Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Jūra grāmatu lappusēs

Jūra aizrauj, vilina, priecē, sajūsmina, taču dažkārt arī biedē. Tā ir spēcīga, maiga un neparedzama. Bet galvenais - jūra sauc. Aicinām iepazīt jūru un zvejniecību mūsu grāmatās!

Grāmatu anotācijas no www.janisroze.lv, www.jumava.lv, www.zvaigzne.lv,

 

Ikaunieks, A.

Ceļš uz jūru

 

"Grāmata domāta Latvijas jaunatnei, tiem, kam ir interese par jūrniecības izglītību, kas izjūt jūras aicinājumu, spēj saskatīt jūras pievilcību un ikdienas mainīgo krāšņumu." (Autors Antons Ikaunieks)

 

Atrašanas vieta

 

   
 

Kalvāns A.

Dzelmes bruņinieki : Cilvēki. Notikumi. Noslēpumi 

 

A. Kalvāns grāmatā raksta par tiem drosmīgajiem cilvēkiem, kuri darbojas zemāk par zemi – okeāna, jūras, ezera un upju dzīlēs. Par grūtībām un briesmām ar, kurām nākas saskarties ienirstot zemūdens pasaulē. Grāmata stāsta par ūdenslīdēju vēsturi, par niršanas aizraujošajiem notikumiem. Aleksandrs Kalvāns raksta: “Bet zilajā kontinentā spēj ienirt tikai tie, kuri ir gatavi sastapties ar ārkārtējām grūtībām un briesmām, kuri gatavi vajadzīgā brīdī cīnīties. Tā var būt cīņa par uzvaru nozīmīgu mērķu un dižu ideju īstenošanā zinātnē, tautsaimniecībā, sportā vai izklaidē. Šīs grāmatas varoņi ir reāli cilvēki

 

Atrašanas vieta

 

   

Landijs, D.

Dievu pamestā jūra

 

Dievu pamestā jūra ir aizraujošs stāsts par Vendée Globe solo burāšanas sacensībām braucienā apkārt pasaulei, kuru laikā - 6 nedēļu ilgajā un 1200 jūdžu garajā maršrutā pa Dienvidu okeānu - aizgāja bojā Kanādas burātājs Gerijs Rūfss.
Dienvidu okeāns atrodams pašā globusa lejasdaļā. Mūsdienās tā ir visnomaļākā zemeslodes vieta, kur sievietes un vīrieši pārbauda savus spēkus, gudrību un izturību vienatnē cīnoties ar visbīstamākajiem ūdeņiem pasaulē. Burātājus Dienvidu okeānā sagaida ne tikai orkāni un viļņi sešstāvu mājas augstumā, bet arī aisbergi un avārijas draudi Viņi neatpūšas nedēļām ilgi un nepārtraukti tiek pakļauti stresam, ko izraisa apdullinošais troksnis, 60 pēdu garajām jahtām sērfojot pa gigantiskajiem viļņiem.

 

Atrašanas vieta

   

 Latvijas jūrniecības vēsture, 1950-2000

 

Jūra un kuģi, kuģi un cilvēki – šīs vērtības veido Latvijas vēsturi. Buriniekus nomainīja tvaikoņi , to vietā nāca motorkuģi, bet cilvēki – cilvēki palika tie paši ar mīlestību pret jūru un savu zemi. Traģiski Latvijas jūrniecībā iezīmējās 20.gs. . Divos pasaules karos tika zaudēta flote un sagrautas ostas. Trīs okupācijas no kurām pēdējā varēja kļūt liktenīga visai latviešu tautai, ietekmēja jūrniecības attīstību un latviešu jūrnieku dzīvi. Neilgs laiks ir pagājis kopš šiem notikumiem , daudziem tie vēl pārāk sāp un to vērtējums nav viennozīmīgs. Šo laiku var slavēt vai pelt, bet to nevar izsvītrot no Latvijas kuģniecības vēstures. Enciklopēdijā ir apkopots materiāls par dažādu tautību cilvēkiem un kuģiem, kam bija latviski vai latviešu tautai sveši vārdi un kas veidoja Latvijas jūrniecību no 1950. – 2000. gadiem. ...”

 

Atrašanas vieta

 

 


Bērzs, A.

Jūras dēli

 

Zem soļiem kraukšķ izskaloto mazo gliemežvāciņu klājiens. Tajā darbojas vārnas, ar juveliera rūpību verot vaļā sīkās čaulas. Gudrie putni uzmet man vērīgu skatienu, bet pat nepaceļas spārnos, tikai gāzelīgā gaitā paiet sāņus. Sak, jūras krasts ir garš, bet svarīgi ir atnākt pirmajam. Ej nu noskaidro, kurš te reiz ieradās pirmais, nodomāju, cilvēks vai putns.
Eju uz to tālo meža joslu, kas gar slaidi izliekto krasta līniju šķiet, iestiepjas jūrā, jo nesen dzirdēju, ka tur mežmalā pamesta zvejniekciema tuvumā esot sena kapsēta, kur pēc kuģošanas pa visiem pasaules okeāniem atpūšas latviešu vecie jūras vilki.

 

Atrašanas vieta

 

 

 


Gailis, M. 

"Milda" apkārt pasaulei

 

Grāmata "Milda" apkārt pasaulei" ir stāsts par Latvijas jahtas ceļojumu pasaules ūdeņos. Rīga – Dienvidamerika – Klusais okeāns – Austrālija – Āfrika – Eiropa. No pirmās vētras līdz vēršu cīņām Lakorunjā, zemestrīcei, kuru autors esot nogulējis, ciemos pie aborigēniem un krokodiliem, Debesbraukšanas salā – līdz pat pasaules malai un sagaidīšanai mājās – Ventspils ostā. Darbs veidots, balstoties uz Māra Gaiļa rakstītajām ceļojuma piezīmēm un papildināts ar daudzām krāsainām ilustrācijām un kartēm, kā arī autora komentāriem, dienasgrāmatas un vēstuļu fragmentiem.

 

Atrašanas vieta

 

 


Veldre, V.

Dzīve pie jūras

 

Cilvēkam vajag daudz drosmes un izmaņas, lai bezbailīgi mestos lielo dabas varu virpulī un karotu par savu likteni, par savu dzīves tiesu, ko Dievs tam nolēmis. Zvejnieks jau no mazotnes pieradis jūru just kā savu īsto zemi un dzimteni, jo jūra ir zvejnieka liktenis, laime un bieži vien arī kaps.” Tā rakstīja Vilis Veldre, īstajā vārdā Fricis Gulbis, savā grāmatā par vērojumiem Latvijas jūrmalas zvejniekciemos “Dzīve pie jūras”, kas tapusi, apceļojot Latvijas piekrasti no Nidas līdz Ainažiem 1937. un 1938. gadā.

 

Atrašanas vieta

 

   

Kusto, Ž. Ī.

Atlantīdas meklējumos

 

Jauks Kusto Vidusjūras ekspedīcijas un pirmo soļu zemūdens arheoloģijā apraksts, nirējiem meklējot seno civilizāciju pēdas. Paralēli šiem aprakstiem, aplūkotas arī leģendas par mītiskās Atlantīdas iespējamo dislokāciju.

 

Atrašanas vieta

 

   

Līvs, E. 

Sarunas ar vecajiem jūras vilkiem

 

Populārā rakstnieka Egona Līva (1924-1989) mūža aizrautība bija jūra un jūras ļaudis. Par to vēsta viņa stāstu un kinoscenāriju spēcīgie tēli un mākslinieciski spilgtie apraksti. Mūža nogalē viņš bija izvirzījis sev uzdevumu iepazīt vecos latviešu jūrniekus un uzklausīt viņu stāstus, tādējādi iegūstot pārliecību, cik spoža nākotne būtu iespējama Latvijas kuģniecībai, ja ne padomju okupācija. Un vēl rakstnieku interesēja cilvēku likteņi. Šajā grāmatā lasāms, cik samezgloti un sarežģīti nežēlīgā laikmeta ietekmēti tie bija. Bet pāri visam - mīlestība uz jūru un kuģiem.

 

Atrašanas vieta

 

   

Beitners, R.

Jūras romantiķa memuāri

 

Grāmata par Jūrmalas gleznotāju Rolandu Beitneru (1917–2006), kurš ir atstājis aiz sevis ne tikai gleznas, bet arī memuārus. Būdams Latvijas valsts laikabiedrs, viņš piedzīvojis gan tās uzplaukumu, gan zaudēšanu. Atmiņu grāmatā daudz spilgtu raksturu, cilvēku un vides tēlojumu, kas parāda Latviju dažādos laikmetos – kā brīvvalsti un okupētu zemi. R. Beitners vēlējās savu pieredzi dokumentēt, jo dzīvesstāsta izstāstīšana vai uzrakstīšana ir reizē gan izlīdzinājums ar dzīvi, gan dziedināšana sev un citiem. Mākslinieks atklāti stāsta par piedzīvoto un pārdzīvoto, arī ļoti intīmo un personisko. 

Grāmatā ievietoti arī mākslinieka gleznu attēli un ģimenes fotogrāfijas.

 

Atrašanas vieta

 

   

Lācis, V.

Zvejnieka dēls

 

Kad laikrakstā “Jaunākās Ziņas” 1933. gadā sāka publicēt Viļa Lāča (1904–1966) pirmo romānu “Zvejnieka dēls”, rakstnieks vēl nenojauta, ka tas kļūs par viņa slavenāko darbu, pēc kura tiks uzņemta arī pirmā latviešu pilnmetrāžas mākslas filma (1939). Latviešu literatūrā tas bija kas jauns: saistošā vēstījumā ievīts plašs zvejnieku dzīves un darba tēlojums, viegli smeldzīga mīlestība un visam centrā – noslēgta, godīga, ar spēcīgu raksturu apveltīta personība.Romāna spraigais sižets un pārdzīvojumu pilnie varoņu attiecību līkloči noteikti piesaistīs arī dažādu paaudžu mūsdienu lasītāju interesi.

Atrašanas vieta

 

 

 


Benvils, D. 

Jūra

 

Romāns raisa ne tikai emocionālu līdzpārdzīvojumu, bet arī ļauj baudīt tēlainu, līdz pilnībai izkoptu valodu. Tiešā un atmiņu darbība romānā noris uz jūras fona: mūžīgais paisums un bēgums, atsvešināti vienaldzīgais mūžības simbols, un cilvēka dzīvības trauslums. Cits pēc cita tiek atklāti romāna galvenā tēla - mākslas zinātnieka Maksa Mordena - zemapziņas slāņi. Krīt slīps saules stars, un, gluži kā impresionisma meistara otas skarti, ainu pēc ainas izgaismojas pagātnes mirkļi, kuros reiz sastaptie ļaudis šķiet tik dzīvi un krāsaini, ka var sajust to smaržu, dzirdēt balsis.

 

Atrašanas vieta

 

 

 


Kalpiņš, O. 

Sāļumā

 

Rudīte Kalpiņa: 

"Viens no tiem daudzajiem vīriem, kuri Rīgas līča piekrastē paaudžu paaudzēs jau no bērna kājas neskaitāmas reizes dzinuši laivu jūrā, ir Otomārs Kalpiņš (1928–2008), dēvēts arī par Ragaciema karali. Viņa gandrīz divdesmit gadu garumā rakstītā hronika, kurā viņš apcer pats savu mūžu un ataino Bigauņciema, Lapmežciema un Ragaciema dzīvi 20. gadsimtā, bija ietilpināta divpadsmit kantorgrāmatās un novietota kastēs mājas istabaugšā."

 

Atrašanas vieta

 

 

 


Šepetis, R.

Jūras sāļums

 

Otrais pasaules karš tuvojas beigām, un tūkstošiem Austrumprūsijas bēgļu izmisīgi iet pretim brīvībai, turklāt daudziem no viņiem ir kas slēpjams. Bēgļu vidū ir arī Joana, Emīlija un Florians. Liktenis ir savedis viņus kopā šajā ceļā uz vienīgo cerību – kuģi “Vilhelms Gustlofs” –, un katrā noietajā šī ceļa posmā tiek pārbaudīts trijotnes spēks, drosme un savstarpējā uzticēšanās.
Kad glābiņš jau šķiet tuvu, sākas traģēdija. Vairs nav svarīga ne dzimtene, ne kultūra, ne statuss, kad desmit tūkstoši kuģa pasažieru – viņu vidū arī bērni – ir spiesti cīnīties tikai par vienu: par savu dzīvību.

 

Atrašanas vieta

 

 

 


Ūstulnds, L.

Dziļjūra

 

Tik maza kuģa apkalpe veido atsevišķu mikropasauli, un te nekas nevar palikt neievērots, ne noskaņojuma, ne jūtu izmaiņas. Un tas ir dabīgi. Dienu no dienas dzīvot kopā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem ir liela māksla, nevis pēc dažiem mēnešiem sākt nīst vienam otru. Noslēgtā dzelzs telpa ap tevi rada krāsns šaurības sajūtu, citu reizi liekot staigāt kajītē no viena stūra uz otru, kā būrī ieslodzītam dzīvniekam. Vai tas nav milzu pretnostatījums - no vienas puses dziļjūra ar savu neaptveramo plašumu un lielo darbības laukumu, no otras puses, tevi visapkārt ieskauj dzelzs sienas, nedaudz tālāk par metru ir tavi kolēģi, kuru sabiedrību nekādā veidā, pat piespiedu kārtā nevari izvēlēties. It kā no vienas puses visi ceļi būtu vaļā atvērti, no otras puses esi ierobežots, tevi nomācoši nospiež dzelzs kārba, kurā esi mēnešiem ilgi ieslēgts kopā ar likteņa biedriem, un no jūras ūdens jūs šķir tikai pārdesmit milimetri aprūsējoša tērauda.  

 

Atrašanas vieta

 

 


Hemingvejs, E.

Vecais vīrs un jūra

 

Cilvēks un daba; iekšējais dzīves piepildījums, nosaka cilvēka cieņas sajūtu, pašapziņu; dzīves jēga; paaudžu nepārtrauktība; cilvēks starp cilvēkiem, cilvēku kopienām.Stāsts ir par veca zvejnieka cīņu ar milzīgu jūras zivi – marlīnu. Tik šķietami vienkāršs stāsts, bet kā Hemingvejam izdevās to izstāstīt!

 

Atrāšanas vieta

   

Kalngale piejūras vējos

 

Kalngalieši” ir vēstījums par kopsakarībām viena ciemata dzīvē “Kalngale. Piejūras vējos.” Kalngale, tāpat kā citi mazi ciemati, iemieso īstu latvieša garu. “Mēs, kangalieši, neesam lieli, bet mums ir bagāta vēsture, stiprs gars un gaišas sirdis,” viņi saka. Kur sajust Kalngales sirdspukstu? To var just ļaužu kopībā, kas kā svētki vieno dažādas paaudzes, tuvākus un tālākus. Notikumos, likteņos un darbā. Kur slēpjas Kalngales dvēsele? Tā mīt katrā cilvēkā, kas šo vietu ir ievērojis, sajutis tās vareno priežu mežu spēku, sadzirdējis jūras maigo viļņu dziesmu un redzējis dabas brīvo garu kā vasarā, tā ziemā. 

 

Atrašanas vieta

 

 

 


Ziedonis, R. 

Jūras zemē Latvijā

 

Grāmatas priekšvārdā Rimants Ziedonis raksta: “Mēs esam nedaudz aizmirsuši jūru. Tieši saistībā ar jūru ir meklējami spožākie akcenti mūsu vēsturē. Vien pateicoties jūras ceļiem, Dzintara ceļiem, par mums – aistiem, prūšiem, kuršiem, leišiem, latviešiem – kādi seni domātāji – kāds Tacits, kāds Plīnijs Vecākais mūsu ēras pašos sākumos darīja zināmu pasaulei. (..) Un zvejnieki, mēs esam nedaudz aizmirsuši zvejniekus. Zvejniecība nav vienkārši darbs, tas piekrastē ir ģenētiski nosacīts rūpals, kam līdzi nāk sadzīves un kultūras tradīcijas”.  

 

Atrašanas vieta

 

 

 


Laukmane, M. 

Laiks kā jūra

 

Autores dzejas rindas ļauj izjust gan viļņu putas uz kāju pirkstiem, 

gan Dienvidvēja spēlēšanos matu cirtās, gan sajust ilgas, ko raisa kaiju brēkas...Kā vienmēr kaismīgi, dziļi un ilgpilni ir Maijas Laukmanes dzejoļi, kas vienmērīgā solī raduši saskaņu ar Dinas Ābeles jūras motīviem.

 

Atrašanas vieta

 

 

 


Plaudis, J. A.

Jūras krastā

 

Būtībā šī ir atmiņu grāmata, kaut gan mīlestība un daba, kurām tā veltīta, ir mūžīgas. Krājumā lasāmi padomju laikā publicēti un nepublicēti mūzas bērni. Es nevēlos, lai gadu desmitos tie izgaistu aizmirstībā. Kā arī paši jaunākie, pēdējos gados vai dienās dzimušie.
Jūras krastā” — mans piektais dzejas krājums. Rakstīts dvēseles atklātībā. Bija laiks, kad dzejas patiesība bija nevis upes plūdums, bet strautiņš ar slūžām. Būsim laimīgi, ka dzīvojam citā laikā”.

 

Atrašanas vieta

 

 

 


Jūra

 

Jūra rada, un jūra iznicina vai drizāk – tā pārveido, pārvērš un aprij.Tā dauza, rok, drupina, cērt, irdina līdz akmeņi ir pārvērsti smiltīs.Kā ainavu athitekts, kas izdaiļo parku, jūra gar piekrasti sarindo vrakus, ko krastā izskalojuši plūdi un straumes vai izpūtuši vēji.

 Fotomāksla.

 

Atrašanas vieta