Šis ir unikāls, Jelgavā iespiestā Kurzemes mājas kalendāra iesējums, izdots 18. gadsimta sākumā. 1709. gada Kalendāra eksemplārs (izdevējs J. Gincels) īpaši interesants ar to, ka tā titullapā apskatāms vecākais zināmais attēls ar Jelgavu – 1700. gadā izgatavots Jelgavas panorāmas kokgrebums.

J. Gincels par saviem līdzekļiem vācu valodā izdevis dažas grāmatas un vairākus Kurzemes kalendāra gadagājumus. Viņa iesākto darbu tirdzniecībā un vācu kalendāra izdošanā turpināja viņa dēls, Krievijas armijas leitnants Gotfrīds Gincels.

1752. gadā Kurzemes hercogistes muižniecības landtāgs pieņēma Kurzemes Ceļu likumu, ko iztulkoja latviešu valodā un 1755. gadā izdeva Jelgavā. Kurzemes Ceļu likums ir unikāls dokuments, jo ir senākais profesionālās terminoloģijas dokuments latviešu valodā.

Tolaik Kurzemes hercogiste bija iedalīta četros virspilskunga iecirkņos, katrā iecirknī kopš 1620. gada darbojās īpaša amatpersona mannrihters, kura pārziņā bija ceļu stāvokļa kontrole. Likumā precīzi bija noteikti kontroles mehānismi un izpildes laiks:

Šos ceļus turpmāk nebūs pārmeklēt kā trīs nedēļas un divi dienas priekš jauniem Jāņiem un tad caur visu vasaru līdz vecā Miķoļa dienai.

Kur purvi un mukļu vietas ir, tur grāvji ir jāizrok, ka tas ūdens var notecēt, un dambji ir jātaisa. Bet šos dambjus būs no tādiem žagariem, kas kūļos sasieti ir taisīt ar zemēm un velonām oildit, un uz abējam pusēm, kur vajaga, bus grāvjiem izraktiem tapt.

Kur cieta zeme ir un dziļa ūdeņa pēc nevar cauru kļūt, un tilti nevar taisīti tapt, tur būs plostus ielikt.

Jelgavā savulaik darbojies arī vācu tautības grāmatizdevējs un tirgotājs, maksas bibliotēkas īpašnieks Gustavs Ādolfs Reiers (1794–1864). Strādājis K. J. G. Hartmaņa grāmatu veikalā Rīgā no 1813. gada, pēc tam bijis veikalvedis Deibnera un Treija grāmatu veikala Jelgavas filiālē. 1826. gadā Jelgavā Tirgus un parādes laukumā 15 atvēra veikalu “Buch- und Musikalienhandlung” (vēlākos gados tas darbojās ar nosaukumu “Verlagsbuchhandlun von G. A. Reyher”). Nodibināja sakarus ar vācu grāmatizdevējiem, 1857. gadā pārdod savu veikalu un bibliotēku F. Besthornam,  paturot sev apgādu.

G. Ā. Reiers izdevis ap 122 grāmatu – Baltijas vācu zinātnieku un Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātes disertantu darbus, izmantoja Leipcigas iespiedēju F. Nīsa un A.T. Engelharta pakalpojumus, tāpēc apgāda grāmatas atšķīrās no  tā laika Latvijas spiestuvju produkcijas ar augstāku kvalitāti.

G. Ā. Reiers laidis klajā 23 latviešu grāmatas. Nozīmīgākie izdevumi: A. Spāģa  “Bērnu prieks jeb maza grāmatiņa, caur ko bērni viegli, ātri un skaidri var iemācīties lasīt” (1844),  K. Barona “Mūsu tēvzemes aprakstīšana” (1859) , “Pasaciņas priekš bērniem”(1859), H. Kavala “Dieva radījumi pasaulē” (1860), E. Dinsberga “Māte” (1861), G. Brašes “Mērīšanas mācība ļaužu skolām"(1862). Izdodot latviešu autoru darbus, G. Ā. Reiers apliecināja savu atbalstu topošajai latviešu zinātnei un literatūrai.

G. Ā. Reiera apgādībā iznākusī pirmā Jelgavā iespiestā grāmata ar krāsainiem attēliem – Puzes mācītāja H. Kavala populārzinātniska enciklopēdija “Dieva radījumi pasaulē”.

Par pirmo latviešu tautības profesionālo grāmatizdevēju uzskatāms Heinrihs (Indriķis) Alunāns (1835–1904). Dzimis turīga zemnieka ģimenē, mācījies Jelgavas apriņķskolā un ģimnāzijā, studējis filoloģiju Maskavas Universitātē, zemkopību Tērbatas Universitātē. Jaunlatviešu pulciņa dalībnieks. 1873. gadā apmeties uz dzīvi Jelgavā, aktīvi piedalījies Jelgavas Latviešu biedrībā. Apbedīts Jelgavas Literātu kapos.

Izdevējdarbību uzsāka ar brāļa J. Alunāna rakstu apkopojumu “Tautas saimniecība” (laists klajā l867. gada martā). 1873. gadā atvēra veikalu ar bagātīgu lasāmbibliotēku Jelgavā, Lielajā ielā 2l, vēlāk iekārtoja filiāles Jelgavā un Bauskā, l892. gadā iegādājās spiestuvi, kurā iespieda arī vairākus laikrakstus.
Kopskaitā dzīves laikā H. Alunāns apgādājis apmēram 280 grāmatu – gan vieglā žanra lasāmvielu, gan vērtīgus literārus un zinātniskus darbus.

Nozīmīgākie H. Alunāna  izdevumi ir  J. Alunāna “Dziesmiņas” (1867, 1869), brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” (pirmizdevums l879. gadā), Kaudzītes  Matīsa veidotā dzejas antoloģija “Smaidi un asaras” (pirmizdevums 1880), starp  apmēram 50 lugu izdevumiem (daudzi P. Pļavenieka tulkojumā) Ā . Alunāna “Paša audzināts” (1869), “Mucenieks un muceniece” (1872), “Icigs Mozess” (l874; visi pirmpublicējumā), vēlāk izdevis vēl daudzas Ā. Alunāna lugas  atkārtotos iespiedumos;  līdzās daudzajiem triviālprozas tulkojumiem (kas palīdzēja sabalansēt apgāda izdevumus ar ienākumiem ) arī V. Skota, Č. Dikensa, B.  Bjernsona darbi, bērnu un jaunatnes literatūra.

H. Alunāns apgādāja valodu mācībgrāmatas un vārdnīcas. Zinātniskās grāmatniecības jomā aktīvi darbojās 19. gs. 90. gados – apgādāja K. Mīlenbaha darbus “Par valodas dabu un sākumu” (1891) un “Daži jautājumi par latviešu valodu” (2. d., 1893), A. Lerha-Puškaiša  “Latviešu tautas  pasaku” 1.-3. d. (1891), “Konversācijas vārdnīcas” 27. un 28. burtn. (1897–1898), enciklopēdiskā rakstu krāj. “Sēta, daba, pasaule” 5. un 6. laidienus (1889, l891), “Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājuma” 3.–6. laid. (1893–1901).

Johans Frīdrihs Šablovskis (1840–1918)

Jelgavas grāmatu iesējējs, apgādātājs, veikala un maksas bibliotēkas īpašnieks. Apbedīts Jelgavas Jāņa kapsētā.

J. F. Šablovskis sāka strādāt kā grāmatu iesējējs, viņam bija latviešu grāmatu veikals Katoļu ielā 9. Vācu okupācijas laikā grāmatveikala krājums tika iznīcināts. Izdevis apmēram 200 grāmatas – pārsvarā lubu literatūru. Izdeva grāmatas sērijās “Šis un tas”, “Stāstītājs”, “Tautas bibliotēka”. Šablovskis bija pirmais, kas sāka izdot saīsinātos ievērojamu ārzemju autoru darbu tulkojumus (Dž. F. Kupera “Meža zvēru mednieks” (1887), T. Main-Rīda “Galvas ādu mednieki” (1883) u. c.), apgādāja arī Ā. Alunāna un T. Alunāna lugas.

Eduards Zīslaks (1850–1888)

Vācu tautības grāmatu apgādātājs un spiestuves īpašnieks. Dzimis amatnieka ģimenē. Mācījies Jelgavas reālskolā. No 1867. līdz 1870. gadam ir māceklis Kurzemes Guberņas spiestuvē Jelgavā un Pēterburgā, vēlāk turpina apgūt iespiedēja prasmi Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā. No 1880. gada ir Jelgavas Latviešu biedrības biedrs. Apbedīts Jelgavas Jāņa kapsētā.

1875. gadā Jelgavā atver apgādu un spiestuvi, kurā ir tolaik modernākais aprīkojums Latvijā. E. Zīslaks īpaši rūpējās par grāmatu apdari un ieviesa vairākus jauninājumus: no titullapas atšķirīgu grāmatu vāku, krāsainu salikumu un tipogrāfiskus ornamentus, gravētus burtu iniciāļus. 1893. gadā E. Zīslaka spiestuvi nopērk J. Dravnieks. Nozīmīgākie E. Zīslaka iespiedumi ir “Latviešu kalendārs” (1876–1888), bērnu grāmatu sērija “Grāmatu krājums jaunībai” (1876–1896), M. Kaudzītes “Vadons ortogrāfijas mācībā tautas skolām” (1877), J. V. Gētes “Lapsa Kūmiņš” (1879), J. Vinklera “Zeme kā zvaigzne pasaules plašumā” (1879), J. Lautenbaha-Jūsmiņa “Zalkšu līgava” (1880), 2. Vispārīgo latviešu dziesmu svētku afiša (1880), nošu izdevumi 2. un 3. Vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem (1880, l888),  žurnāls “Pagalms”(1881–1882), A. Bīlenšteina “Latviešu mīklas” (1883), Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums (2–5, 1884–1889),  Ausekļa “Raksti” (1888), A. Pumpura “Lāčplēsis” (1888), žurnāls “Austrums” (1888).

Ādolfs Reinbergs (1879–1913)

Grāmatu apgāda, spiestuves, veikala un bibliotēkas īpašnieks, sabiedrisks darbinieks. Vānes pagasta zemnieks. Darbojies Jelgavā, aktīvi iesaistījies Jelgavas Latviešu biedrībā, bijis Teātra komisijas priekšsēdis, ar pseidonīmu Spodrkalns darbojies kā aktieris.

Iespiedēja amata prasmi apguva, praktizējoties Stefenhāgena spiestuvē. 1885. gadā iekārtojis grāmatu spiestuvi ar tam laikam jaunāko tipogrāfijas tehniku un litogrāfiju Lielajā ielā 17. Iespiedis daudz sīkiespieddarbu, arī citu apgādu grāmatas, to skaitā ap četrdesmit H. Alunāna izdevumu. Ādolfs Reinbergs apgādājis 35 grāmatas: Ā. Alunāna memuārus “Ievērojami latvieši” ( 1887), lugas (Ā. Alunāna “Lielpils pagasta vecākie” (1888), “Šneiderienes” (1889), “Sādžas dakteris” (1892). J. Dubura “Ērglis un Šperbers” (1892), J. Straumes “Vagars” (1892) u. c.), paša sastādīto “Rokas grāmatiņu teātra vadoņiem” (1891).

Jēkabs Draviņš-Dravnieks (1858–1927)

Pedagogs, leksikogrāfs, tulkotājs, publicists, izdevniecību darbinieks. Dzimis saimnieka ģimenē, mācījies Brantmuižas pagastskolā, Ērģemes draudzes skolā, Valkas apriņķa skolā, Tērbatas skolotāju seminārā (1877–1879). No 1879. gada līdz 1895. gadam strādā par skolotāju Tbilisi baznīcas skolā, Vecsātu zemkopības skolā, Jelgavas pilsētas skolā.

1887. gadā strādā par korektoru E. Zīslaka izdevniecībā, 1890. gadā atver grāmatu veikalu Jelgavā, Lielajā ielā 20, pēc trīs gadiem nopērk E. Zīslaka spiestuvi, no 1892. līdz 1895. gadam izdevējs un redaktors žurnālā "Austrums" un "Zemkopis".

Kopskaitā izdevis ap 60 grāmatu: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktiska satura literatūru, kalendārus un muzikālijas. Nozīmīgākie no tiem: R.Blaumaņa stāstu krājums "Pie skala uguns" (1893), Aspazijas drāma "Vaidelote" (1894), V.Šekspīra "Hamlets" (1892), pirmais grāmatā izdotais Šekspīra darbs latviešu valodā, K. Mīlenbahs "Daži jautājumi par latviešu valodu" 1.laid. (1891), krājums "Sēta, daba, pasaule" 8. burtn. (1893). No 1891. līdz 1894. gadam iznāk pirmās universālās latviešu enciklopēdijas "Konversācijas vārdnīcas" 25 burtnīcas.

Ludis Neimanis (1863–1926)

Izdevējs un grāmattirgotājs. Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Kalnciema pagastskolā un Aleksandra skolā Jelgavā. 1891. gadā sāka apgādāt Ā. Alunāna lugas un “Zobgala kalendāru”. Atver grāmatu veikalu Jelgavā Katoļu ielā 3. No 1911. gada L. Neimaņa grāmatu veikals atradās Jelgavas Latviešu biedrības namā Katoļu ielā 11 un bija viens no bagātākajiem grāmatu veikaliem Jelgavā. Izdevis J. Akuratera, Aspazijas, A. Austriņa, R. Blaumaņa, A. Birkerta, V. Plūdoņa, Raiņa, K. Skalbes u. c. latviešu rakstnieku darbus. Pēc Pirmā pasaules kara L. Neimanis, neskatoties uz zaudējumiem, darbu atsāka, izdeva skolas grāmatas, vācu un franču valodas mācību grāmatas. Pēc L. Neimaņa nāves veikalu vadīja viņa māsa O. Neimane. L. Neimanis apbedīts Kalnciema kapos.

L. Neimaņa apgādā iznākušas 60 grāmatu, galvenokārt daiļliteratūra. Nozīmīgākie izdevumi: Plūdoņa “Pirmie akordi” (1895), “Atraitnes dēls” (1912), “Latvju  literatūras vēsture” (1–2, 1908–1909), Plūdoņa sastādītās antoloģijas  “Dzīve un dzeja” (1900) un “Skolas dzeja” (1905), Aspazijas “Sarkanās puķes” (1897), Ā. Alunāna “Jura Alunāna dzīve”(1910), R. Blaumaņa “Kopoti raksti”(1–7, 1911–1914), A. Niedras “Kopoti raksti”(1–5, 1911–1914), almanahs “Jaunības literatūra” (1901–1907) u.c. Starp populārzinātniskajiem un zinātniskajiem izdevumiem minami A. Vintera “Dzīve un ļaudis Sibīrijā” (1896) , R. Bērziņa “Aiz šaurās dzimtenes robežām” (1899), P. Birkerta “Pedagoģiskā psiholoģija” (1923), P. un M. Birkertu “Latvju tautas anekdotes” (1925).

Rīgas Latviešu grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības Jelgavas nodaļas vadītājs. Jelgavas Latviešu biedrības un Latviešu mākslas veicināšanas biedrības biedrs.