos, lai mēs ticētu, ka visādu mazu gaismiņu parādīšanās vienmēr un visur – riekstos un tekstos, goda vārtos un dzejoļu vārdos, tautas parunās un zinātņu formulās ir kāda dievišķa viena klātbūtne, kas apjausta dara tevi priecīgu. Dīvaini skan, bet gribas teikt: derīgs prieks! Liekas, tieši patikšanas dara mūs vērtīgus. Gan ieraudzītāju, gan ieraudzīto. Prieks, šī smalkā saitīte starp mums, dara mūs visus kopā dārgākus. Un vienu – otram. Un vēl tā nevienam nekaitīgā patikšana, ka tu jūties dārgāks arī pats sevī – sevī vien. (I.Ziedonis) 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

Poēma par pienu

 

Bet poēmā par pienu galvenā ir māte.

To jūs tik tiešām arī piedzīvosit.

 

Šai pasaulē viens riņķis – tas ir mūžīgs:

lai ko jūs meklētu, jūs atradīsit – māti. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

Priekšsajūta

 

“Vēl nav nekā...” Šī brīnišķīgā izjūta, kad viss vēl priekšā, kad skaidri jūti – vēl nav, bet būs, noteikti būs –, ir kā dzejoļu izlases “Priekšsajūta” ieelpa. Tikai pēc tam ir pasaule vaļā un kājām vai braukšus var doties uz priekšu. “Atdzīvojas katrs nieks, ... nu es esmu ceļinieks.” Ceļinieks telpā un ceļinieks garā. Dzejas izlasē, kas lieliski noderēs kā dāvinājums jauniešiem, skolu beidzot, ir sakārtoti Imanta Ziedoņa dažādos dzīves posmos rakstītie dzejoļi, kuros ir ceļa, brīvības, agra rīta, augstu debesu, galotnes, traukšanās, bet arī apstāšanās un miera izjūta. Tajos ir tik daudz Latvijas mīlestības: vējš, balti mākoņi, stārķu ligzdas, zeme valga, pērkons... 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

Re, kā

 

Es atkal iegūt gribu, gribu gūt...

Tāpat kā gaisā zili dūmi zūd.

Jo, re, kā koki izaug – it kā plūstot.

Jo, re, kā sniegs krīt, neko neiegūstot.

 

Nekā – ne iegūt grib, ne ņemt, nekā.

Bet tikai vēl lielākā klusumā

Promatnākt, šurpaiziet. Un stāvēt plūstot.

Un visu dabūt, neko neiegūstot. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

Taureņu uzbrukums

 

Dzejoļu krājums pirmo reizi izdots 1988. gadā. Krājumā dominē saasinātas ilgas pēc garīguma. Garīgums ietverts taureņa – dvēseles simbolā. Arī te atklājas Imantam Ziedonis raksturīgā paradoksalitāte un lirisms. Ziedoņa dzejoļi ir pilni ar jūtām un dziļām domām, kas apņem arī katru kurš lasa viņa darbus. Tie savu nozīmi cauri laikam ejot nezaudē un nav būtiski vai „Taureņu uzbrukums” tiek lasīts 88. vai 2012. gadā, tā ir mūžīga vērtība. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ziedonis I.

Tik un tā

 

Lasot I.Ziedoņa „Tik un tā” atsauksmes par grāmatu, atkal un atkal uznirst klasiskais jautājums: vai vienā upē var iekāpt divreiz? Jau sen pirms mums uz to atbildēts noliedzoši, jo upes straume katrā nākamajā reizē jau ir cita. Bet kas tādā gadījuma ir rakstnieka atgriešanās pie sev tuvām tēmām, kuras viņš risina  visu mūžu? Un kāda viņam ir sajūta – ka upe ir tā pati vai jau cita? (A.Rožkalne) 

 

Atrašanās vieta

 

 

Zālīte M.

To mēs nezinām

 

"Manām sarunām ar Imantu Ziedoni nav ne sākuma, ne beigu. Esam sarunājušies vairāk nekā trīsdesmit gadu. Šeit lasāms tikai fragments īsā laika nogrieznī. Tā ir 2000. gada pirmā puse. Mēs arī agrāk šad un tad mēdzām iegriezties kafejnīcās un runāt par… Te nu būs redzams, par ko tie dzejnieki runā. Patiesīguma un sarunu pilnīga autentiskuma vārdā neesam tās literāri nedz gludinājuši, nedz stērķelējuši, nedz kā citādi uzlabojuši. Tā tie dzejnieki runā. Kopīgi izvēlējāmies arī nosaukumu. Kā refrēns gluži neviļus sarunām cauri izvijas frāze: "To mēs nezinām." Ar jautru izbrīnu to ievērojām un pie tā arī palikām. Var būt, ka vietām būtu noderējušas tādas kā remarkas, piemēram, — "smejas", "ieklausās mūzikā". Vai — "ilgi klusē". It īpaši — "ilgi klusē"."

 

Atrašanās vieta

 

Ziedonis I.

Zvaigžņu zaglis

 

Kad lietus dauza kāpostgalvu paurus,

Es brienu rudens zaļus rudzu maurus,

Ar vieglu sirdi un ar kājām smagām

Es aizeju gar cukurbiešu vagām

Pa laikiem lietus miglā, un man liekas,

Šo ceļu kurmji iet un aizlien sliekas,

Šo ceļu dzērves lido mīļiem spārniem...

 

Atrašanās vieta