Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Latweeşchu grahmatu bohdê pirms pusotra gadsimta

Lai cik grūti mums to šobrīd iztēloties, bet Jelgava pirms pusotra gadsimta ir stipri vāciska pilsēta. Vācu valodā runā iestādēs, skolās, ielu un veikalu nosaukumi rakstīti vāciski. Un tomēr ir vienstāvu brūnā šokolādes krāsā krāsots nams Katoļu ielā 9, kur saimnieko kāds sīks, kalsnējs vīrs, kas nervozi straujām kustībām rītos ver vaļā slēģi, uz kura stāv rakstīts “Latweeschu grahmatu bohde”. Ja reiz tur tā rakstīts, tad nevienai vācu vai krievu grāmatai te vietas nav. Pēc Zemgales Balss, Nr. 123 (1929)

Nelielais vīrs ir Jelgavas savādnieks izdevējs un grāmattirgotājs Johans Frīdrihs Šablovskis. 1867. gadā Šablovskis ietaisa vienu no pirmajām lasāmbibliotēkām, “kur katrs lasītājs gada laikā par vienu rubli var dabūt 60 grāmatas lasīt. Katrureiz pārmainot, lasītājs dabū 2 vai 3 grāmatas, ko tad 2 līdz 3 nedēļas var paturēt. Lasīšanu var sākt kaut kurā laika. Bez tā var dabūt visādas grāmatas pirkt. Jelgavā, Katoļu iela Nr. 9.” Latviešu Avīzes, Nr. 21 (24.05.1867)


“Šablovski kunga Latviska bibliotēka, šim brīdim tā vienīga pilnīga. Grāmatas visas par jaunu stipros ādas vākos pārsietas un ar zilu papīri pārvilktas. Drukāti numuri līdz ar īpašnieka vārdu ir tiklab uz zila papīra, tā grāmatas virspusē, kā iekšpusē uzspiesti, caur ko grāmatas diezgan labi pazīstamas, kā piederums viņas ir. No ikkatras grāmatas ir divi eksemplāri, tā ka divi lasītāji uzreiz vienu un to pašu grāmatu var dabūt lasīt. Visas grāmatas ir pēc numuriem sakrautas līkstes un pēc numurēm glīši sarakstītas lielā grāmatu-norādītājā, kur nav vis papriekš jabokstaberē, kamēr izdabū, ko tas nozīmē, bet kur jau acis uzmetis var redzēt, kāda tā grāmata.” Latviešu Avīzes, Nr. 11 (12.03.1869)


Lai gan Šablovskis ar laiku izpelnās nievājošu sēnalu literatūras izdevēja slavu, mēs varētu viņu dēvēt par grāmattirdzniecības mārketinga speciālistu, jo J. F. Šablovska izdotās grāmatas ātri iemanto popularitāti. Īpaši iecienīta ir sērija “Tautas bibliotēka”. Sērijas grāmatiņas ir neliela apjoma un lētas, ar intriģējošiem virsrakstiem, krāsainiem vākiem. Neierasta lieta, ka vākiem izmantoti latviešu mākslinieku zīmējumi.

 

“No tautas-bibliotekas ir iznācis: Romeo un Jūlija savā patiesīgā, bet nelaimīgā mīlestībā. Stāsts iz Itālijas. Katrā grāmatiņā atrodās viena ar pervēm izpušķota bilde un maksa 20 kap. gabals. Dabūjamas visās Latviešu grāmatu-bodēs, kā arī pie izdevēja I. Šablovski Jelgavā, Katoļu iela 9.” Mājas Viesis, Nr. 18 (03.05.1875)


Visražīgāk J.F. Šablovskis darbojas līdz 1885. gadam, laikā līdz Pirmā pasaules kara sākumam apgādājis ap 200 grāmatas. 1915. gadā grāmatveikala krājums tika iznīcināts, nosūtot grāmatas uz kara gūstekņu nometnēm.

 

Pašlaik Šablovska izdevumi uzskatāmi par īpašiem, jo atrodami vien daži eksemplāri. Pāris no tiem arī mūsu bibliotēkā. https://ej.uz/2pvz

 

Sīkāk par J.F. Šablovski lasiet: 

 

Jelgavas Pilsētas bibliotēkas veidotajā datubāzē “Ievērojami cilvēki Jelgavā”  http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/

 

Jelgavas Pilsētas bibliotēkas tīmekļvietnes sadaļā Virtuālās izstādes par Jelgavu https://ej.uz/ntt8

 

Labrence, L. Jelgavas grāmata https://ej.uz/nrki

 

Apīnis, A. Latviešu grāmatniecība https://ej.uz/mn7c