Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Jaunie talanti literatūrā

Nebeidzamais process – literatūrā ienāk jauni vārdi, citi spoži uzliesmo un noplok, daži iekvēlojas arvien košāk, deg ilgi un priecē lasītājus vairākās paaudzēs. Lasīsim un vērtēsim mūsu jaunos.

Grāmatu anotācijas no www.zvaigzne.lv, www.janisroze.lv, www.petergailis.lv, www.savagramata.lv, www.nra.lv, www.virja.lv

 

 

Belševica K.A.

Medījot dzīvi

 

Kristas Annas Belševicas pirmais dzejoļu krājums ir nopietns pieteikums profesionālajā literatūrā. Tam raksturīgs patiess domas dziļums un emocionālais spēks, tomēr šī ir visnotaļ moderna dzeja ar savu oriģinālu māksliniecisko izteiksmi un interesantiem formas meklējumiem.

Dzejoļu krājuma ievadā autore saka: “Es izsūkšu šo pasauli sausu un pārvērtīšu iedvesmā”. Un viss, ko jaunā dzejniece redz un jūt savā pasaulē, tiešām kļūst par viņas iedvesmas avotu – viņas realitātes paradigmu, kas iepunkto viņas un viņai tuvo cilvēku dienas.

Šī dzeja dzīvo šodienā, pagātnē un nākotnē – tā pat smaržo pēc laika un redz cauri dzīvei, sev un citiem. Tajā ir prieks un sāpes, smalki dvēseliskais un ikdienišķi raupjais.

Dzejas liriskā varone pilnā amplitūdā meklē savu ceļu dzīvē – “medī dzīvi”, kura ne vienmēr dodas viņai rokā vienkārši. Taču autorei pietiek drosmes šajos meklējumos atkailināt savas dvēseles dziļākos slāņus, un lasītājs, kas tiek aicināts līdzi “medībās”, jūt šo patiesumu, kura izraisītais līdzpārdzīvojums savukārt sniedz vārdos grūti formulējamu literāru baudījumu. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Deigelis D.

Dievs beidz

 

Dainis Deigelis atzīstas: "Mana grāmata ir pēdējo 7 gadu sarunas ar sevi, dievu, un šo sabiedrību. Lasot jūs uzsāksiet sarunu ar sevi, dievu, sabiedrību... Vai arī neuzsāksiet. Tā gadās."

Daiņa Deigeļa pirmajā krājumā iekļautā dzeja ir emocionāla, reizēm vārdu pārpilnībā un vēlmē izteikt neizsakāmo pāri plūstoša. Apvienojumā ar vīrieša skatījumu uz vertikālās varas struktūrā ietūcīto pasauli tas piedāvā jaunu niansi latviešu dzejas Visumā. Liriskais varonis atļaujas būt emocionāls, reizēm pat sentimentāls, vienlaikus, apzinoties savu maskulinitāti un vēlmi identificēties ar Dievu, runā par to ar pašironiju.

 

Atrašanās vieta


 

Tomašs J.

Melnie darba cimdi

 

Jānis Tomašs latviešu jaunākajā dzejā ir tīrradnis. Lai gan amatu mācījies arī no grāmatu plauktiem, viņš ir dzejnieks no dabas, kurš dāvā mums lieliskus tēlus, gluži jaunus šķietami vairs nepārspējamajā dzejas vidē. Krājuma „Melnie darba cimdi” rindās kopā sader izsmalcinātais ar vienkāršo, veidojot svaigu un neparastu stilu. Autora balss skan tik īpaši un reizē precīzi, ka rodas sajūta – tas, ko lasu, ir ģeometrija dzejā, kas tomēr nav līnijas, drīzāk krāsas, kas virzās pa visbiežāk melnbaltu trajektoriju kā labās fotogrāfijās. Un tie ir vārdi.   /Aivars Eipurs/

 

Atrašanās vieta


 

 

Zēgners H.E.

Elementi

 

Henrika Eliasa Zēgnera dzejas centrā ir jauns cilvēks lielas un aizraujošas dzīves priekšā. Ceru, ka šī grāmata sniegs svaigu dzejas malku katram tās lasītājam. /Pēteris Draguns/

Henriks Eliass Zēgners dzimis 1995. gadā Jelgavā. Paralēli literatūrai aizraujas ar mūziku. Sapņo dzīvot Prāgā. Dzeja publicēta laikrastā "Kultūras Forums", vietnē www.satori.lv, žurnālā "Latvju Teksti" u. c. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Brauča I.

Iekšējās pasaules lirika. Ārējās pasaules lirika

 

Izdevniecībā izdota Ingas Braučas dzejas grāmata "Iekšējās pasaules lirika & Ārējās pasaules lirika"! Autorei šī ir pirmā dzejoļu grāmata, tāpēc jo īpaši sveicieni no Izdevniecības! Paldies par uzticēšanos un, lai izdodas arī turpmāk! Ar Ingas dzeju var iepazīties arī viņas Facebook lapā Dzejas sasildīta. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Rvīns Varde

Kas te notiek

 

Dokumentālās īsprozas skices atspoguļo autora atmiņas, novērojumus un refleksijas. Personīgais un subjektīvais atsedz ne vien autora individuālo pieredzi, bet lielā mērā mūsu kopējo pieredžu spektru. Paša autora vārdiem – teksts ir izdzīvošanas mēģinājuma hronikas.

Rvīns Varde (1985) ir žurnāla Rīgas Laiks šifrētājs un slejas "Vardes saraksts" autors. Publicējies izdevumos "Benji Knewman", "Domuzīme", interneta žurnālā "Satori" un citur. Savulaik bijis notiesāts par literāru tekstu un izcietis sodu piespiedu darbu formā. Šī ir Rvīna Vardes pirmā grāmata. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Bugavičute-Pēce R.

Puika, kurš redzēja tumsā

 

"Puika, kurš redzēja tumsā" ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts kā gados, tā garā jauniem lasītājiem un viņu vecākiem. Kāds puika, kurš dzimis neredzīgu vecāku ģimenē, ir spiests saskarties ar "citādību" visdažādākajās izpausmēs, galvenokārt tāpēc, ka viņš pasauli, atšķirībā no saviem vecākiem, spēj tvert pilnībā. Rūpes pašam par sevi un par saviem vecākiem kļūst par puikas pieaugšanas un turpmākās dzīves jēgu, liekot arī lasītājam ieraudzīt neparastajā stāstā pretrunas, kas valda sabiedrībā attieksmē pret vājredzīgajiem. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Egle J.

Dzimšanas diena

 

Grāmatā apkopoti astoņi stāsti par sievietes dzīvi ikdienas ritumā atšķirīgos dzīves posmos un dažādu apstākļu ietekmē. Stāsti par ilgām un zaudējumiem, par vērtībām, alkām, vientulību, bailēm no nāves, pieķeršanos, mīlestību – kā tās transformējas mūža gaitā, kā ietekmē sievietes dzīves ceļu, liekot izcīnīt dažādas ārējas un iekšējas cīņas. Pirmā plāna tēli grāmatā ir sievietes plašā vecuma amplitūdā (no sešiem līdz septiņdesmit gadiem), viņu iekšējā pasaule kā ārējo notikumu atspulgs. Te ir gan maza meitene ar saviem pirmajiem novērojumiem par sievišķību un skaistumu, gan sieviete, kuras dzīve rit ratiņkrēslā, gan ikdienas nogurdināta piecu bērnu māte, kas gaida sesto, un daudz citu sieviešu ar savām problēmām, kuras lielākoties būs zināmas ikvienam lasītajam, taču stāsti, iespējams, ļaus uz tām palūkoties no cita rakursa. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Košeļeva S.

Vientulības ministrija

 

Krājumā “Vientulības ministrija” apkopoti griezīgi stāsti par to, kas jau no laika gala gan vieno, gan šķir visus cilvēkus, proti, vientulību. Tie esam mēs – stereotipu un baiļu valgos mītošas jaunas sievietes, nerealizējušies vīrieši, (bez)cerīgi mīlnieki, veci cilvēki un mazi bērni. Arvien atsvešināti no dzīves, apkārtējiem un sevis. Darām pāri cits citam un sev, pieprasām uzmanību un klīstam neceļos. Neliekamies mierā, iztaisāmies un bāžamies visām pudelēm par korķi. Kāpēc?

Atbilde jāmeklē katram pašam tekstu rindās un starp tām.

“Tie ir stāsti, kas pie manis nākuši lēni un grūti, jo ikkatrā no tiem esmu es pati, mana dzīve un tajā sastaptie cilvēki, kuri likuši pārdomāt un apšaubīt visa jēgu un satvaru, no dusmām spert zemes gaisā un arī raudāt. Man nav ne jausmas, ko ar to visu lai tālāk iesāk, bet skaidrs ir viens – šādi vairs neies cauri. Tāpēc rakstīšana man ir veids, kā atgaiņāties no vientulības, kā arī pateikt to, ko es ikdienā nepasaku.”

Sabīne Košeļeva latviešu literatūrā ienāca 2015. gadā ar romānu “Rīga–Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts”, kas tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”.  

 

Atrašanās vieta


 

 

Indriksone R.

Pāris metru zem ūdens

 

Ramonas Indriksones stāsti turpina īso stāstu tradīciju, kuru šobrīd pārstāv tādas autores kā Jana Egle un Dace Vīgante. Viņas stāstiem raksturīgi psiholoģiski precīzi un niansēti portreti, bieži vien ar līdzjūtību pievēršoties “dzīves pabērniem”. Bieži vien autorei izdodas stāsta kulmināciju izvērst šķietami ikdienišķā vērojumā, kas prasa no lasītāja sirdsgudrību, lai izprastu notiekošo.

Autorei piemīt savdabīgs izteiksmes veids, kas apvieno vienkāršu, saprotamu valodu ar niansētiem noskaņu zīmējumiem. Ar šo grāmatu latviešu literatūrā ienāk drosmīga autore, kura nevairās runāt par dzīves tumšajām pusēm atklāti, bez pārspīlējumiem un ar dziļu izpratni par sarežģītām situācijām un raksturiem, kuru sadures punktos veidojas gan traģiski, gan traģikomiski notikumi.

/Ieva Melgalve, grāmatas redaktore/ 

 

Atrašanās vieta


 

 

Kuzmins S.

Hohma

 

Šī romāna darbība risinās Hohmā – mazā, klusā piejūras kūrortpilsētiņā Latvijas rietumos. Hohmas šķietami rāmā ikdiena, vēsture un mitoloģija vijas kopā ar tās iemītnieku dzīvesstāstiem, atklājot to iekšējās pretrunas, attiecību labirintus un gadiem ilgi glabātus noslēpumus. Hohmas stāsti ir komiski, traģiski, brīžiem sirreāli, brīžiem absurdi, taču tos vieno gandrīz katram provinces bērnam pazīstams konflikts: skumjas pēc dzimtās pilsētas un vienlaikus vēlme uz visiem laikiem ar to pārraut saiknes – neatkarīgi no tā, vai tas patiešām ir izdarāms, vai nav. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Tarvids O.

Gastarbaitera dienasgrāmata

 

"Sirdsapziņu akmens sirdī neiekalt tiem, kuri lidostu pārvērta par šķīstītavu nabagiem.

Propelleri nopūš liesmu manam degošo sapņu ugunskuram, izkaisīdami svelošās ogles zem tā jau karstajām zolēm. Negribu zaudēt sapni par pārtikušu dzīvi dzimtenē! Sapni par kopābūšanu ar tuvajiem. Bet pēdas svilina tik ļoti, ka sirds sakausē visas emocijas kopā, līdz vairs nesaproti, ko nīsti un kas patiesi vainīgs, kad sapni nomaina skaudrā realitāte. Vaigos piepampst žēlums pret sevi un citu pārdarījumi, kaut labi saprotu, ka pats vien sevi atvedu šeit, kur tagad esmu nonācis. Jo izvēle ir vienmēr. Vienalga kāda, bet tā ir. Viss slēpjas tik tajā, kā tu izproti atšķirību starp vārdiem „risks” un „iespējas”."

Intriģējoši, reizēm pat nesaudzīgi skarbi, tomēr patiesi un dziļi intīmi Oskars Tarvids jaunajā grāmatā "Gastarbaitera dienasgrāmata" raksta par viesstrādnieka piedzīvoto, izjusto un pārdzīvoto. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Tabūns A.

Baltais globuss

 

Filozofijas vēsture parāda, ka pastāv dažādas noteiksmes, kas cilvēku definē kā politisku dzīvnieku, personu, indivīdu, subjektu un pat kā priekšmetu. Cilvēks definē pats sevi, izejot no sevis paša, aizstāvot savu autonomiju, ar zināmu tendenci uz noslēgšanos no transcendences. Taču šis cilvēks nevar iztikt bez jēgas meklējumiem.

Kaut ko līdzīgu var nojaust arī Aivara Tabuna romānā. Bagātīgā, vīrišķā valodā autors caur protagonistu aprakstījis cilvēka tieksmi pēc identitātes apzināšanās un dziļākas savas esības un darbību jēgas meklējumiem.

Latviešu literatūrā sevis apgūšanas no jauna jautājums jau ir ticis risināts vairākkārt, galvenokārt nevis atmiņas zuduma, bet gan protagonista dzīves apstākļu izmainīšanās dēļ. Aivara Tabuna romānā “Baltais globuss” jaušama smalka Prusta cienīga ironija, protagonista attiecībās pašam ar sevi un apkārtējo pasauli, amnēzijas dēļ, kas latviešu literatūrā ir jaunums. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Roga-Saulīte I.

Ābolu dūmi

 

“Pamodos no neticami dzīva sapņa,” dalās grāmatas autore, “kurā redzēju stāsta sižetu līdz pēdējam margu dizainam, galveno varoņu vārdiem un viņu izskatam. Tiešām — tik banāli, tomēr spilgti un neizdzēšami. Sāku pierakstīt. Pirmo reizi gribēju nodarbi mest pie malas, kad zaudēju elektroniskos datus. No aprakstītām papīra strēmelītēm nācās rakstīto atjaunot. Otro reizi — pēc sapnī redzētajām dabas ainavām izsecināju, ka stāsts noris Armēnijā. Tikos ar armēņiem, lai pārrunātu šīs tautas paražas, tradīcijas, vēsturi. Pētīju visu iespējamo informāciju, taču mani nepameta sajūta, ka kaut kas nav kārtībā... Pēc kādas sarunas steidzos mājās, lai interneta vidē meklētu attēlus, un atradu tieši tādu ainavu, kādu redzēju sapnī. Un tā nebija Armēnija, bet Horvātija... Vīrs mani mudināja nepadoties. Un sapņa tēli, kas visus šos trīs gadus dzīvoja līdzās, gaidot, kad izstāstīšu viņu stāstu. Nu esmu to izdarījusi.” 

 

Atrašanās vieta


 

 

Zīle B.

Melu meistars

 

Alise un Aleksandrs uzaug padomju Rīgā – vienā laikmetā, dažādās pasaulēs. Alise – pārtikušā partijas funkcionāra ģimenē. Aleksandrs pilsētā ierodas no laukiem, nokļūst komunālajā dzīvoklī un ielu bandās. Pieaugusi Alise vairāk laika pavada savā sapņu un jūtu pasaulē – burbulī, kas līgani iznes viņu cauri laikmetu maiņai. Aleksandrs bēg no PSRS un kļūst par starptautiskas dārgakmeņu mafijas darboni.

Viņi viens otru nepazīst, bet abus saista noslēpumains cilvēks, kurš sevi dēvē par Melu Meistaru. Kas notiek, kad Alises un Aleksandra ceļi krustojas nu jau neatkarīgajā Latvijā? Vai pēc meliem dzīves garumā var nākt patiesība? Vai gaisma spīd tikai cauri tumsai? Kas ir tas, ko zina tikai Melu Meistars? Aizraujošs stāsts par mīlestību, noziegumiem, dzīves jēgas meklējumiem uz spilgti attēlotās nesenās vēstures fona.

Baiba Zīle mācījusies Rīgas Franču licejā un Valsts 1. ģimnāzijā, studējusi Latvijas Universitātē filozofiju un tiesību zinātnes. Tulkojusi no Borisa Viāna, Albēra Kamī u.c. stāstus no franču valodas.

Raksta latviski un angliski. Iepriekš publicējusies ar pseidonīmiem Anna Kravicka un Barbara Sea. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Bula R.

Stopētāju lieta

 

Romāns „Stopētāju lieta” reāli ataino policijas izmeklētāju ikdienu. Sižeta pamatā nav kāda konkrēta krimināllieta, taču sasaistes ar reāliem notikumiem ir daudz. Izmeklētāja Asnāte Grieze un operatīvais darbinieks Juris Zvirbulis kādā Zemgales mazpilsētā izmeklē jaunas studentes nāves apstākļus. Šis gadījums ir kā neredzamas virtenes pēdējais redzamais posms, aiz kura pavelkot parādās vesela rinda citu aizdomīgu notikumu, par kuriem nav ziņots vai arī tie ir paslīdējuši garām vecāku un tiesībsargu uzmanībai.

Rolanda Bula (īstajā vārdā Rolande Bebere), dzimusi 1964. gadā. Strādājusi Valsts policijā par izmeklētāju, tur arī radušās ieceres “Stopētāju lietai”. 

 

Atrašanās vieta


 

 

Pranka I.

Klusuma kliedziens

 

Stāsts par slepkavību izmeklētāju Karlosu Ventliju, kuram, par spīti savām privātajām problēmām, nākas izmeklēt savādas slepkavības Kronsvelā, nelielā pilsētiņā, kuru 16. gadsimta sākumā nodibinājis kāds bagāts, reliģisks uzņēmējs, kas vēlējies attīstīt savu utopisko ideju par vietu, kur cilvēku kopiena spētu pārtikt un eksistēt bez naudas kā apmaksas līdzekļa.

Varbūt tās ir pavisam parastas slepkavības, bet ja nu mūžsena kara atblāzma pasaulē? Kara, kas jau gadu tūkstošiem norisinās starp debesīm un elli...

Darbā līdzās mistiskajiem notikumiem apspēlētas arī vīrieša un sievietes savstarpējās attiecības, nodevības rūgtā un sājā garša. Kas ir cilvēks pēc tā, ko piedzīvojis? Un kā pasaules pagātne ir ietekmējusi to pasauli, kurā cilvēks dzīvo pašlaik? Atbilde lai nu paliek lasītāja paša ziņā. 

 

Atrašanās vieta