Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Jelgavas stāsti

Jelgava kā kultūras pilsēta, senā Jelgava, Jelgavas ļaudis un vietas. Par to visu vēstī Jelgavas stāsti. Jelgavu labāk iepazīt palīdzēs bibliotēkā atrodamās grāmatas. 

Grāmatu anotācijas no www.janisroze.lv, www.neptuns.lv, www.lsm.lv, www.zz.lv,  www.apgadsmansards.lv

 

 

 

Senā Jelgava  

 

Grāmata “Senā Jelgava”, kuras sastādītāja ir mākslu doktore Elita Grosmane, ir plaša autoru loka (Margarita Barzdeviča, Kristians Bornmans, Aija Brasliņa, Almut Bues, Elita Grosmane, Ināra Klekere, Ieva Lancmane, Imants Lancmanis, Kristīne Ogle, Edvarda Šmite, Guntis Švītiņš, Valda Vilīte, Peter Wörster, Jānis Zilgalvis) īpaši atlasītu tekstu un materiālu apkopojums par šo zudušo pilsētu kā kultūrvēsturisku parādību visās tās izpausmēs. Savā ziņā izdevums turpina sēriju, kas aizsākta “Neputna” jau izdotajās grāmatās “Koka Rīga” un “Jūrmala. Daba un kultūras mantojums”. Grāmatā ietverts apjomīgs un krāšņs ilustratīvais materiāls.

anotaciju iekopēt

 

Atrašanās vieta

   
       
 

Laumanis Ernests.  

Vēstules meitai  

 

Šīs vēstules ir caur kara skarbumu, nežēlībām un ciešanām, caur Gulaga katorgu izbriduša vīra dvēseles atklāsme. Tās ir Ernesta Laumaņa (08.05.1908.–13.12.1968.) vēstules meitai Brigitai.
Liktenis viņa dzīvi iegrozīja tā, ka viņam nebija iespējas būt blakus meitai. Vēstules Ernests Laumanis atļāvās sākt sūtīt tikai pēc tam, kad Brigita bija beigusi vidusskolu. Viņš negribēja, lai meitenei un viņas mātei Domicellai nāktos ciest PSRS drošības dienestu darbību dēļ. Satikties pa īstam, neskaitot acumirklīgas tikšanās reizes kara laikā un īsajā laika sprīdī starp abiem izsūtījumiem, viņiem tika ļauts vien tad, kad Brigita jau bija līgavas gados. Tikai tad viņš varēja pastāstīt, ko viņam nozīmēja pirms Otrā pasaules kara dienēt Latvijas armijā – 2.Ventspils un 3. Jelgavas kājnieku pulkā, ko – būt majoram, komandēt 19. Latviešu leģiona izlūku bataljonu ar pārliecību, ka viņam tur jābūt, lai dzimteni – Latviju otrreiz neokupētu PSRS.

 

Atrašanas vieta

   
       

Grūtups Gaitis.  

Caur manu sirdi

 

Jelgavnieka publicista un «Zemgales Ziņu» žurnālista Gaita Grūtupa sastādītā grāmata «Caur manu sirdi». 

Tajā ietvertas valgundnieces Jelgavas Skolotāju institūta audzēknes  Maigas Tabakas dienasgrāmatas piezīmes par kara un staļiniskā terora gadiem. Teksta lielākā vērtība – patiesums. Maigas liktenis ir traģisks. 1945. gada 17. augustā pie mežsarga mājām «Zeltiņi» viņa un nezināms mežabrālis tika nošauti.  

Meitenes dienasgrāmata atradās īsi pirms 2006. gada Lieldienām. To kolēģim G.Grūtupam uzticēja nu jau aizsaulē aizgājusī vecā valgundniece Erna Kalniņa. Savukārt viņai to deviņdesmito gadu sākumā pēc atgriešanās no izsūtījuma vietas Krievijas ziemeļos bija iedevusi M.Tabakas māsas Dzidras meita Inese Lobanova. Toreiz bijusi doma izmantot dienasgrāmatu kādā novadpētniecības izstādē, bet tas diemžēl palika neīstenots. 2006. gada pavasarī Maigas dienasgrāmatas fragmentus publicēja «Zemgales Ziņas».

 

Atrašanas vieta

   
       

Sobkova H.

Sagānas Katrīna

 

Ernsta Johana Bīrona mazmeitas un Pētera Bīrona meitas Sagānas hercogienes Katrīnas (1781-1839) bērnība un jaunība aizritējusi Latvijā. Skaistā, asprātīgā un inteliģentā hercogiene savu vārdu ierakstījusi ne vien Latvijas, bet arī Čehijas un Eiropas vēsturē. Viņa uzmirdzēja sabiedrības unpolitikas debesīs kā pirmā lieluma zvaigzne. I. Sagānas Katrīna, par viņu.  

 

Atrašanas vieta

 

 

 

   
       

Jelgavas albums

 

Albumu veidoja  Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja kolektīvs, no krājumā esošajiem vairākiem tūkstošiem pastkaršu atlasot apmēram 300, kas ievietotas grāmatā. Agrāk pastkaršu sūtīšana bija populāra, un tās tika izgatavotas ar visdažādāko tematiku. Iecienīta bijusi svētku tematika – cilvēki cits citu apsveikuši gan Ziemassvētkos, gan Līgo, gan Lieldienās, gan Jaunajā gadā – un dažādas apsveikumu pastkartes citos svarīgos notikumos. Tāpat bieži uz pastkartēm tiek attēloti dažādi objekti, kas Jelgavas vēstures kontekstā ir ļoti svarīgi, jo ir daudz objektu, kuru fotogrāfiju nav, bet tie ir iemūžināti pastkartē. 

 

Atrašanas vieta

   
       

Hausmanis V. 

Jelgavas teātris 

 

Teātra vēsturnieks Viktors Hausmanis monogrāfijā pievērsies līdz šim maz pētītajam un maz aprakstītajam Jelgavas teātrim, kam vairākus gadu desmitus bija izcila loma Jelgavas kultūras dzīvē un kas savas pastāvēšanas laikā no 1920. līdz 1953. gadam bija viens no vadošajiem, māksliniecisko meklējumu ziņā nozīmīgākajiem Latvijas teātriem.
Grāmatā aplūkots teātra tradīciju veidošanās process, sākot ar Kurzemes hercogu laikiem, taču galvenā vērība veltīta Jelgavas teātra mākslinieciskajai darbībai neatkarīgās Latvijas un divu okupāciju varas laikā. Autors izsekojis Jelgavas teātra samērā ilgajam tapšanas ceļam, līdz tas sasniedza savu pilnbriedu un sabiedrību priecēja ar mākslinieciski augstvērtīgiem iestudējumiem. (www.zinatnesgramatas.lv)  

 

Atrašanas vieta

   
       

Lancmanis I. 

Jelgavas pils 

 

 Šīs grāmatas 3. izdevumā aplūkots izcilais baroka arhitektūras piemineklis — Jelgavas pils, kas celta pēc F. B. Rastrelli projekta. Autors I. Lancmanis uz plaša sociāli vēsturiskā fona stāsta par daudzajiem lieliskā arhitektūras pieminekļa pārveidojumiem, par tā māksliniecisko vērtību, tēlotājas mākslas darbiem, kas to senāk greznojuši, par ievē­rojamiem arhitektiem un gleznotājiem, kuru talants un meistarība Jelgavas pili padarī­juši slavenu...

 

Atrašanas vieta

   
       

Karstā I. 

Mīlestība caur Jelgavas liesmām

 

"Mīlestība caur Jelgavas liesmām" ir Ingrīdas Karstās grāmata, kurā autore raksta par Jelgavu, kas Otrā pasaules kara laikā bija vissmagāk cietusī pilsēta Latvijā. Grāmatā ir aprakstīti ne tikai skarbie kara un pēckara periodi, bet arī stāsts par draudzību, mīlestību un cilvēciskām attiecībām.  

 

Atrašanas vieta

 

 

 

   
       

Strods J.  

Jelgavas būves Mītavas pastkartēs  

 

Saturā: Bilžu grāmatiņas veidošanas princips ir parādīt seno apbūvi, izmantojot Mītavas skatu karšu kolāžas - no senākajām līdz Latvijas valsts tapšanai. Bilžu grāmatiņā ir sniegti īsi komentāri , kas dod ieskatu par kolāžas attēlotajām būvēm un to funkcijām, lai rosinātu nopietni pavērtēt un izpētīt seno Kurzemes un Zemgales hercogistes pērli. Kad grāmatiņas izveide  bija noslēguma fāzē, uzdūros arī Latvijas laika skatu karšu kolāžām, tās noteikti vajadzēja pievienot darbam, lai grāmatiņas noslēgumā uzskatāmi parādītu, ka darāmā vēl daudz... Lai kaut nedaudz orientētos, kur ēkas un būves atradās, pievienota 1936 gada karte. 

Jurijs Strods

(Anotācija no grāmatas)

 

Atrašanas vieta

   
       

Bauere I.  

Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā 

 

Ingunas Baueres kultūrvēsturisks romāns "Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā" vēsta par Kurzemes vācbaltiešu dzejnieci un publicisti, pēdējās Kurzemes hercogienes Dorotejas pusmāsu un uzticības personu par Elizabeti Šarloti Konstanci fon der Reki (1754 –1853), aptverot laikposmu viņas dzīvē no bērnu dienām līdz 1784. gada vasarai, kad bija tikko sasniegts trīsdesmit gadu vecums. Savu pirmo, Leipcigā izdoto dzeju apkopojumu Šarlote Elizabete izvēlējās parakstīt ar vārdu "Elīza", ko paturēja līdz mūža beigām. 

 

Atrašanas vieta

 

   
       

Kraukle D. 

Gadatirgi Latvijā  

 

Gadatirgus ir nozīmīgs notikums ikvienam latvietim. Tā ir vieta, kur jautri, interesanti un lietderīgi var pavadīt laiku ikviens ― gan jauns, gan vecs! Šajā, jau ceturtajā grāmatā par Latvijas novadu gadatirgiem autore Daina Kraukle iepazīstina lasītāju ar Zemgali ― izsenis vienu no bagātākajiem un auglīgākajiem novadiem. Šoreiz autore aplūko gadatirgus 20. gadsimta sākuma fotogrāfu acīm, kas papildināti ar aizraujošām un jautrām atmiņām. Grāmatas autore Daina Kraukle teic: “Gadatirgū bija visādas izdarības — loterijas, karuseļi, cirka balagāni. Karuselim sēdekļi bija iekārti garās ķēdēs un griezās ap garu stabu, celdamies augstāk un laizdamies zemāk. Tieši pretī Bauskas muzeja ēkai bija uzbūvēta cirka telts jeb balagāns. Bagāto bērni tur varēja tikt, nopērkot biļetes, bet mums vecāki tādai lietai naudiņu nedeva, tādēļ līdām iekšā pa telts apakšu, kamēr neviens neredz. Kad daži bērni jau bija salīduši iekšā, arī es sāku līst. Brīdī, kad mana galva jau bija teltī, bet dibens vēl laukā, pēkšņi kāds pa to sāka plikšķināt, un es izdzirdu: “Ko tad tu te dari!” Bija vien jālien laukā un jāmūk projām. Tā nu es tur iekšā netiku, vēl pērienu dabūju. Bet es tā gribēju paskatīties, ko tie zvēriņi dara.” (www.virja.lv)  

 

Atrašanas vieta

   
       

Hausmanis V. 

Vecās Jelgavas aktieri 

 

Tas bij reiz Jelgavā 

Veco Ādolfu atceroties 

Sārtoņa jaunkundze prata patikt un valdzināt

Vecā Ādolfa līdzgaitniece Alīna Vārpa 

Ērika Prindule - dāma uz skatuves un dzīvē 

Elvīra Līcīte - Līčuks 

Elza Tauriņa - aizrautīgā, dzirkstošā, daudzpusīgā
Jēkabs Zaķis
Aktrises Almas Ābeles mācekļa gadi    

Operešu varonis Voldemārs Krūmiņš
Aktieru pāris - Valfrīds Streips un Ance Rozīte
Meitene sarkanos zābakos - Alma Kūmiņa 

Ēvalds Mercs 

Komiķis no Dieva žēlastības Jānis Ķikulis   

Feodorovičs vai Grauds?   

Melnais princis - Ēriks Broziņš 

Ansis Mitrēvics
Aktrise ar silti mirdzošām acīm 

Pa mūsu jelgavnieces Elzas Radziņas jaunības takām
Viesi Jelgavā 

Un vēl daudzi citi.

Izskaņai   

 

Atrašanas vieta

   
       

Mēs no Jelgavas Valsts ģimnāzijas  

 

Pēc apmēram 20 gadu darba, pamatīgi pētot un apkopojot vēstures materiālus, klajā nākusi bibliotekāres un muzeja pedagoģes Laimas Ozoliņas sastādītā grāmata “Mēs no Jelgavas Valsts ģimnāzijas”. Šajā darbā cieši kā teksta līdzautore līdzdarbojusies pensionētā skolotāja Dzintra Meijere, izmantoti materiāli, ko savulaik sistemātiski vākušas skolotājas Vera Krieķe, Vēra Putna, Zelma Skusta. Materiāla tapšanā piedalījušies vēsturnieki Andrejs Dābols (1959. gada absolvents) un Aldis Barševskis, kā arī daudzi skolas absolventi, pedagogi un vēstures lietpratēji. Galu galā, summējot absolventu ziedojumus, grāmata nodrukāta Jelgavas tipogrāfijā, kur projektu vadīja 1985. gada skolas absolvents Arvis Kronbergs. Grāmatas dizainu veidojusi 2002. gada absolvente Liega Krūklīte. Tiesa, izdevuma tirāža ir maza, tikai daži simti eksemplāru, tādēļ  grāmata nav nopērkama, bet atrodas bibliotēkā un katram būs pieejama elektroniski. 

 

Atrašanas vieta

   
       

Urtāne Rasma.  

Baiba 

 

Baiba Rivža ir Latvijas ekonomiste, augstskolas pasniedzēja un politiķe, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas priekšsēdētāja, Eiropas Akadēmijas Zinātnes konsultatīvās padomes locekle, Eiropas Lauksaimniecības pārtikas un dabas zinātņu apvienības (UEAA) vadības komitejas locekle, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidente un akadēmiķe. Bijusi arī Izglītības un zinātnes ministre, kā arī 9. Saeimas deputāte. Jelgavniekiem B. Rivža ir labi pazīstama arī kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzēja un profesore.  

 

Atrašanas vieta

 

   
       

Zēbergs J.  

Skatiens klīst pilsētā  

 

Ieejot Jura Zēberga srudijā Lielajā ielā 1 Jelgavā, nokļūstam izdomas pilnā pasaulē, kur stāstu nomaina stāsts , mainās tehnoloģijas un piedzimst īsta fotogrāfija. Jurim piemīt neatkārtojams rokraksts un to nevar sajaukt ne ar ko . Gaisma un ēna, niansēta sajūta un fotoobjekta dvēsele un, protams, fotoobjektīva visur esošā acs. 

 

Lāsma Zariņa. Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktore

 

(Anotācija no grāmatas)

 

Atrašanas vieta

   
       

Joņevs J.  

Jelgava 94 

 

Grāmata ir par pusaudžiem pagājušā gadsimta 90. gados. Viņi sevis un atšķirīgā meklējumos pievēršas tā saucamajai alternatīvajai kultūrai. Grāmata ir par jaunību, kad mēs katrs cenšamies nostāties pret pasauli, nekļūt tādi kā visi. Vai tas izdodas? Vai šos solījumus iespējams turēt? Jānis Joņevs dzimis 1980. gadā. "Jelgava 94" ir viņa pirmā grāmata.  

 

Atrašanas vieta

 

   
       

Katrāne-Šilinga A.  

Prāta Vētra - meklēt vienam otru  

 

Kāda ir dzīve, kad 30 gadus esi vienā no populārākajām Latvijas grupām? Šī ir Prāta Vētras pirmā grāmata, kurā Renārs, Māris, Jānis un Kaspars aizrautīgi stāsta par to, kāds ir bijis viņu ceļš no pirmā koncerta dažiem klases biedriem Jelgavas 1.ģimnāzijā līdz 60 000 skatītājiem Mežaparkā. Ne tikai par dzīvi, kas lutinājusi, bet arī par pērieniem, kas saņemti. Par veiksmi un arī zaudējumiem. Šķiet, ka nekad iepriekš viņi nav bijuši tik atklāti. Arī paši pret sevi.

 

Atrašanas vieta

 

 

   
       

Šleija D.  

Pedagogs Jūlijs Grūtups. Pūšaminstrumentu spēles metodika  

 

Mūziķis, mūzikas pedagogs, diriģents, vairāku nozīmīgu orķestru dalībnieks un vadītājs. Mācījies Jelgavas 2.valsts vidusskolā (1918-1928), Latvijas Valsts konservatorijā (1930-1938). Darbojies Jelgavas Latviešu teātrī (1930-1940), Jelgavas filharmonijas simfoniskajā orķastrī, Rīgas Radiofonā (1935-1940). Jelgavas Tautas konservatorijas pūšaminstrumentu nodaļas vadītājs (1937-1940). Mūzikas skolotājs Dobeles pamatskolā un vidusskolā (1940-1944). 1944 iesaukts vācu armijas leģionā, 1945 apcietināts, izsūtīts uz Tālajiem Austrumiem, dibinājis un vadījis Klusā okeāna flotes vieglās mūzikas bigbendu. 1947 atgriezies Latvijā, strādājis Dobeles skolās. Dobeles mūzikas skolas direktors (1948-1950). No 1952 Jelgavā, Jelgavas mūzikas skolas pūšaminstrumentu nodaļas vadītājs, pūtēju orķestra diriģents, daudzu vēlāk pazīstamu mūziķu audzinātājs.  

 

Atrašanas vieta

   
       

Brancis M.  

Jelgavas gleznotājs Uldis Roga  

 

"Cits makšķerē, cits medī, es mālēju.Un tas man patīk. Vislielākais azarts man ir procesā, kad balta lapa vai audekls aizpildās, un tu nezini īsti, ar ko tas beigsies," tā sevi raksturo mākslinieks Uldis Roga, kura gleznas un mazās studijas ir apskatāmas viņa 70 gadu jubilejas izstādē Jelgavas kultūras namā. Uldi Rogu pamatoti sauc par Jelgavas mākslinieku, neskaitāmos darbos iemūžinātas Jelgavas ainavas dažādos gadalaikos. Jubilejas reizē atvēršanas svētkus piedzīvojusi arī Jelgavas mākslinieku biedrības veidotā grāmata "Jelgavas gleznotājs Uldis Roga".  

 

Atrašanas vieta

   
       

 Jelgavnieki 1918 - 2019  

 

Sagaidot valsts simtgadi, Dz.Žvagiņa uzsāka projektu, fotostāstos iemūžinot 100 jelgavniekus. Novērtējot viņas ieguldījumu, pašvaldība aicināja fotogrāfi iesākto turpināt un fotostāstus apkopot grāmatā. Nu ilgais darbs nesis augļus un dienasgaismu ieraudzījusi grāmata "Jelgavnieki 1918 - 2019", kas tapusi kā dāvana Jelgavai un jelgavniekiem pilsētas 755. jubilejas gadā.

 

Atrašanas vieta