Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Kad katrā šūnā pulsē “jā” latviešu valodai. Kārli Mīlenbahu godinot

Likt pamatus, likt kopā, likt paliekošam laikam, laiks noliek visu pie vietas, jo laiks ir radniecīgs vārdam likt. Tā teicis Kārlis Mīlenbahs Latviešu valodas vārdnīcā. Neskaitāmu laiku viņš arī pavadījis, liekot vārdu pie vārda, lai izveidotu šo unikālo krātuvi.

“Ikvienas tautas vēsture un identitāte atspoguļojas tās valodā. Latviešu valoda glabā liecības gan par seno indoeiropiešu, gan baltu kopdzīves posmu, tajā redzam gan mūsu kaimiņu, gan daudzu pasaules kultūru pēdas; valoda attīstījusies līdz ar mūsu sabiedrību un valsti. Viens cilvēks ikdienā pārzina un spēj izmantot tikai mazu daļiņu no valodas bagātībām. Valodas vārdu krājums un tā lietošanas īpatnības tādēļ jau izsenis tiek apkopotas vārdnīcās. Vārdnīcas kļūst gan par valodas bagātību depozītu, gan neizsmeļamu iedvesmas avotu nākamajām valodas runātāju paaudzēm. Latviešu tautai šāda vērtība ir Kārļa Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīca”.” https://kulturaskanons.lv/archive/karlis-milenbahs/

 

Apbrīnojamā valodnieka dzīve divreiz cieši saistīta ar Jelgavu. “1871. gadā viņš iestājas slavenajā Jelgavas ģimnāzijā, kur īpaša vērība tiek veltīta klasiskajām valodām. Tās Kārlim Mīlenbaham padodas īpaši labi. Viņš saņem J. F. Groškes dibināto zelta medaļu par labāko darbu latīņu valodā -- sacerējumu «De iure hospitii. apud Homerum,» («Par viesmīlības likumiem Homēra darbos»). Jelgavas ģimnāzijas vāciskais gars tiek apslāpēts latviešu ģimnāzistu pulciņā, kurā pastiprinās Kārļa Mīlenbaha interese par latviešu valodu un tautas garamantām. .. 1889. gada augustā ierodas Jelgavā, kur sāk strādāt par vācu valodas skolotāju savā kādreizējā ģimnāzijā. Jelgavā, pilsētā ar 28 tūkstošiem dažādu tautību iedzīvotāju, ir spraiga kultūras dzīve. Darbojas piecas izdevniecības, trīsdesmit sešas dažādas skolas un slavenā ģimnāzija, kurā strādā apmēram trīsdesmit skolotāju. Visas sešas klasisko valodu skolotāju vietas ir aizņemtas, K. Mīlenbaham atliek vācu valoda, kam saskaņā ar 1871. gada nolikumu paredzētas sešpadsmit stundas nedēļā. Kādu laiku K. Mīlenbahs māca arī ticības mācību ģimnāzijas zemākajā klasē un fakultatīvi – latviešu valodu. Atliek laiks arī zinātnei – top krājums «Daži jautājumi par latviešu valodu» un grāmata «Par valodas dabu un sākumu». Šie darbi nāk klajā 1891. gadā, desmit gadus pēc pirmā rakstiņa žurnālā «Pagalms». Jelgavas posma laikā tiek pārtulkoti un izdoti astoņi «Odisejas» dziedājumi.” Lai cik rosinoša būtu kultūras dzīve Jelgavā, arī te nav izredžu uz labāku materiālo stāvokli. Stundu skaits ir pārāk niecīgs, ir paredzēts pārtraukt seno valodu un vācu valodas mācīšanu Jelgavas ģimnāzijā pavisam. 1895. gada rudenī Mīlenbahs Jelgavu pamet.” https://ej.uz/6ct2

 

Pie šķirkļa vārdam “patumšs” apraujas Mīlenbaha dzīves laiks, bet ne valodnieka ieliktais latviešu valodas gaismas pilī.

 

Par K. Mīlenbahu lasiet arī Jelgavas Pilsētas bibliotēkas veidotajā datubāzē “Ievērojami cilvēki Jelgavā” https://ej.uz/1phn