Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Kino pasaule

  Kino – tā ir viena no visvairāk iecienītajām mākslām mūsdienās. Tas nav tikai pārsteidzošs aktieru tēlojums. To veido cilvēki aiz kadra, notikumi, un pati dzīve. Ielūkosimies kino pasaulē arī mēs.

  Grāmatu anotācijas no www.janisroze.lv, www.delfi.lv, www.diena.lv, www.apgadsmansards.lv, www.gramata24.lv, www.zvaigzne.lv

 

Pērkone I.

Kino Latvijā: 1920-1940

 

Latvijas Kultūras akadēmijas asociētās profesores, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieces mākslas doktores Ingas Pērkones (1966) grāmata ir līdz šim plašākais un daudzpusīgākais pētījums par kino neatkarīgajā Latvijas Republikā starp diviem pasaules kariem. Neviena mākslas joma līdz kino nebija piesaistījusi tik plašas auditorijas  uzmanību. Kino kļuva par masu kultūras spilgtāko izpausmi, tas ietekmēja cilvēku uzvedību, domāšanu, izskatu un dzīves stilu. Latvijā, tāpat kā citur, tika asi diskutēts, vai kino ir māksla vai tikai tukša izklaide. Kinoteātru repertuārs Latvijā bija tāds pats kā vairumā Eiropas valstu - tā pamatu veidoja ASV un Vācijas filmas. Tajā pašā laikā liela vērība tika pievērsta arī nacionālajam kino. Gan mēmā, gan skaņu kino periodā netrūka entuziastu, kas bija pārliecināti, ka jābūt gan dokumentālām liecībām par savu laiku - kinohronikām un kultūrfilmām, gan arī latviešu kino stāstiem un Latvijas ekrāna zvaigznēm. Grāmatā kino Latvijā skatīts pasaules kino procesa kontekstā un kopsakarībās. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Matīsa K.

Vecās, labās...

 

Šī grāmata dod iespēju ieskatīties leģendāro latviešu kinofilmu tapšanas vēsturē. Tajā iekļauti fakti no Kino muzeja arhīva, Rīgas kinostudijas Mākslas padomes sēžu protokoliem un tālaika preses publikācijām, kā arī aizraujoši aculiecinieku stāsti un slavenie, iemīļotie aktieri filmu kadros, filmēšanas laukumos un ārpus tiem. Kino gardēži atradīs uzņemšanas grupu sarakstus un katras filmas īsu satura atstāstu.

Šī grāmata nav vēsturisks pētījums, tā tikai stāsta, kā bija toreiz, kad Rīgas kinostudijā strādāja apmēram 800 cilvēku un taisīja latviešu kino. 

 

Atrašanās vieta

 

Pērkone I.

Latvijas pirmās filmas

 

Latvijas pirmās filmas ir vēsturiskos dokumentos balstīts piemiņas albums Latvijas nacionālās kinomākslas sākotnei. Tā autore Inga Pērkone radījusi unikālu, kultūrvēsturiski nozīmīgu, bagātīgi ilustrētu izdevumu latviešu un angļu valodā, atklājot Latvijas kinovēstures posmu, kas līdz šim maz pētīts. Unikāls ir fakts, ka no piecām pirmajām Latvijas filmām, kas aprakstītas grāmatā, neviena nav saglabājusies līdz mūsdienām, taču skrupulozi apkopotā informācija dod gandrīz pilnīgu priekšstatu par to, kādas šīs filmas bijušas.

 

Atrašanās vieta

 

Pērkone I.

Tu, lielā vakara saule

 

Grāmatā „Tu, lielā vakara saule!” apkopotas kino zinātnieces Ingas Pērkones esejas par modernismu Latvijas filmās. Tā ir bagātīgi ilustrēta ar fotogrāfijām un attēliem no filmām.

Autore apskata Aivara Freimaņa, Herca Franka un Jura Podnieka daiļradi, analizē Rīgas poētiskās kino skolas rašanās iemeslus un mākslinieciskos principus, no modernisma skatupunkta vērtē Anša Epnera, Lailas Pakalniņas un citu Latvijas kino režisoru darbus.

Grāmatu noslēdz personu, filmu, izmantotās literatūras rādītājs un filmogrāfija. 

 

Atrašanās vieta

 

Pērkone I.

Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture.

 

Grāmatu ievada Ingas Pērkones sadaļa par 20. gadsimta 20.-40. gadu periodu, turpinājumā – Latvijas klasiskā kino politiski ekonomiskā sistēma, cenzūra un estētika, ietverot hronoloģisko dalījumu (pēckara gadi, atjaunotne, industrija) un žanrisko daudzveidību (kriminālfilmas, etnogrāfija, melodrāmas, Jāņa Streiča daiļrade). Zane Balčus analizējusi Latvijas aktierkino vēlākos laikus – Latvijas kino sistēmu atjaunotās neatkarības laikā un filmu tematiskās un stilistiskās iezīmes. Grāmatu papildina pētījumi par padomju laika kinorepertuāru Latvijā ceļojošā kino sistēmu un filmu uzņemšanas tehnoloģijām, noslēgumā praktiska informācija – kinoterminu skaidrojošā vārdnīca ar tulkojumiem angļu, krievu, franču, vācu valodā un līdz šim pilnīgākā un apjomīgākā Latvijas aktierkino filmogrāfija (1920-2010), kas tapusi ar Rīgas Kino muzeja un daudzu Latvijas kinocilvēku palīdzību. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Kleckins Ā.

Kino un mūsdienu kultūras likteņi

 

Katram cilvēkam ir sava pieredze un ar to saistīts skatījums uz dažādām īstenības izpausmēm, kas, daudzējādā ziņā būdams vairāk vai mazāk kopīgs, tomēr atšķiras. Kopīgais - interese, arī pieeja jautājumam - nodrošina diskusijas iespēju un līmeni, taču problēmas izpratni bagātina un tās izpētes padziļināšnu rosina tieši atšķirīgais. 

 

Atrašanās vieta

 

Fasta T.

Juris Podnieks: vai viegli būt elkam?

 

Dokumentālista dzīve bija riskanta un avantūrisma pilna. Viņa filmas aizliedza padomju cenzūra. Viņu medīja VDK. Kaukāza kaujinieki solīja par viņa galvu miljonu.

Šī grāmata ir mēģinājums atšķetināt neparasta cilvēka likteņa noslēpumus. Grāmatas autore Tatjana Fasta ilgus gadus ir bijusi draugos ar režisoru, un tas pamudinājis autori pētīt Jura bojāejas cēloņus. Grāmatā ir ievīti personiski iespaidi un atmiņas.

Jura Podnieka filmas ir kļuvušas par dokumentālā kino klasiku. Šodien Jura Podnieka filmas ir iekļautas pasaules vadošo kinoskolu mācību programmās. 

 

Atrašanās vieta

 

Rikards R.

No Vecmīlgrāvja pasaulē

 

Grāmatā režisors un kinooperators Rodrigo Rikards apkopojis atmiņas par Rikardu dzimtu, par tēva mājām, par Vecmīlgrāvi un tā tuvāko apkārtni, tur pavadīto bērnību un pieredzēto vēlakajos gados. Arī pārdomas par filmu veidošanu, grūtībām un paradoksiem, kas gadījušies tikpat filmēšanas laukumā, kā pieņemšanas skatēs, un to, kā no operatora asistenta kļūt par daudzu autorfilmu veidotāju.

Stāstījumā ik katra atminēta lieta, cilvēks vai sajūta Rodrigo Rikardam var likt meklēt un atskatīties pagātnē – Augusta Dombrovska bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma", Burtnieku nams, rakstnieks Vilis Lācis, Daugavgrīvas Baltā baznīca –, lai kā mozaīka veidotos kultūrvēsturisks dzimtā Vecmīlgrāvja un paša autora portrets. 

 

Atrašanās vieta

 

Sondore Dz.

Talantīgs. Interesants. Kašķīgs.

 

Gunāram Piesim ir paliekoša vieta Latvijas kultūras dzīvē. Par režisoru ir plaša bibliogrāfija. Grāmatā izmantoti tie raksti, kas daudzmaz iekļaujas atmiņu stāstījumā par cilvēku, kam kino un latviešu kultūra  bija sirdslieta, dzīves jēga, kas raksturo viņa darbu kinomākslā. Stāstījumi ir pretrunīgi un pārklājas, taču viscaur jūtams, ka Gunārs Piesis ir talantīgs mākslinieks, cilvēks ar enciklopēdiskām zināšanām.(Dz. Sondore) 

 

Atrašanās vieta

 

Jēruma I.

Ivars un Maija. 100 gadi dokumentālajā kino

 

Grāmata par latviešu dokumentālā kino profesionāļiem, pasaules klases meistariem Ivaru un Maiju Seleckiem. Viņi stāsta savas dzīves, kas reizē ir arī Rīgas kinostudijas raibā un bagātā vēsture, ar ko saistīti simtiem cilvēku — mākslinieki, amatnieki un funkcionāri.

    Kinooperators un režisors Ivars Seleckis saņēmis visas prestižākās starptautiskās prēmijas, kādas vien kinodokumentālistam iespējamas.

Viņš ir vienīgais pasaulē, kuram pieder balva „Fēlikss” par gada labāko Eiropas dokumentālo filmu, holandiešu dokumentālista Jorisa Īvensa balva un amerikāņa Flaertija balva. Arī montāžas režisore Maija Selecka ir gan Latvijas Valsts prēmijas, gan Lielā Kristapa balvu laureāte.

 

Atrašanās vieta

 

 

Zīle A.

Sarunas aiz kadra

 

Šī ir grāmata par cilvēkiem, kas veltījuši sevi kinomākslai, veidojot filmas Rīgas kinostudijā. Atmiņas par Viktoru Lorencu, Dzidru Ritenbergu, Gunāru Cilinski un sarunas ar Viktoru Šildknehtu, Skaidru Deksni, Visvaldi Treiju, Gļebu Korotejevu, Valdu Sniedzi, Viktoru Riepšu, Maiju Indersoni un Kalvi Zalcmani. Ieva Romanova (Latvijas Kinematogrāfistu Savienības priekšsēdētāja): "Kinofilmas runā no ekrāna, bet aiz tām ir cilvēki, kuru vārdā un kuru vārdiem tās runā. Tie ir stipri, interesanti un dažādi cilvēki. Austras Zīles Sarunas aiz kadra paver kadra priekškaru, un tur mēs satiekam viņus — asprātīgus, pieredzējušus, un profesionālus. Grāmata palīdzēs lasītājam izprast filmu mākslu un uzzināt daudz jauna un interesanta." 

 

Atrašanās vieta

 

Pērkone I.

Es varu tikai mīlēt...

 

Monogrāfija ir provokatīva un aizraujoša, bagātīgi ilustrēta lasāmviela — pirmais feminismā sakņotais kinopētījums Latvijas kultūras vēsturē. Grāmatā analizēti latviskās sievišķības arhetipi un to filmiskās versijas kopš Latvijas kinomākslas veidošanās 20. gs. 20. gados līdz pat mūsdienām. Pētītas dažādas sievietes lomas — māte, liktenīgā sieviete, upuris u. c. — un to reprezentācija uz ekrāna. Īpaša uzmanība veltīta sievietes-kinozvaigznes fenomenam, vērojot izcilās aktrises Vijas Artmanes funkcijas padomju kultūras sistēmā. 

 

Atrašanās vieta

 

 

Bernāts A.

Aktieri par kino

 

Kaut arī grāmata ir par kino, priekšplānā tomēr ir izvirzījušies aktieri un režisori. Izvēlējos filmas, labi apzinoties, kuri aktieri un režisori par tām stāstīs. Starp citu, izcila filma vēl nenozīmē, ka tās tapšana saistīta ar varenu leģendu. Pieļauju iespēju, ka visinteresantākās epizodes būtu stāstāmas par visdraņķīgāko filmu. Šī grāmata nav analītisks pētījums par Rīgas kinostudijas populārajiem produktiem, bet gan izklaidējošu stāstu virkne par filmu tapšanu un to aizkulisēm.(A.Bernāts) 

 

Atrašanās vieta

 

Āboliņa D.

Jāņa Streiča maģiskais reālisms

 

Grāmatā apkopoti Streiča darbi no filmas “Kapteiņa Enriko pulkstenis” līdz filmai “Rūdolfa mantojums”.

Katras filmas nodaļu veido vairāki atšķirīgi teksti. Pirmkārt, Āboliņas profesionālais redzējums par katru no filmām, papildināts ar stāsta dramaturģiskās uzbūves shēmu – filmas kardiogrammu. Otrkārt, kinokritiķes sarunas ar Streiču par katras filmas tapšanas procesu un laikmeta fonu, atraktīvām detaļām un filmas turpmāko dzīvi. Tāpat grāmatā ietverta faktoloģiskā informācija – filmu anotācijas, uzņemšanas grupu darbinieki, skaidrojošas piezīmes par cilvēkiem, faktiem un parādībām, Streiča biogrāfija un arī ilustratīvais materiāls, kas ietver daudz pirmpublicējumu, tostarp filmu kadru, plakātu, darba momentu un Streiča zīmējumu.

 

Atrašanās vieta

 

 

Streičs J.

1991. Tas garais cilvēkbērna gads

 

"Kā laikmeta dzīvā liecība aizraujoša un kā cilvēka dvēseles noskaņu hronika aizkustinoši godīga. Trīs vārdi, ar kuriem varu raksturot Jāņa Streiča literāro dienasgrāmatu, kas vēl reizi pierāda "zudušā laika" unikālu vērtību: talantu un darbaspēju tā pavisam taustāmi - ar roku uz papīra - formulēt savas, Latvijas liktenī tik būtisko 20. gadsimta 90. gadu aculiecinieka, domas un izjūtas. Šie Streiča manuskripti nesadegs un tiem nedraud izšķīšana virtuālajā telpā," (Normunds Naumanis) 

 

Atrašanās vieta

 

Sukuts A., Matīsa K.

Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture

 

Grāmatas Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture 672 lappusēs ir aptverts šķietami neaptveramais - apkopota šī kinofestivāla dokumentālā un arī emocionālā vēsture. 746 ilustrācijas, aizraujošs stāstījums un arī uzziņu materiāls - enciklopēdiski šķirkļi par režisoriem, aktieriem, kritiķiem, visiem tiem, kas divdesmit gadu garumā ir uzturējuši dzīvu šī unikālā festivāla tradīciju. Grāmata iznākusi ierobežotā 700 eksemplāru tirāžā. 

 

Atrašanās vieta

 

Šēbergs T

Ingmars Bergmans: stāsts par mīlu, seksu un nodevību

 

Ingmars Bergmans (1918–2007) savas dzīves laikā radīja aptuveni septiņdesmit darbus kino un televīzijai, iestudēja vairāk nekā simts lugas teātra skatuvei un radio. Šim neticamajam devumam bija sava cena. Ingmars Bergmans bieži atradās baiļu un trauksmes stāvoklī. Viņš bija precējies piecas reizes, un viņam bija deviņi bērni. Un dažas no tā laika izcilākajām aktrisēm bija viņa mīļākās. Aiz sevis viņš atstāja piekrāptas sievas, pamestus bērnus un nepārtraukti noraizējušos vecākus. Vienlaikus viņam izdevās būt saprastam un piedotam. No viņa baidījās, viņu ienīda, viņš tika mīlēts un apbrīnots. Un cildināts. 

 

Atrašanās vieta

 

Rietuma D.

Planēta ne Holivuda

 

Grāmatu veido divas daļas. Pirmā daļa Vārdi – Pedro Almodovara, Džima Džarmuša, Atoma Egojana, Aki Kaurismeki, Takeši Kitano, Deivida Linča, Maika Lī, Larsa fon Trīra, Ulriha Seidla, Beza Lurmena, brāļu Koenu un citu nozīmīgāko jaunākās kinovēstures režisoru portreti, personību tuvplāni, filmu analīze, sarunas. Par grāmatas skatapunktu izvēlētais starptautiskais Kannu kinofestivāls pilnībā attaisno autores izvēlēto tehniku – tā ir kvalitatīva kinožurnālistika, kurā liela nozīme ir klātbūtnes efektam un rakstītāja skatienam.

Grāmatas otro daļu Mirkļi veido sarunu izlase – intervijas ar Bibi Andersoni, Līvu Ulmani, Katrīnu Denevu, Mārgaretu fon Trotu, Anniju Žirardo, Keitu Vinsletu, kā arī kopīgi pavadīts vakars ar Mikelandželo Antonioni.

 

Atrašanās vieta

 

Rietuma D., Naumanis N.

500 visu laiku filmu filmas

 

Dita Rietuma stāsta, ka šī grāmata lasītājiem var būt par orientieri neizsmeļamajā kino piedāvājumā un aprakstīto filmu noskatīšanās ļaus samērā sistemātiski apgūt senākas un nesenākas kinovēstures esenci, turklāt izdevumā publicētās recenzijas var uztvert ārpus utilitāra konteksta. "Daži teksti ir mazi briljanti. Plašām zināšanām piesātinātas filosofiskas esejas, kuras var lasīt ar intelektuālu baudu," par Normunda Naumaņa daiļradi saka Dita Rietuma un atgādina – viņš bijis viens no retajiem pēdējos 20 gados Latvijas medijos strādājošajiem autoriem, kuru rakstus ir vērts izdot grāmatās. 

 

Atrašanās vieta