Kad Jelgavu daudzināja ar Jāņu tirgiem
21.06.2022.
1642. gadā Kurzemes hercogistē pie varas nāk Hercogs Jēkabs, kas drīz arī nosaka, ka saimnieciskais gads Kurzemē beidzas 12. (24.) jūnijā. Līdz apmēram 19. gs. otrajai pusei šis datums pazīstams ar Jāņu gadatirgus nosaukumu. Jelgavā tad tika riktēta lielā andelēšanās.Jāņu tirgus un Jāņu laiks ilga no 12. līdz 25. jūnijam jeb “jaunie” Jāņi un “vecie” Jāņi. Kurzemes hercogistē Gregora kalendārs ieviests ar 1618. g. 1. janvāri, bet pēc tās pievienošanas Krievijas impērijai atgriezts Jūlija kalendārs. Kopš 1900. g. starpība starp veco un jauno stilu ir 13 dienas. Ar vecā kalendāra atgriešanu negribēja samierināties vietējie vācieši, tamdēļ no 12. līdz 25. jūnijam bija “Jelgavas Jāņi”.
Par tirgu 17. un 18. gadsimta Jelgavā ziņas ir visai skopas, bet par pirmstirgus rosību 19. gadsimtā rodamas ziņas vāciski rakstošajās avīzēs. Dažādi amatnieki, triku un priekšnesumu meistari, dzīvokļu izrentētāji, līgumslēdzēji un citi tirdzinieki jau laikus ziņo par gatavošanos Jāņu tirgiem Jelgavā. https://ej.uz/7jb7
Atsauksmes par laika apstākļiem, zirgu tirgošanu un jelgavnieku palaidnībām Jāņu laikā pirms simt un divsimt gadiem lasāmas Jelgavā izdotajās “Latviešu Avīzēs” u.c.
“Līdz veciem Jāņiem mums tik auksts laiks bijis, kā reti šinī gadskārtā. Dažos namos tape krāsni kurti. Tagad piepeši liels karstums cēlies. Arī dižs lietus un stipri pērkoni bijuši. Mūsu pļavas gan jau sāk sienu taisīt, un darba vīri un pļāvēji pelņās iet, bet kungiem pašiem daudz prieka nava, jo caur to aukstu laiku zāle maz ko augusi.” Latviešu Avīzes, Nr.27 (07.07.1832)
“Uz jauniem Jāņiem gan bij sabraukuši augstu un zemu ļaužu diezgan, bet visi žēlojās, ka šinī gadā liela naudas trūcība un ka par daudz lietus lija, tā ka uz ielas maz ļaužu bij redzami. Tādēļ arī tai smukā namā, ko pils dārzā bij uztaisījuši un kur rādīja visādas zemes kopēju mašīnes, rīkus, lopus un lietas, bij maz ļaužu, jebšu gan bij vērts redzēt un lauciniekiem bij ko mācīties. Dosim skaidrākas ziņas par to uz priekšu.” Latviešu Avīzes, Nr.25 (21.06.1862)
“Jelgavas Jāņu dienām gan bij jauks laicinš piešķirts, bet visa tā lielā Jāņu dzīve, aiz kuras senāk viss pilsēts kustēja un mudžēja, ka liekās ar katru gadu iet mazumā. .. Tas jaukākais Jāņu gabals bij tie vakari, ko pēc beigta teatera pie jauka muziķa Širkenhefera (Pauli) dārzā pavadīja. Tur satikās pa dienu izklīdušie Jāņu viesi.” Latviešu Avīzes, Nr.25 (21.06.1872)
“Jāņus, mūsu sentēvu vislieliskākos svētkus, šogad pilsēta un tuvākā apkārtnē nosvinēja sevišķi jautri, jo Jāņi iekrita sestdienā. Jāņa tēvs no rīta puses bij gan tā kā sabozies, bet jautrās Līgas pierunāts, tas drīz vien atkal parādīja saviem bērniem smaidošu seju un uz prieku aicināja visus. Jāņu bērni devās bariem vien sākumos, tā ka pilsēta sestdien un svētdien bij gluži klusa. Līgo svētkus jau uzsāka svinēt piektdienas vakarā pilsētā „Willa Medem“ un „Kružoka“ dārzos, kā arī Langervaldē, Valdeķa un Kalna Lediņos, bet Jāņu dienā svētku svinēšana turpinājās Latv. biedr., Langervaldē. Jāpiezīmē, ka Jāņu svētkus nosvinēja bez kādiem lielākiem starpgadījumiem, izņemot pilsētas padibeņu „pašpuiku“ ķildošanos un izkaušanos Valdekas un Langervaldes parkos. Pret šiem nožēlojamiem jauniem huligāniem sabiedrībai turpmāk jāieņem noteiktāka uzstāšanās visos izrīkojumos.” Zemgalietis, Nr.139 (28.06.1922)
Saistoši par Jāņiem Jelgavā Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja lasītavā “Jāņi Jelgavā” https://ej.uz/hy4u