Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Grāmatizdevēji Jelgavā. Jāņa Vilka kolekcija

Atzīmējot Jelgavas pilsētas bibliotēkas dibināšanas 100. jubileju, sadarbībā ar kolekcionāru Jāni Vilku jubilejas gada garumā piedāvājam ielūkoties Jelgavā iespiestu izdevumu daudzveidībā – sākot ar unikāliem eksemplāriem no 18. gadsimta sākuma, līdz pat 20. gadsimta pirmajai pusei. Mainīgā ekspozīcijā Lasītavā līdz gada beigām apskatāmi dažādu izdevumu oriģināli, taču aicinām arī ielūkoties virtuālā ieskatā Jelgavas grāmatniecības vēstures lapaspusēs, kas tiek papildināts hronoloģiskā secībā.

 

Pirmssākumi


Pirmās grāmatas Jelgavā tika iespiestas 17. gadsimta otrajā pusē. Tas ir arī laiks, ko var uzlūkot par nozīmīgu pagrieziena punktu tā laika grāmatniecības attīstībā: pateicoties zemnieku skološanai, rodas latviešu masveida lasītprasme.

Līdz pat 19. gs. 60. gadiem ceļš no Pēterburgas uz Rietumeiropu gāja caur Jelgavu, tā stiprinot Jelgavas kā kultūras centra nozīmi, līdz ar to uzplauka arī Jelgavas grāmatniecība. Jelgavā lielā skaitā ieplūda tālaika aktuālākie zinātnes darbi, un arī Jelgavas izdevumi nokļuva tālu aiz tās robežām.

 

Pirmo tipogrāfiju Jelgavā 1667. gadā izveidoja Kurzemes hercogs, šīs tipogrāfijas pirmais vadītājs bija Mihaēls Karnals (?–ap 1681), kas iespieda pārsvarā neliela apjoma darbus vācu un latīņu valodā – galma aprindām veltītus apsveikumus, biogrāfiskus materiālus, reliģiska satura grāmatas. Laiku pa laikam grāmatas latviešu valodā kurzemniekiem iespieda arī Kēnigsbergā.

 

1684. gadā par Kurzemes hercoga grāmatiespiedēju kļuva Georgs Radeckis. Jelgavā viņš iespieda pirmās grāmatas latviešu valodā. Radeckis spiestuvi vadīja 40 gadus, 17. gadsimta beigas bija aktīvākais šī izdevēja darbības posms. Savukārt 18. gadsimta sākumā, Ziemeļu kara laikā, Kurzemē valdīja posts, un spiestuve palika bez materiālā atbalsta. Ja 17. gadsimta beigās iznāca pavisam 24 grāmatas latviešu valodā, tad 18. gs. pirmajā pusē tikai 10.

 

Vecākais zināmais grāmatu veikala īpašnieks Latvijas teritorijā varētu būt Johans Gincelis Jelgavā, kuram 1676. gadā Kurzemes hercogs Jēkabs izsniedzis privilēģiju. Grāmattirgotāja Ginceļa izdotais, Jelgavā iespiestais Kurzemes Kalendāra sējums, izdots 18. gadsimta pašā sākumā, īpaši intersants ar to, ka tā titullapā apskatāms vecākais attēls ar Jelgavu – 1700. gadā izgatavots Jelgavas panorāmas kokgrebums.

 

Pēc G.Radecka nāves 1725. gadā darbu spiestuvē turpina Radecka atraitne, 1727. gadā viņu apprecēja agrākais spiestuves darbinieks Johans Heinrihs Kesters (?–1760), līdz ar to kļūdams par hercoga grāmatiespiedēju. Kestera nopelns ir pirmā latviešu kalendāra izdošana 1763. gadā.

 

1761. gadā Jelgavas spiestuvi ieguva Kristiāns Lītke (1733–1766) un vadīja to tikai 6 gadus, taču tieši viņa darbības laikā tika likti pamati vēlākajam Jelgavas spiestuves uzplaukumam – tika atjaunota spiestuves iekārta, iepirktas modernākas burtu garnitūras. Lītke ieguva privilēģijas lieliem metieniem vācu un latviešu valodā. Viņam vienīgajam Kurzemē bija tiesības izdot vācu un latviešu dziesmu grāmatas, skolas grāmatas, katehismus, evanģēlijus un kalendārus. 1766. gadā Lītke izdeva G.F. Stendera fabulu krājumu “Jaukas pasaks in stāsti”, kuras ievadā Stenders uzrunā latviešus: “Mīļais latvietis! Laiks ir prātu cilāt. Šeit tev jauna grāmatiņa, kā viena ceļavadītāja pie labas gudrības top rokā dota. Tā ir jauki par lustes in mācības sarakstīta.

 

1762. gadā Jelgavā grāmatnīcu atvēra Johans Jakobs Kanters no Kēnigsbergas, kuru vadīja viņam līdzi atbraukušais Johans Frīdrihs Hartknohs (1740–1789). Pēdējais 1765. gadā kopā ar Jakobu Frīdrihu Hincu (1734(?)–1787) sāka savu veikalu, bet vēl pēc diviem gadiem pārcēlās uz Rīgu. Pateicoties Hartknoham, Rīgā ieradās arī Johans Gotfrīds Herders. Hartknohs kļuva par viņa, Imanuela Kanta un daudzu citu slavenu apgaismotāju darbu izdevēju. J.F. Hartknofa izdevniecība 18. gadsimtā bija lielākā Baltijā, izdevniecības pirmie divi gadi cieši saistīti ar Jelgavu un arī pēc tam, kad izdevniecība pārcēlās uz Rīgu, tās darbība bija cieši saistīta ar Jelgavas kultūras dzīvi. Hartknoha darbība nozīmīgi ietekmēja grāmatniecības attīstību visā Baltijā 18. un arī 19. gadsimtā.

 

Pēc Hartknofa aiziešanas uz Rīgu, grāmatizdevējs Jākobs Hincs (studējis filoloģiju Kēnigsbergā un Leipcigā, ar plašām literatūras zināšanām, Jelgavā pārzināja brīvmūrnieku ložas bibliotēku un iepazīstināja ceļotājus ar tās iekārtojumu un dārgumiem, bibliotēkā bijis ap 16 000 grāmatu) apmetas uz dzīvi Aiputē. Pie Hinca nozīmīgakajiem izdevumiem latviešu valodā minama G.F. Stendera “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” – pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā.

 

Tikai 1769. gadā izveidojās Johana Frīdriha Stefenhāgena (1744–1812) uzņēmums, kam bija jaudīga tipogrāfija, apgāds un tirdzniecības tīkls. 19. gadsimta sākumā Stefenhāgenu uzņēmums bija lielākais Baltijā. Izdevniecība pastāvēja līdz pat 1919. gadam. Par tā darbības vērienu liecina 1853. gadā iespiestās ”Ziņas par vecām un jaunām grāmatām, kas dabūjamas Jelgavā pie Stefenhāgena un dēla, kā arī pie visiem grāmatu pārdevējiem Jelgavā un Rīgā”. Sarakstā iekļautas 119 grāmatas.

 

Izmantotie avoti: A. Vilks. Grāmatu ceļi un to gājēji. Latviešu grāmatu tirgotavas lielajos pārvietošanās maršrutos. 2018; L. Labrence. Jelgavas grāmata. 1984.

 

 

 

 


Šis ir unikāls, Jelgavā iespiestā Kurzemes mājas kalendāra iesējums, izdots 18. gadsimta sākumā. 1709. gada Kalendāra eksemplārs (izdevējs J. Gincels) īpaši interesants ar to, ka tā titullapā apskatāms vecākais zināmais attēls ar Jelgavu – 1700. gadā izgatavots Jelgavas panorāmas kokgrebums.

J. Gincels par saviem līdzekļiem vācu valodā izdevis dažas grāmatas un vairākus Kurzemes kalendāra gadagājumus. Viņa iesākto darbu tirdzniecībā un vācu kalendāra izdošanā turpināja viņa dēls, Krievijas armijas leitnants Gotfrīds Gincels.

 

 

Šī izdevuma titullapā nav norādīts izdevējs, taču visticamāk šīs 1719. gadā Jelgavā izdotās grāmatas izdevējs ir Kurzemes hercoga grāmatiespiedējs Georgs Kristians Radeckis (1648–1725), darbojies Jelgavā no 1684. līdz 1726. gadam.

 

 

 

1762. gadā Jelgavā grāmatnīcu atvēra Johans Jakobs Kanters no Kēnigsbergas, kuru vadīja viņam līdzi atbraukušais Johans Frīdrihs Hartknohs (1740–1789). Pēdējais 1765. gadā kopā ar Jakobu Frīdrihu Hincu (1734(?)–1787) sāka savu veikalu, bet vēl pēc diviem gadiem pārcēlās uz Rīgu. Pateicoties Hartknoham, Rīgā ieradās arī Johans Gotfrīds Herders. Hartknohs kļuva par viņa, Imanuela Kanta un daudzu citu slavenu tā laika apgaismotāju darbu izdevēju. J.F. Hartknoha izdevniecība 18. gadsimtā bija lielākā Baltijā, un tās pirmie divi darbības gadi cieši saistīti ar Jelgavu, un arī pēc tam, kad izdevniecība pārceļas uz Rīgu, tās darbība cieši saistīta ar Jelgavas kultūras dzīvi. Savukārt pēc Hartknoha aiziešanas uz Rīgu grāmatizdevējs Jākobs Hincs apmetas uz dzīvi Aizputē. Pie Hinca nozīmīgākajiem izdevumiem latviešu valodā minama G.F. Stendera „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” – pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā.



 

1752. gadā Kurzemes hercogistes muižniecības landtāgs pieņēma Kurzemes Ceļu likumu, ko iztulkoja latviešu valodā un 1755. gadā izdeva Jelgavā. Kurzemes Ceļu likums ir unikāls dokuments, jo ir senākais profesionālās terminoloģijas dokuments latviešu valodā.

Tolaik Kurzemes hercogiste bija iedalīta četros virspilskunga iecirkņos, katrā iecirknī kopš 1620. gada darbojās īpaša amatpersona mannrihters, kura pārziņā bija ceļu stāvokļa kontrole. Likumā precīzi bija noteikti kontroles mehānismi un izpildes laiks:

Šos ceļus turpmāk nebūs pārmeklēt kā trīs nedēļas un divi dienas priekš jauniem Jāņiem un tad caur visu vasaru līdz vecā Miķoļa dienai.

Kur purvi un mukļu vietas ir, tur grāvji ir jāizrok, ka tas ūdens var notecēt, un dambji ir jātaisa. Bet šos dambjus būs no tādiem žagariem, kas kūļos sasieti ir taisīt ar zemēm un velonām oildit, un uz abējam pusēm, kur vajaga, bus grāvjiem izraktiem tapt.

Kur cieta zeme ir un dziļa ūdeņa pēc nevar cauru kļūt, un tilti nevar taisīti tapt, tur būs plostus ielikt.

 

 

 

 

 

Jelgavā savulaik darbojies arī vācu tautības grāmatizdevējs un tirgotājs, maksas bibliotēkas īpašnieks Gustavs Ādolfs Reiers (1794–1864). Strādājis K. J. G. Hartmaņa grāmatu veikalā Rīgā no 1813. gada, pēc tam bijis veikalvedis Deibnera un Treija grāmatu veikala Jelgavas filiālē. 1826. gadā Jelgavā Tirgus un parādes laukumā 15 atvēra veikalu “Buch- und Musikalienhandlung” (vēlākos gados tas darbojās ar nosaukumu “Verlagsbuchhandlun von G. A. Reyher”). Nodibināja sakarus ar vācu grāmatizdevējiem, 1857. gadā pārdod savu veikalu un bibliotēku F. Besthornam,  paturot sev apgādu.


G. Ā. Reiers izdevis ap 122 grāmatu – Baltijas vācu zinātnieku un Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātes disertantu darbus, izmantoja Leipcigas iespiedēju F. Nīsa un A.T. Engelharta pakalpojumus, tāpēc apgāda grāmatas atšķīrās no  tā laika Latvijas spiestuvju produkcijas ar augstāku kvalitāti.


G. Ā. Reiers laidis klajā 23 latviešu grāmatas. Nozīmīgākie izdevumi: A. Spāģa  “Bērnu prieks jeb maza grāmatiņa, caur ko bērni viegli, ātri un skaidri var iemācīties lasīt” (1844),  K. Barona “Mūsu tēvzemes aprakstīšana” (1859) , “Pasaciņas priekš bērniem”(1859), H. Kavala “Dieva radījumi pasaulē” (1860), E. Dinsberga “Māte” (1861), G. Brašes “Mērīšanas mācība ļaužu skolām"(1862). Izdodot latviešu autoru darbus, G. Ā. Reiers apliecināja savu atbalstu topošajai latviešu zinātnei un literatūrai.


G. Ā. Reiera apgādībā iznākusī pirmā Jelgavā iespiestā grāmata ar krāsainiem attēliem – Puzes mācītāja H. Kavala populārzinātniska enciklopēdija “Dieva radījumi pasaulē”.

 

Attēlu digitālās kopijas no J. Vilka kolekcijas

Attēlu digitālās kopijas no J. Vilka kolekcijas

Savus līdzekļus G. Ā. Reiers testamentā novēlēja Jelgavas un Cēsu pilsētai labdarīgiem mērķiem. 1888. gadā Jelgavā par šiem līdzekļiem tika uzcelta patversme tirgotāju un amatnieku atraitnēm (“Reyhersche Stiftung”), šobrīd šajā vēsturiskajā ēkā Zemgales prospektā 7 atrodas Jelgavas bērnu un jauniešu bibliotēka „Zinītis” un jaunrades nams „Junda”.

 

 

Par pirmo latviešu tautības profesionālo grāmatizdevēju uzskatāms Heinrihs (Indriķis) Alunāns (1835–1904). Dzimis turīga zemnieka ģimenē, mācījies Jelgavas apriņķskolā un ģimnāzijā, studējis filoloģiju Maskavas Universitātē, zemkopību Tērbatas Universitātē. Jaunlatviešu pulciņa dalībnieks. 1873. gadā apmeties uz dzīvi Jelgavā, aktīvi piedalījies Jelgavas Latviešu biedrībā. Apbedīts Jelgavas Literātu kapos.


Izdevējdarbību uzsāka ar brāļa J. Alunāna rakstu apkopojumu “Tautas saimniecība” (laists klajā l867. gada martā). 1873. gadā atvēra veikalu ar bagātīgu lasāmbibliotēku Jelgavā, Lielajā ielā 2l, vēlāk iekārtoja filiāles Jelgavā un Bauskā, l892. gadā iegādājās spiestuvi, kurā iespieda arī vairākus laikrakstus.
Kopskaitā dzīves laikā H. Alunāns apgādājis apmēram 280 grāmatu – gan vieglā žanra lasāmvielu, gan vērtīgus literārus un zinātniskus darbus.


Nozīmīgākie H. Alunāna  izdevumi ir  J. Alunāna “Dziesmiņas” (1867, 1869), brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” (pirmizdevums l879. gadā), Kaudzītes  Matīsa veidotā dzejas antoloģija “Smaidi un asaras” (pirmizdevums 1880), starp  apmēram 50 lugu izdevumiem (daudzi P. Pļavenieka tulkojumā) Ā . Alunāna “Paša audzināts” (1869), “Mucenieks un muceniece” (1872), “Icigs Mozess” (l874; visi pirmpublicējumā), vēlāk izdevis vēl daudzas Ā. Alunāna lugas  atkārtotos iespiedumos;  līdzās daudzajiem triviālprozas tulkojumiem (kas palīdzēja sabalansēt apgāda izdevumus ar ienākumiem ) arī V. Skota, Č. Dikensa, B.  Bjernsona darbi, bērnu un jaunatnes literatūra.

H. Alunāns apgādāja valodu mācībgrāmatas un vārdnīcas. Zinātniskās grāmatniecības jomā aktīvi darbojās 19. gs. 90. gados – apgādāja K. Mīlenbaha darbus “Par valodas dabu un sākumu” (1891) un “Daži jautājumi par latviešu valodu” (2. d., 1893), A. Lerha-Puškaiša  “Latviešu tautas  pasaku” 1.-3. d. (1891), “Konversācijas vārdnīcas” 27. un 28. burtn. (1897–1898), enciklopēdiskā rakstu krāj. “Sēta, daba, pasaule” 5. un 6. laidienus (1889, l891), “Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājuma” 3.–6. laid. (1893–1901).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izdevumu digitālās kopijas no J. Vilka kolekcijas

 


 

Turpinājumā septembrī: E.Zīslaka, Ā.Reinberga, U. Neimaņa iespieddarbi.