Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Latviskais mantojums

Mēs esam bagāti. Latviešu tautas mantojums ir milzīgs, pat neaptverams. Cienīsim, novērtēsim, un mācīsim saviem bērniem mīlēt tradīcijas. Ieskatam -  neliela daļa no bibliotēkas krājumiem.

 

Grāmatu anotācijas no www.gramata24.lv, www.jumava.lv, www.janisroze.lv, www.zvaigzne.lv, www.letonika.lv

 

 

 

Gadskārtu grāmata

 

Grāmatas autori apkopojuši latviešu tautas tradīcijas visa gada garumā. Gadskārtu grāmata piedāvā iespēju dzīvot sava mūža gadus kopā ar autoru atlasīto un tematiski sakārtoto senču pieredzi, kas uzrunā mūs no dainām, sakāmvārdiem, mīklām, melodijām, pasakām. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Karaša D.

Latviešu sadzīves tradīcijas un godi

 

Vai zināt, ko senie latvieši svinēja 2. jūlijā? Vai zināt, ko dēvē par Bišu Dievu? Padomdevējā “Latviešu sadzīves tradīcijas un godi” ir atrodams viss, lai svinētu latviešu svētkus pēc senlatviešu metodēm – sākot no ikdienas rituāliem un beidzot ar maltīti, kas jāliek galdā mājiniekiem un viesiem. Katru svētku aprakstu papildina krāsainas fotogrāfijas, skanīgas tautasdziesmas un vērtīgi ticējumi. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Saprovska I.

Saules gadskārta latviskajā dzīvesziņā

 

Katras tautas augstākais uzdevums ir nodot nākamām paaudzēm savu kultūras mantojumu - gan materiālo, gan nemateriālo. Šī grāmata vēlas iepazīstināt ar vienu no būtiskākajām latviešu tautas nemateriālā kultūras mantojuma liecībām - Saules gada ritu un ar to saistītajiem svinamajiem laikiem. Kalendārs ir pasaules redzējuma modelis, kas nosaka cilvēka, sabiedrības, dabas un arī lielā Visuma rita savstarpējo mijiedarbību. Tiklīdz tauta atkāpjas no savām tradīcijām, no sava pasaulsuzskata, tā sāk ceļu NEKURIENĒ... 

 

Atrašanās vieta

 

 

Vīks I.

Mūsu dižā senatne

 

Grāmatā atrodamas liecības par tik augstām senču zināšanām, ka tās izraisa apbrīnu vēl šodien.Ivars Vīks (1933-2002) savas dzīves laikā ir paveicis lielu darbu – bijis latviešu svētvietu un seno zināšanu pētnieks, Nacionālo vērtību apzināšanās fonda prezidents. Pateicoties tieši viņam, tikuši atklāti Pokaiņi un Ķeveles svētavoti.Autors grāmatā uzsver, ka gan latvju garamantu saturs, gan materiāla rakstura atradumi liek būtiski pārvērtēt līdzšinējos uzskatus par mūsu zemes un tautas vēsturi. Latviešu valoda ir ļoti tuva senindiešu svētajai valodai – sanskritam, kuru augstu vērtē visa civilizētā pasaule. Mūsu saites ar sanskritu ir ļoti dziļas un ļauj apjēgt latviešu valodas patieso vēsturi.Ivars Vīks vērš uzmanību uz dižo senču nozīmi daudzu pasaules tautu attīstībā: “Latvju garamantās – gan dainās, gan pasakās – sastopam vēstījumus par tēva dēliem, kas devušies pasaulē veikt labus darbus. Savukārt daudzu citu tautu mītos atrodam ziņas par gaišmatainiem vīriem, kas ieradušies mācīt dažādus amatus un zinības...” 

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Brastiņš E.

Latvija, viņas dzīve un kultūra

 

Visos laikos domājošie ļaudis ir mēģinājuši izprast cilvēces gaitu un tautu likteņus. Šāda prātnieciska pieeja vēsturei un dzīvei, ir tikpat veca, cik pati vēsture. Izprast savas tautas vēsturi, viņas kultūras darba raksturu, virzienu un vērtību ir visai svarīga lieta. Ar to tiek noskaidrots arī paša vērotāja dzīves uzdevums un attiecības pret tuvāko un tālāko apkārtni. Mēs taču visi esam savas pagātnes mantinieki, viņas tālāk virzītāji un pārveidotāji. /E.Brastiņš/ 

 

Atrašanās vieta

 

 

Ruberte I.

Senvārdu vārdnīca

 

Vārdnīcā apkopoti apmēram 1360 latviešu folklorā sastopami vārdi ar tautasdziesmu, mīklu, paražu, teiku, pasaku piemēriem un apmēram 330 zīmējumiem. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Latviešu tautas skaistākās teikas

 

Grāmatā apkopotajās latviešu tautas teikās ir stāstīts par to, kā radusies un veidojusies pasaule, dzīvā un nedzīvā daba. Daudz ko uzzinām arī par cilvēku, viņa īpašībām, par tautas ieražām un vēsturi, par dažādām brīnumainām parādībām.

Teikās redzama latviešu tautas gudrība, izdoma un spēja dzīvespriecīgi paraudzīties uz pasauli, atklājot un izskaidrojot to tēlaini un ar mīlestību. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Barons K.

Latvju dainas

 

Latviešu tautasdziesmas pieder pie mutvārdu tradīcijas, kas krietni senāka par tās pirmajiem poligrāfiskajiem izdevumiem 19. gadsimtā un pirmajiem rakstveida dokumentējumiem 16. un 17. gadsimtā. Tām raksturīgas vairākas iezīmes, kuras tautas dzejas pētnieki attiecina uz arhaisku poētisko tradīciju. Tāds, piemēram, ir dziesmu maģiskais raksturs un ciešā saikne ar ieražām: liels daudzums latviešu tautasdziesmu ir "rituāla komentāri", kuru uzdevums - organizēt rituāla norisi ģimenes godos vai kalendāra svētkos un izskaidrot veikto darbību maģisko jēgu.

 

Atrašanās vieta

 

 

Bīlenšteins A.

Latviešu koka iedzīves priekšmeti

 

Grāmata ir apjomīgs pētījums par sadzīves lietām, un ne tikai, kā mūsu senči pielietojuši koku. Pagājušā gadsimta sākuma tika veiktas ekspedīcijas ar mērķi atrast un atzīmēt senas celtnes, iedzīves priekšmetus, tautas mākslas darinājumus un darbarīkus, lai tos aprakstot, uzzīmējot un fotografējot, kā arī iegūstot, gan pirkšanas un dāvināšanas ceļā, pasargātu no izzušanas, bojāiešanas vai to postīšanas un tos saglabātu nākamām paaudzēm un zinātnei. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Bīlenšteins A.

Latviešu koka celtnes

 

Grāmata aptver ziņas par ēku celtniecību, īpašu uzmanību pievēršot atsevišķām zemnieku sētas būvēm – dzīvojamajai mājai, rijai, pirtij, kūtij, aplūkojot viensētas un ciemus, kā arī raksturīgākos lauku sētas plānojumus.Šī grāmata ir ierosmes avots mūsdienu koka būvju meistariem un amatniekiem, visiem, kas interesējas par latviešu tautas dzīves veidu, tās materiālo un garīgo kultūru. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Rancāne A.

Maskas un maskošanās Latvijā

 

Masku spēks un iedarbīgums meklējams spējā transformēt tādas reliģiskā pārdzīvojuma kategorijas kā laiks, telpa un kosmiskā kārtība. Būdamas marginālas būtnes, maskas veic komunikatīvo funkciju starp šo sauli un viņsauli.  

 

Atrašanās vieta

 

Kalniņš D.

Seno rotu kalve

 

Grāmatas pirmo daļu veido aizraujoši stāsti par rotkaļa ceļu uz tādu seno rotu kalvi, kas spētu cilvēkus ieinteresēt savas tautas kultūras mantojumā.

Grāmatas otrajā daļā apskatīti seno latgaļu vēstures, mitoloģijas un rotu semantikas jautājumi, kas ir nozīmīga zināšanu bagāža gan katram topošam rotkalim, gan jebkuram, kurš vēlas būt zinošāks savas tautas kultūrvēsturē.

Grāmatas trešajā daļā atspoguļota paša meistara pieredze, pielāgojot darbnīcu hipotētiskai seno latgaļu rotu kalēja darbnīcai, un doti praktiski padomi tiem, kas paši grib izmēģināt roku rotu kalšanā. 

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Radiņš A.

Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē

 

Grāmatā astoņās nodaļās mūsdienīgi pievilcīgā formā un izteiksmē, plašai auditorijai saprotamā valodā parādīta Latvijas teritorijā savulaik dzīvojošo cilšu jeb maztautu – letgaļu, zemgaļu, sēļu, kuršu, lībiešu un vendu saplūšana vienā latviešu tautā, uzrādot gan to atšķirības, gan kopīgās raksturojošās iezīmes. Latvijas teritorijas iedzīvotāju kultūru pārmantotība un pēctecība atainota, izsekojot šim procesam līdz pat mūsdienām.

 

Atrašanās vieta

 

 

Grasmane M.

Latvieša cimdi

 

Tautas tērpu meistares un Senās klēts dibinātājas Marutas Grasmanes grāmata veltīta latviešu etnogrāfiskajiem cimdiem. Daudzu gadu izpētes darbā autore Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Liepājas muzeja un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumos izvēlējusies 177 no 18. gs. līdz 20.gs. sākumam tapušus cimdus, kuri vislabāk raksturo dažādu Latvijas novadu cimdu adīšanas tradīcijas. Grāmatā publicētie cimdu pāradījumi un to tehniskie zīmējumi ļauj iepazīt latviskās dūraiņu darināšanas tradīcijas un rakstus, kā arī rosina lasītājus smelties iedvesmu saviem rokdarbiem. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Celms V.

Latvju raksts un zīmes

 

Viss sākas no centra. To saka mūsu rakstu zīmes. To saka arī modernā fizika un astronomija. Zinātnieki aizstāv kosmiskā sprādziena teoriju. Mūsu zīmes to sauc par Pērkonu. Iespējams šī grāmata kļūs par atgriešanos mājās ne vienam vien mūsu senās reliģijas un filozofijas kopējam.Šīs grāmatas vērtīgākais devums, šķiet, ir sistēmiskā pieeja. Zīme jeb raksts spēj sniegt tik plašu informācijas apjomu, kādu gandrīz neiespējami izteikt vārdos. Autors zīmju tvērumā par centrālo pazīmi izvēlējies to ģeometrisko struktūru, kura konteksta ar  krāsu un izvietojumu starp citām zīmēm sniedz mums atbildi uz jautajumu, kāds viss ir.

 

Atrašanās vieta

 

 

Kraukle D.

Latviešu ornaments

 

Grāmata palīdzēs ielūkoties latviešu tautas mākslā, mācīties atklāt ornamenta simbolisko nozīmi un ikdienā izmantot latvisko zīmju spēku. Izdevums noderēs, lai izprastu latvisko dzīvesziņu, apgūtu zīmju valodu un saprastu latviešu tautas pastāvēšanas stipros pamatus.Latviskajās rakstu zīmēs ir iekodēta daļa tik nozīmīgās latviskās enerģētikas un vēstošās informācijas, kas spēj ietekmēt katra latvieša dzīvi. Vienotā harmonijā ar Latvijas dabu un tautas raksturu katra zīme koncentrē attiecīgās izjūtas un domas. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Grasmane M.

Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana

 

Cilvēki cits citu sastop dziesmās, dejās, rakstos. Visi, kas iegriezušies Senajā klētī, ir jutuši dziļu prieku un lepnumu par mūsu tautas lielo bagātību - tautas tērpiem. Bagātīgā, prasmīgi un rūpīgi darinātā Latvijas novadu tautas tērpu kolekcija rada cieņu un apbrīnu gan katrā latvietī, gan cittautietī. Šajā grāmatā Maruta Grasmane ir apkopojusi savu pedagoģes un rokdarbnieces pieredzi, kā arī materiālus par Senajā klētī sakrāto pūru. Šis ir gan reprezentabls izdevums, kurā atainots visu 19 etnogrāfisko novadu tautas tērpu krāšņums, gan arī praktiska rokasgrāmata. 

 

Atrašanās vieta

 

Krūmiņa I.

Zīme.Raksts.Nozīme

 

Sajūk mani sīki raksti,

Kā uguņa dzirkstelītes.

Met melno, met balto,

Pats rakstiņš iztaisīs.

 

Lasi jostās ierakstītos stāstus! Raksti pats savējos, izmantojot latviešu rakstu zīmes!Ar zīmēm un rakstiem ir līdzīgi kā ar modernajām tehnoloģijām: informācija tiek saglabāta un nodota tālāk kodētā veidā. Lai datus atšifrētu, ir jāzina kods. Arī latvju raksti ir informācija, bet zīmes - kods. Rakstus var “lasīt”, ja pazīst zīmes un tām atbilstošos tēlus. Savukārt tēli jāmeklē latviešu tautas pasakās, dainās un ticējumos. 

 

Atrašanās vieta

 

 

 

Meirāne S.

Mūsu mantojums

 

Grāmata ir trīs gadus izsapņots Signes Meirānes projekts, kas radās dienā, kad viņa saprata - abas omītes, kuru vairs nav šajā pasaulē, visas gardās receptes paņēmušas sev līdzi, un šodien, kad tās gribētos nodot tālāk bērniem, tas nav iespējams. Grāmata, kuras tapšanā piedalījās 12 omes un opji no visas Latvijas, apvieno sevī receptes, stāstus par dzīvi 20.gadsimtā, sajūtas un garšas. 

 

Atrašanās vieta

 

Latviešu tautas ēdieni

 

Grāmata Latviešu tautas ēdieni veltīta izteiksmīgajai tautas kultūras mantojuma daļai - uzturam. Ikdienas ēdienos un dzērienos paliekošas pēdas ir atstājušas tautas likteņgaitas, dzīvesveids, ieražas. Turklāt uzturam raksturīga īpaša tradīciju noturība - ar tradicionāli klātu galdu tiek pausta nacionālā piederība. Grāmatā apkopotas atmiņas par latviešu tautas ēdieniem, kas pierakstītas dažādos Latvijas novados etnogrāfisko ekspedīciju laikā un glabājas Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē. Tajā esošie apraksti, foto un zīmējumi veido plašāko etnogrāfisko materiālu par latviešu tautas tradicionālo materiālo kultūru. Krātuves apraksti papildināti ar atmiņām par ēdiena gatavošanu un ēšanas ieražām, kas glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļā. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Saviešu mēļošana + CD

 

Tiem, kurus interesē tautas tradīcijas un kuri vēlas tās pielietot praksē, interesants būs šonedēļ klajā nākušais izdevums "Saviešu mēļošana". Tajā apkopota informācija par savulaik ikvienā latviešu sētā piekoptu nodarbi, un tā ir dzijas un audumu krāsošana ar augiem. Nelielā formāta izdevumu veido grāmata un kompaktdisks, kurā draugu kopa "Savieši" ieskaņojuši arī latviešu tautasdziesmas par madarām, viršiem, bērziem un citiem augiem, kas savulaik izmantoti krāsošanas procesā.

 

Atrašanās vieta