Jelgavā izdoto laikrakstu gadadienas
03.03.2023.
Pagājušajā gadā svinējām “Latviešu Avīžu” 200 gadi. Šogad varam atzīmēt vēl dažas Jelgavā izdoto laikrakstu gadadienas. Pirms 160 gadiem “Latviešu Avīzēm” Jelgavā pievienojās pielikums “Ceļa Biedris” ar moto no Zālamana sakāmvārdiem:
“Kas gudris, klausa mācību. Kas prātīgs, pieņem padomu.
Tēva vārdiem paklausi, mātes balsi nenicini!”
(Ceļa Biedris, 01.01.1863.)
Kaut arī avīzei bija dziļi reliģiozs raksturs, “Ceļa Biedrī” varēja lasīt par pasaules zemēm, to ģeogrāfisko stāvokli, klimatu, ļaudīm, arī paražām, īpaši pagāniskajām, kuras tika apkarotas. Jau vienā no pirmajiem numuriem bija lasāms plašs vēstījums par grenlanderiem. Tāpat arī skaidrojoši un izglītojoši raksti, piemēram, Zaļās draudzes prāvesta A. Jungmeistera rakstītais “Par pasaules jūrām”. Vairākos “Ceļa Biedra” numuros misionāra A. Nerliņa (vēlāk A. Nerliņs kalpo Jelgavas Svētas Trīsvienības baznīcā) vēstulēs sniegti detalizēti apraksti par vienu no lielākajām hinduistu svētvietām Indijā – Kaveri. “Ceļa Biedra” mūžs gan nav ilgs.
1883. gadā Pēteris Alunāns Jelgavā mēģināja izdot sabiedriski politisku un literāru laikrakstu “Pagastu un Biedrību Vēstnesis”. Iznāca tikai viens numurs.
Pirms 130 gadiem lasītājus Jelgavā saimnieciska rakstura tēmām sāk piesaistīt mēnešraksts “Zemkopis”, kas sakās paveikt to, kas nav izdevies “Baltijas Zemkopim” (iznāca Jelgavā no 1875. līdz 1878.) Bez visa, kas vajadzīgs zemkopjiem, dārzkopjiem, biškopjiem, mēnešraksts īpašu vērību solās piegriezt tirdzniecībai. “Tirdzniecība, sevišķi cik tālu tā stāv sakarā ar lauksaimniecību un viņas ražojumu izdevīgu pārdošanu, pie mums latviešiem dažā ziņā vēl maz attīstīta tikai pēdējā laikā drusku pasākts dažus uz viņu attiecīgus jautājumus iekustinat. Ievērojot to, ka no viņas atkarājas visas saimniecības panākumi, visu garo un gauso ražošanas darbu un izdevumu piemērīga atlīdzināšana, “Zemkopis" tirdzniecības zināšanu izplatīšanu un vairošanu piekops ar sevišķu rūpību.”
Zemkopis, 01.01.1893.
Savu solījumu “Zemkopis” arī pilda un regulāri sniedz savās slejās lauksaimniecības preču pasaules tirgu apskatu. Protams, savās lapās Zemkopis arī drukā dažnedažādus jaunumus aplūkotajās nozarēs, tādējādi, ļaujot iepazīt pasaules lauksaimnieku gudrības un izmantot tās. Ar pārtraukumiem un pārcelšanos no Jelgavas uz Rīgu un atkal atpakaļ mēnešraksts iznāk līdz 1940. gadam.
1893. gadā “Latviešu Avīzēm” sāk iznākt pielikums “Stāstu Nodaļa”. Tas ar nelieliem pārtraukumiem turpinās līdz pat 1915. gada 29. martam, kad iznāk pēdējais numurs, kurš noslēdzas ar J.Jankava rakstu “Rainis un socialdemolkrātiskā kliķe.” Šķiet A. Puče būs guvis tajā iedvesmu.
Vienā no pirmajiem pielikuma numuriem sadaļā “Drupas un druskas” publicēts arī dīvainu ieražu stāsts no ķīniešiem un senajiem ēģiptiešiem, kas mums patlaban, stiprinot valsts budžetu, lieti noderētu. “Ķīnieši maksā savam ārstam tik ilgi, kamēr tie veseli. Tiklīdz kā tie slimi, viņi ārstam vairs nedod ne graša. Vecie ēģiptieši, saslimstot, samaksāja ārstam tikai par savas slimības pirmajām dienām; pēc tam ārsts atkal maksāja slimniekam tik ilgi, kamēr to bija izdziedējis.”
Stāstu Nodaļa. Pielikums pie "Latviešu Avīzēm", 18.01.1893.
Materiāli no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijas “Periodika.lv” periodika.lv
Lasiet arī par:
“Ceļa Biedra” autoru Juri Neikenu I. Baueres grāmatā “Palieku tev uzticams” https://ej.uz/c28u
Latvijas preses vēsturi V. Zelčes grāmatā “Latviešu avīžniecība” https://ej.uz/xo7f