Grāmatizdevēji Jelgavā. Jāņa Vilka kolekcija
Atzīmējot Jelgavas pilsētas bibliotēkas dibināšanas 100. jubileju, gada garumā piedāvājām ielūkoties Jelgavā iespiestu izdevumu daudzveidībā – sākot ar unikāliem eksemplāriem no 18. gadsimta sākuma, līdz pat 20. gadsimta pirmajai pusei. Mainīgā ekspozīcijā Jelgavas pilsētas bibliotēkas lasītavā Akadēmijas ielā 26 visu 2020. gadu bija apskatāmi dažādu izdevumu oriģināli no kolekcionāra, bibliofila Jāņa Vilka privātās kolekcijas. Aicinām arī virtuāli ielūkoties Jelgavas grāmatniecības vēstures lapaspusēs caur Jelgavas bibliofila Jāņa Vilka kolekciju.
PIRMSSĀKUMI
GUSTAVS ĀDOLFS REIERS
HEINRIHS (INDRIĶIS) ALUNĀNS
JOHANS FRĪDRIHS ŠABLOVSKIS
EDUARDS ZĪSLAKS
ĀDOLFS REINBERGS
JĒKABS DRAVIŅŠ-DRAVNIEKS
JURIS LANDSBERGS
LUDIS NEIMANIS
Pirmās grāmatas Jelgavā tika iespiestas 17. gadsimta otrajā pusē. Tas ir arī laiks, ko var uzlūkot par nozīmīgu pagrieziena punktu tā laika grāmatniecības attīstībā: pateicoties zemnieku skološanai, rodas latviešu masveida lasītprasme.
Līdz pat 19. gs. 60. gadiem ceļš no Pēterburgas uz Rietumeiropu gāja caur Jelgavu, tā stiprinot Jelgavas kā kultūras centra nozīmi, līdz ar to uzplauka arī Jelgavas grāmatniecība. Jelgavā lielā skaitā ieplūda tālaika aktuālākie zinātnes darbi, un arī Jelgavas izdevumi nokļuva tālu aiz tās robežām.
Pirmo tipogrāfiju Jelgavā 1667. gadā izveidoja Kurzemes hercogs, šīs tipogrāfijas pirmais vadītājs bija Mihaēls Karnals (?–ap 1681), kas iespieda pārsvarā neliela apjoma darbus vācu un latīņu valodā – galma aprindām veltītus apsveikumus, biogrāfiskus materiālus, reliģiska satura grāmatas. Laiku pa laikam grāmatas latviešu valodā kurzemniekiem iespieda arī Kēnigsbergā.
1684. gadā par Kurzemes hercoga grāmatiespiedēju kļuva Georgs Radeckis. Jelgavā viņš iespieda pirmās grāmatas latviešu valodā. Radeckis spiestuvi vadīja 40 gadus, 17. gadsimta beigas bija aktīvākais šī izdevēja darbības posms. Savukārt 18. gadsimta sākumā, Ziemeļu kara laikā, Kurzemē valdīja posts, un spiestuve palika bez materiālā atbalsta. Ja 17. gadsimta beigās iznāca pavisam 24 grāmatas latviešu valodā, tad 18. gs. pirmajā pusē tikai 10.
Vecākais zināmais grāmatu veikala īpašnieks Latvijas teritorijā varētu būt Johans Gincelis Jelgavā, kuram 1676. gadā Kurzemes hercogs Jēkabs izsniedzis privilēģiju. Grāmattirgotāja Ginceļa izdotais, Jelgavā iespiestais Kurzemes Kalendāra sējums, izdots 18. gadsimta pašā sākumā, īpaši intersants ar to, ka tā titullapā apskatāms vecākais attēls ar Jelgavu – 1700. gadā izgatavots Jelgavas panorāmas kokgrebums.
Pēc G.Radecka nāves 1725. gadā darbu spiestuvē turpina Radecka atraitne, 1727. gadā viņu apprecēja agrākais spiestuves darbinieks Johans Heinrihs Kesters (?–1760), līdz ar to kļūdams par hercoga grāmatiespiedēju. Kestera nopelns ir pirmā latviešu kalendāra izdošana 1763. gadā.
1761. gadā Jelgavas spiestuvi ieguva Kristiāns Lītke (1733–1766) un vadīja to tikai 6 gadus, taču tieši viņa darbības laikā tika likti pamati vēlākajam Jelgavas spiestuves uzplaukumam – tika atjaunota spiestuves iekārta, iepirktas modernākas burtu garnitūras. Lītke ieguva privilēģijas lieliem metieniem vācu un latviešu valodā. Viņam vienīgajam Kurzemē bija tiesības izdot vācu un latviešu dziesmu grāmatas, skolas grāmatas, katehismus, evanģēlijus un kalendārus. 1766. gadā Lītke izdeva G.F. Stendera fabulu krājumu “Jaukas pasaks in stāsti”, kuras ievadā Stenders uzrunā latviešus: “Mīļais latvietis! Laiks ir prātu cilāt. Šeit tev jauna grāmatiņa, kā viena ceļavadītāja pie labas gudrības top rokā dota. Tā ir jauki par lustes in mācības sarakstīta.”
1762. gadā Jelgavā grāmatnīcu atvēra Johans Jakobs Kanters no Kēnigsbergas, kuru vadīja viņam līdzi atbraukušais Johans Frīdrihs Hartknohs (1740–1789). Pēdējais 1765. gadā kopā ar Jakobu Frīdrihu Hincu (1734(?)–1787) sāka savu veikalu, bet vēl pēc diviem gadiem pārcēlās uz Rīgu. Pateicoties Hartknoham, Rīgā ieradās arī Johans Gotfrīds Herders. Hartknohs kļuva par viņa, Imanuela Kanta un daudzu citu slavenu apgaismotāju darbu izdevēju. J.F. Hartknofa izdevniecība 18. gadsimtā bija lielākā Baltijā, izdevniecības pirmie divi gadi cieši saistīti ar Jelgavu un arī pēc tam, kad izdevniecība pārcēlās uz Rīgu, tās darbība bija cieši saistīta ar Jelgavas kultūras dzīvi. Hartknoha darbība nozīmīgi ietekmēja grāmatniecības attīstību visā Baltijā 18. un arī 19. gadsimtā.
Pēc Hartknofa aiziešanas uz Rīgu, grāmatizdevējs Jākobs Hincs (studējis filoloģiju Kēnigsbergā un Leipcigā, ar plašām literatūras zināšanām, Jelgavā pārzināja brīvmūrnieku ložas bibliotēku un iepazīstināja ceļotājus ar tās iekārtojumu un dārgumiem, bibliotēkā bijis ap 16 000 grāmatu) apmetas uz dzīvi Aiputē. Pie Hinca nozīmīgakajiem izdevumiem latviešu valodā minama G.F. Stendera “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” – pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā.
Tikai 1769. gadā izveidojās Johana Frīdriha Stefenhāgena (1744–1812) uzņēmums, kam bija jaudīga tipogrāfija, apgāds un tirdzniecības tīkls. 19. gadsimta sākumā Stefenhāgenu uzņēmums bija lielākais Baltijā. Izdevniecība pastāvēja līdz pat 1919. gadam. Par tā darbības vērienu liecina 1853. gadā iespiestās ”Ziņas par vecām un jaunām grāmatām, kas dabūjamas Jelgavā pie Stefenhāgena un dēla, kā arī pie visiem grāmatu pārdevējiem Jelgavā un Rīgā”. Sarakstā iekļautas 119 grāmatas.
Šis ir unikāls, Jelgavā iespiestā Kurzemes mājas kalendāra iesējums, izdots 18. gadsimta sākumā. 1709. gada Kalendāra eksemplārs (izdevējs J. Gincels) īpaši interesants ar to, ka tā titullapā apskatāms vecākais zināmais attēls ar Jelgavu – 1700. gadā izgatavots Jelgavas panorāmas kokgrebums. J. Gincels par saviem līdzekļiem vācu valodā izdevis dažas grāmatas un vairākus Kurzemes kalendāra gadagājumus. Viņa iesākto darbu tirdzniecībā un vācu kalendāra izdošanā turpināja viņa dēls, Krievijas armijas leitnants Gotfrīds Gincels. |
Šī izdevuma titullapā nav norādīts izdevējs, taču visticamāk šīs 1719. gadā Jelgavā izdotās grāmatas izdevējs ir Kurzemes hercoga grāmatiespiedējs Georgs Kristians Radeckis (1648–1725), darbojies Jelgavā no 1684. līdz 1726. gadam. |
1762. gadā Jelgavā grāmatnīcu atvēra Johans Jakobs Kanters no Kēnigsbergas, kuru vadīja viņam līdzi atbraukušais Johans Frīdrihs Hartknohs (1740–1789). Pēdējais 1765. gadā kopā ar Jakobu Frīdrihu Hincu (1734(?)–1787) sāka savu veikalu, bet vēl pēc diviem gadiem pārcēlās uz Rīgu. Pateicoties Hartknoham, Rīgā ieradās arī Johans Gotfrīds Herders. Hartknohs kļuva par viņa, Imanuela Kanta un daudzu citu slavenu tā laika apgaismotāju darbu izdevēju. J.F. Hartknoha izdevniecība 18. gadsimtā bija lielākā Baltijā, un tās pirmie divi darbības gadi cieši saistīti ar Jelgavu, un arī pēc tam, kad izdevniecība pārceļas uz Rīgu, tās darbība cieši saistīta ar Jelgavas kultūras dzīvi. Savukārt pēc Hartknoha aiziešanas uz Rīgu grāmatizdevējs Jākobs Hincs apmetas uz dzīvi Aizputē. Pie Hinca nozīmīgākajiem izdevumiem latviešu valodā minama G.F. Stendera „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” – pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā. |
1752. gadā Kurzemes hercogistes muižniecības landtāgs pieņēma Kurzemes Ceļu likumu, ko iztulkoja latviešu valodā un 1755. gadā izdeva Jelgavā. Kurzemes Ceļu likums ir unikāls dokuments, jo ir senākais profesionālās terminoloģijas dokuments latviešu valodā. Tolaik Kurzemes hercogiste bija iedalīta četros virspilskunga iecirkņos, katrā iecirknī kopš 1620. gada darbojās īpaša amatpersona mannrihters, kura pārziņā bija ceļu stāvokļa kontrole. Likumā precīzi bija noteikti kontroles mehānismi un izpildes laiks: Šos ceļus turpmāk nebūs pārmeklēt kā trīs nedēļas un divi dienas priekš jauniem Jāņiem un tad caur visu vasaru līdz vecā Miķoļa dienai. Kur purvi un mukļu vietas ir, tur grāvji ir jāizrok, ka tas ūdens var notecēt, un dambji ir jātaisa. Bet šos dambjus būs no tādiem žagariem, kas kūļos sasieti ir taisīt ar zemēm un velonām oildit, un uz abējam pusēm, kur vajaga, bus grāvjiem izraktiem tapt. Kur cieta zeme ir un dziļa ūdeņa pēc nevar cauru kļūt, un tilti nevar taisīti tapt, tur būs plostus ielikt. |
Attēlu digitālās kopijas no J. Vilka kolekcijas
Attēlu digitālās kopijas no J. Vilka kolekcijas
Savus līdzekļus G. Ā. Reiers testamentā novēlēja Jelgavas un Cēsu pilsētai labdarīgiem mērķiem. 1888. gadā Jelgavā par šiem līdzekļiem tika uzcelta patversme tirgotāju un amatnieku atraitnēm (“Reyhersche Stiftung”), šobrīd šajā vēsturiskajā ēkā Zemgales prospektā 7 atrodas Jelgavas bērnu un jauniešu bibliotēka „Zinītis” un jaunrades nams „Junda”. |
Izdevumu digitālās kopijas no J. Vilka kolekcijas
Vācu tautības grāmatu apgādātājs un spiestuves īpašnieks. Dzimis amatnieka ģimenē. Mācījies Jelgavas reālskolā. No 1867. līdz 1870. gadam ir māceklis Kurzemes Guberņas spiestuvē Jelgavā un Pēterburgā, vēlāk turpina apgūt iespiedēja prasmi Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā. No 1880. gada ir Jelgavas Latviešu biedrības biedrs. Apbedīts Jelgavas Jāņa kapsētā. 1875. gadā Jelgavā atver apgādu un spiestuvi, kurā ir tolaik modernākais aprīkojums Latvijā. E. Zīslaks īpaši rūpējās par grāmatu apdari un ieviesa vairākus jauninājumus: no titullapas atšķirīgu grāmatu vāku, krāsainu salikumu un tipogrāfiskus ornamentus, gravētus burtu iniciāļus. 1893. gadā E. Zīslaka spiestuvi nopērk J. Dravnieks. Nozīmīgākie E. Zīslaka iespiedumi ir “Latviešu kalendārs” (1876–1888), bērnu grāmatu sērija “Grāmatu krājums jaunībai” (1876–1896), M. Kaudzītes “Vadons ortogrāfijas mācībā tautas skolām” (1877), J. V. Gētes “Lapsa Kūmiņš” (1879), J. Vinklera “Zeme kā zvaigzne pasaules plašumā” (1879), J. Lautenbaha-Jūsmiņa “Zalkšu līgava” (1880), 2. Vispārīgo latviešu dziesmu svētku afiša (1880), nošu izdevumi 2. un 3. Vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem (1880, l888), žurnāls “Pagalms”(1881–1882), A. Bīlenšteina “Latviešu mīklas” (1883), Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums (2–5, 1884–1889), Ausekļa “Raksti” (1888), A. Pumpura “Lāčplēsis” (1888), žurnāls “Austrums” (1888). |
Grāmatu apgāda, spiestuves, veikala un bibliotēkas īpašnieks, sabiedrisks darbinieks. Vānes pagasta zemnieks. Darbojies Jelgavā, aktīvi iesaistījies Jelgavas Latviešu biedrībā, bijis Teātra komisijas priekšsēdis, ar pseidonīmu Spodrkalns darbojies kā aktieris. Iespiedēja amata prasmi apguva, praktizējoties Stefenhāgena spiestuvē. 1885. gadā iekārtojis grāmatu spiestuvi ar tam laikam jaunāko tipogrāfijas tehniku un litogrāfiju Lielajā ielā 17. Iespiedis daudz sīkiespieddarbu, arī citu apgādu grāmatas, to skaitā ap četrdesmit H. Alunāna izdevumu. Ādolfs Reinbergs apgādājis 35 grāmatas: Ā. Alunāna memuārus “Ievērojami latvieši” ( 1887), lugas (Ā. Alunāna “Lielpils pagasta vecākie” (1888), “Šneiderienes” (1889), “Sādžas dakteris” (1892). J. Dubura “Ērglis un Šperbers” (1892), J. Straumes “Vagars” (1892) u. c.), paša sastādīto “Rokas grāmatiņu teātra vadoņiem” (1891). |
Sabiedrisks darbinieks, grāmatu apgādātājs, spiestuves, sietuves un veikala īpašnieks.
Mācījies Valtaiķu skolā, no 1880. gada māceklis E. Zīslaka spiestuvē, vēlāk grāmatvedis. Apguvis grāmatvedību, grāmatu apgādāšanu, veikala darbību. Noorganizējis grāmatvežu kursus. Darbojies dažādās biedrībās: Jelgavas Krāj-Aizdevu kases direktors, Jelgavas Latviešu biedrības biedrs, Jelgavas Palīdzības biedrības un dziedāšanas biedrības “Lira” vadītājs, Grāmatrūpniecības Ekonomiskās sabiedrības direktors. Apbedīts Jelgavā Baložu kapos.
J. Landsbergs 1895. gadā iegādājās J. Draviņa-Dravnieka spiestuvi. J. Landsbergs pievērsa lielu uzmanību savu iespiedumu glītumam, centās samazināt iespiedumu cenas. Pavisam iespiedis ap 200 dažādu apgādu grāmatas. Nozīmīgākie iespiedumi: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājuma 11. un 12. sēj. (1897–1898), Rīgas Latviešu biedrības Konversācijas vārdnīca (1.–3., 1906–1911), A. Brigaderes “Vecā Karlīne” (1897), dzejas antoloģija “Dzīve un dzeja”(1900).
Izdevējs un grāmattirgotājs. Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Kalnciema pagastskolā un Aleksandra skolā Jelgavā. 1891. gadā sāka apgādāt Ā. Alunāna lugas un “Zobgala kalendāru”. Atver grāmatu veikalu Jelgavā Katoļu ielā 3. No 1911. gada L. Neimaņa grāmatu veikals atradās Jelgavas Latviešu biedrības namā Katoļu ielā 11 un bija viens no bagātākajiem grāmatu veikaliem Jelgavā. Izdevis J. Akuratera, Aspazijas, A. Austriņa, R. Blaumaņa, A. Birkerta, V. Plūdoņa, Raiņa, K. Skalbes u. c. latviešu rakstnieku darbus. Pēc Pirmā pasaules kara L. Neimanis, neskatoties uz zaudējumiem, darbu atsāka, izdeva skolas grāmatas, vācu un franču valodas mācību grāmatas. Pēc L. Neimaņa nāves veikalu vadīja viņa māsa O. Neimane. L. Neimanis apbedīts Kalnciema kapos. L. Neimaņa apgādā iznākušas 60 grāmatu, galvenokārt daiļliteratūra. Nozīmīgākie izdevumi: Plūdoņa “Pirmie akordi” (1895), “Atraitnes dēls” (1912), “Latvju literatūras vēsture” (1–2, 1908–1909), Plūdoņa sastādītās antoloģijas “Dzīve un dzeja” (1900) un “Skolas dzeja” (1905), Aspazijas “Sarkanās puķes” (1897), Ā. Alunāna “Jura Alunāna dzīve”(1910), R. Blaumaņa “Kopoti raksti”(1–7, 1911–1914), A. Niedras “Kopoti raksti”(1–5, 1911–1914), almanahs “Jaunības literatūra” (1901–1907) u.c. Starp populārzinātniskajiem un zinātniskajiem izdevumiem minami A. Vintera “Dzīve un ļaudis Sibīrijā” (1896) , R. Bērziņa “Aiz šaurās dzimtenes robežām” (1899), P. Birkerta “Pedagoģiskā psiholoģija” (1923), P. un M. Birkertu “Latvju tautas anekdotes” (1925). Rīgas Latviešu grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības Jelgavas nodaļas vadītājs. Jelgavas Latviešu biedrības un Latviešu mākslas veicināšanas biedrības biedrs. |
Izmantotie avoti:
Labrence, Līvija. Jelgavas grāmata : recenzenti: A. Apīnis un I. Kiržentāle. Rīga : Zinātne, 1984. 116, [2] lpp.
A. Vilks. Grāmatu ceļi un to gājēji. Latviešu grāmatu tirgotavas lielajos pārvietošanās maršrutos. 2018