Jelgava svētku ģērbos un svētku šalkoņā 1923. gada 18. novembrī
17.11.2023.
Kā sapnī, tik nemanot, caur drūmi rudeņaino miglu viņi atnāca, šie gaišie valsts 5 gadīgie pastāvības svētki. Un visa Jelgava ietērpās svētku ģērbos, un laimē starojošās sejas liecināja par svētsvinīgās dienas nopietnību. Arī laipnā dabas māmuļa neskopojās un bagātīgi izlēja zeltainos saules starus pār retās dienas seju. Jau no paša rīta visā pilsētā svētku šalkoņa. Iepriekšējās dienās Lielupē strauji uzplūdušais ūdens bija atkāpies, atstādams aiz sevis pļavās un laukos malku un baļķus. Ļaudis steidza vākt upes sanesto, īpašnieki un prefekts prasīja atdot.
Pēc prefekta aicinājuma jelgavnieku namu un iestāžu logi bija dekorēti un iluminēti.
Latvijas dzimšanas dienas svinības pilsētā sākās vienos dienā tirgus laukumā. Ceturksni pirms vieniem tur iesāka uznākt biedrības ar karogiem, Jelgavas garnizons, dažādas iestādes un milzums ļaužu.
Sapulcējušies zem sava baltā karoga pie Jelgavas Lauksaimniecības skolas Dobeles ielā 41, izplatīdami uzsaukumu būt nomodā par Latviju, uz tirgus laukumu slēgtās rindās soļoja Latvijas Nacionālā Kluba Jelgavas nodaļas biedri. No stacijas puses Dzelzceļnieku biedrība. Pēc svinīgā akta Valsts 2. vidusskola pilnā sastāvā ar orķestri un karogiem nāca no savas ēkas. No dievkalpojuma Svētās Annas baznīcā steidza piebiedroties Jelgavas ģimnāzija, no Nikolaja baznīcas Skolotāju institūts un, taurēm pūšot, Lauksaimniecības skola.
Laukumā skanēja svētku uzrunas, kuras uzsāka mācītājs Ķullītis, tad Jelgavas pulka komandieris pulkvežleitnants Dombrovskis un pilsētas galva Godmans. Tam sekoja karaspēka parāde un gājiens uz brāļu kapiem. Tas izvērtās tik garš, ka viens gals jau bija pie gaisa tilta, bet otrs tikko pie Latviešu biedrības.
Brāļu kapos visi turēja dziļi izjustas un gadījumam piemērotas runas, arī kāds no publikas nodeklamēja uz gadījumu attiecošu dzejoli, pēcāk skanēja sēru maršs un gājiens devās atpakaļ uz pilsētu.
Vakarā visa pilsēta zaigoja vienās krāsu ugunīs. Dzīvokļu logos sveces, skatu logi krāšņi dekorēti un apgaismoti. Daudzos redzamas valsts prezidenta un citu valsts darbinieku ģīmetnes, ievītas lauru vaiņagos un nacionālās lentēs. Kā simbols apkārt deg 5 sveces – 5 valsts pagājušie gadi.
Taisni sešos vakarā sāka koncertēt pieci orķestri: prefektūras orķestris no prefektūras balkona, lauksaimniecības skolas orķestris uz Katoļu ielas no Lauksaimniecības ekonomiskās sabiedrības ēkas torņa, dzelzceļnieku biedrības orķestris pie stacijas ēkas, 2. vidusskolas orķestris spēlēja no sava balkona Pasta ielā 29, bet 3. Jelgavas kājnieku pulka orķestris uz virsnieku kluba balkona.
Orķestri sāka ar valsts himnu, kuras izpildīšanas laikā pilsoņi tika lūgti pārtraukt uz ielām kustību, bet vīrieši noņemt galvas segu. Pirms himnas no Lauksaimniecības ekonomiskās sabiedrības torņa tika izlaista viena raķete, kā signāls kustības pārtraukšanai, savukārt pēc himnas 5 raķetes vēstīja par kustības atjaunošanu.
Dzejnieks Jakobsonu Kārlis Zemgales metropolē svinēja 25. gadu darbības jubileju, kur Jelgavas Latviešu biedrības teātrī izrādīja viņa lugu “Līga”.
Gar daudziem namiem uz trotuāriem dega lāpas, dežūrrežīmā strādāja I. Herteļa aptieka Pasta ielā 13 un Gulbja aptieka Pasta un Lielās ielas stūrī.
Tie, kas norūpējušies, varēja doties uz Raiņa kluba rīkoto Dr. Buša lekciju par lipīgām slimībām un zīdaiņu kopšanu.
Materiāli no periodika.lv
Vēl Jelgavu ikdienā un svētkos meklē:
Ieskats Lielās ielas vēsturē Jelgavā
Jelgavas vecpilsētas bruģakmeņa stāsts