Latvijā pirmās kārtis iespiestas Jelgavā
02.02.2015.
Latvijā pirmās kārtis iespiestas nevis Rīgā, bet gan Jelgavā 1876.gadā. To izdošanas iniciators bijis Jelgavas grāmattirgotājs Johans Šablovskis. Interesanti, ka pirmās Latvijā izdotās kārtis bijušas nevis spēļu kārtis, bet gan zīlēšanas kārtis.
Latvijā pirmo izdoto kāršu vēsturi centusies izzināt arī ezoterikas pētniece Ilvija Melne. Viņa atklāj, ka reiz kāda zīlniece viņai parādījusi ļoti vecas, sadzeltējušas un trauslas lapiņas ar simboliskiem zīmējumiem. Liels bijis pārsteigums ieraugot, ka teksts uz tām ir latviešu valodā.
„Lai uzzinātu ko vairāk par šīm kārtīm, devos uz Kuldīgu, kur tikos ar kāršu pētnieku, Latvijā lielākās kāršu kolekcijas īpašnieku Jāni Mētru. Izrādījās, ka viņa kolekcijā ir pat trīs šādu seno latviešu zīlēšanas kāršu versijas – vecajā drukā, jaunajā drukā un vācu valodā. Viņam kārtis vecajā drukā atnesusi kāda kundze. Sākumā viņš neko daudz par tām nezinājis līdz Krievijas Pēterhofa spēļu kāršu muzeja katalogā ieraudzījis tieši šīm kārtīm veltītu lappusi. No tās arī uzzinājis, ka kārtis izdotas tālajā 1876.gadā Mītavā jeb tagadējā Jelgavā, un to autors bijis grāmattirgotājs Johans Šablovskis.”
Daudzu gadu laikā J.Mētra rūpīgi izpētījis latviešu kāršu izdošanas vēsturi un par to sastādījis pat divus izdevumus. Pēc atgriešanās no Krievijas kolekcionārs konstatējis, ka šīs latviešu zīlēšanas kārtis ir ne tikai senākās latviešu nākotnes lūkošanas kārtis, bet arī vispār pašās pirmās un vecākās Latvijā iespiestās kārtis. Viņš secinājis, ka J.Šablovska izdotās kārtis likušas pamatakmeni kāršu iespiešanai Latvijā, un tās uzskatāmas par īpašām kārtīm. To apliecina arī fakts, ka tās iekļautas Pēterhofa spēļu kāršu muzeja katalogā, jo šādos katalogos parasti iekļauj tikai pašus ievērojamākos un vērtīgākos muzeja krājumu eksemplārus.
I.Melne centusies atrast informāciju par šīm kārtīm arī interneta resursos. „Jāatzīst, ka bagātīgajā elektroniskās informācijas krātuvē nebija viegli atrast jebkādas ziņas par šīm kārtīm. Pēc ilgiem meklējumiem izdevās atrast vien autentisko kāršu kastītes attēlu, kāds glabājas arī Pēterhofas spēļu kāršu muzejā, un vairāku kāršu attēlus kādas čehu zīlnieces personīgajā mājas lapā. Jāatzīmē, ka arī tur šīs kārtis nosauktas par ļoti vērtīgām un reti sastopamām, turklāt tas liecina arī par to, ka senās latviešu zīlēšanas kārtis aizceļojušas arī uz citām Eiropas valstīm.”
No Pēterhofas spēļu kāršu muzeja kataloga noprotams, ka kāršu papīra iepakojuma kastīte bijusi zaļganā krāsā. Uz kastītes redzama sieviete, kura uz galda izliek kārtis. Uz iepakojuma lasāms arī uzraksts vecajā gotu drukā – „Laimes spēle (Laimes spehle). Par izlustēšanos vaļas brīžos”, kāršu izdošanas gads – 1876 – un vieta – Jelgawa –, kā arī norāde „pēc J.Schablowska”, kas nešaubīgi apstiprina šī attēla autentiskumu.
I.Melne arī interesējusies par kāršu izdošanas idejas autoru – vācu izcelsmes grāmatizdevēju Johanu Frīdrihu Šablovski (1840-1918), kurš izaudzis un strādājis Jelgavā. Kā izdevumā „Jelgavas grāmata” raksta Līvija Labrence, J.Šablovskis bijis grāmatu iesējējs, maksas bibliotēkas un grāmatu veikala Jelgavā Katoļu ielā 9 īpašnieks. I.Melne arī noskaidrojusi, ka J.Šablovskis dzimis 15.septembrī nevis 19.septembrī, kā daudzos interneta resursos ir kļūdaini norādīts.
Preses materiālos atrodams, J.Šablovska dzīves laikā Jelgava bijusi izteikti vāciska pilsēta – vācu valoda bijis galvenais saziņas līdzeklis gan valsts iestādēs, gan skolās un veikalos. Tā dominēja arī izkārtnēs un ielu nosaukumos, tāpēc vietējiem bijis liels pārsteigums uz J.Šablovska atvērtā grāmatu veikala lasīt uzrakstu «Latweeschu grahmatu bohde». Daži literatūrzinātnieki arī diezgan asi un kritiski izteikušies, ka J.Šablovskim drīzāk piemērojams nevis grāmatizdevēja, bet gan grāmattirgotāja vārds, jo savā darbībā viņš galvenokārt orientējies uz peļņas gūšanu un pārsvarā izdevis pircēju iecienīto „lubu” literatūru, nevis izglītojuša rakstura izdevumus. Pētnieki secinājuši, ka komerciālos nolūkos viņš rūpējies arī par savu izdevumu vizuālo noformējumu un apdari – viņa izdoto grāmatu vāki bijuši tam laikam neraksturīgi krāsaini, ar bildēm un pat latviešu mākslinieku oriģinālzīmējumiem.
I.Melne pieļauj, ka iespējams tieši dzinulis pēc naudas arī bijis iemesls, kādēļ J.Šablovskis izdevis latviešu zīlēšanas kārtis. Viņa noskaidrojusi, ka līdzīgās domās ir arī J.Mētra: „J.Šablovskis bija tirgotājs. Man šķiet, ka viņš vienkārši izdomāja, ka tā būtu „ejoša” prece. Cilvēkiem tādas lietas jau vienmēr ir interesējušas. Varbūt, ka viņš pats tādas kārtis kaut kur ārzemēs bija nopircis, tad visdrīzāk pārtulkojis no vācu vai krievu valodas un izgatavojis pārdošanai te, Latvijā”. Kādu motīvu vadīts J.Šablovskis patiesībā iespiedis šīs kārtis, var tikai minēt. Šis un citi šo seno latviešu zīlēšanas kāršu noslēpumi kopā ar pašu izdevēju jau teju 100 gadus atdusas Jelgavas Jāņa kapsētā.
Pēc I.Melnes domām šīs senās latviešu kārtis ir uzskatāmas gan par interesantu ar Jelgavu un tās vēsturi saistītu suvenīru, gan par vērtīgu ieguvumu latviešu kāršu vai zīlēšanas kāršu kolekcijām. Ja vēlaties uzzināt ko vairāk par „Laimes spēles” kārtīm, apskatīt vai iegūt tās, varat sazināties ar I.Melni rakstot uz e-pastu Ilvija.Melne@inbox.lv.
Johans Frīdrihs Šablovskis
Raksti par J.F.Šablovski datu bāzē Jelgavas novadpētniecība
Vecākā un jaunākā izdevuma „Laimes spēles” kārtis; foto no
I.Melnes arhīva.