Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

ERNESTS JOHANS BĪNEMANIS

ERNESTS JOHANS BĪNEMANIS (1753 - 1806)

Talantīgs inženieris, viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešiem, unikāla personība Latvijas aviācijas priekšvēsturē. Mācījies Hercoga Pētera akadēmijā, bijis pirmo studentu skaitā, imatrikulēts ar otro kārtas numuru. Viņa izgatavotā aerostata pirmā publiskā palaišana un demonstrēšana Jelgavā (un, ciktāl zināms, arī Latvijā un Baltijā) notikusi 1785. gada 26. jūnijā.
 Vairāk biogrāfisko ziņu par Ernestu Johanu Bīnemani datu bāzē Ievērojami cilvēki Jelgavā.

 

 

 

 

 

 

 

Grāmatas par E.J. Bīnemani Jelgavas bibliotēku kopkatalogā

Raksti par E.J. Bīnemani datu bāzē Jelgavas novadpētniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ernests Johans Bīnemanis – viens no pirmajiem Jelgavas Pētera akadēmijas audzēkņiem

Stradiņš, J., Strods H. Akadēmijas mehāniķis – latviešu dzimtcilvēka dēls. No: Stradiņš, J., Strods H. Jelgavas Pētera akadēmija. Rīga : Zinātne, 1975, 204.-210. lpp.

Grāmatu var lasīt Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā  publisko bibliotēku datoros visā Latvijā.

“E. Bīnemaņa persona izraisa īpašu interesi tai ziņā, ka viņš ir pirmais mums zināmais zinātniski tehniskās inteliģences pārstāvis, kas nācis no latviešu vidus. [...] Par pirmo mācīto meistaru uzlūkojams Pētera akadēmijas mehāniķis Ernests Johans Bīnemanis (1753-1806). Bīnemaņa vecāki – Ērmanis un Līze – bija dzimtcilvēki Blankenfeldes muižā (Vilces pagastā) [...]. Brīvlaistais Ērmanis pieņēma uzvārdu Bīnemanis, pārcēlās uz Jelgavu, taču līdz mūža beigām tā arī neiemācījās ne rakstīt, ne arī vāciski runāt. Savu dēlu, kuru viņš nosauca toreiz izsūtītā hercoga E.J. Birona vārdā par Ernestu Johanu, viņš nolēma izskolot par mācītāju.”

 

 

 

 

E.J. Bīnemanis konstruējis globusus, saules pulksteņus, aerostatus un citus instrumentus un mehānismus, interesējies par elektrību, Jelgavas pilsētas ūdensapgādi, teorētiskās un praktiskās zināšanas papildinājis Londonā, sadarbojies ar ievērojamiem laikabiedriem.

 

 

 

 

 

 

 

Attēli no grāmatas

 

 

 

 

 

Cāzers, Bruno. Pretī zvaigznēm – no Jelgavas. Zvaigzne, Nr.7, 1986, 5.apr., 20.-21. lpp.

Rakstu var lasīt Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā www.periodika.lv publisko bibliotēku datoros visā Latvijā.

“Taču tēva nodomi dēla zinību apgūšanas virzienā nepiepildījās. jo Ernestu Bīnemani teoloģija maz interesēja. Viņš pievērsās matemātikai, mehānikai un astronomijai. [...] Bīnemanis jau 1784. g. janvārī gribēja uzsākt aerostata konstruēšanu un centās organizēt naudas līdzekļu vākšanu šim pasākumam. Bet viņa izgatavotā aerostata pirmā publiskā palaišana un demonstrēšana Jelgavā (un, ciktāl zināms, arī Latvijā un Baltijā) notikusi 1785. gada 26. jūnijā.”

 

Bruno Cāzers raksta: “[...] diemžēl jāatzīst, ka līdz mūsdienām nav atrasti nekādi zīmējumi vai gravīras, kas dotu priekšstatu, kāds izskatījies kaut viens no E. Bīnemaņa aerostatiem un kāds izskatījies pats to autors.”




Attēls no raksta

 

 



Profesors Jānis Stradiņš, izvērtējot Kārļa Irbīša grāmatu “Latvijas aviācija un tās pionieri”, jelgavnieku Ernestu Johanu Bīnemani atzīmē kā vienu no latviešu “teiksmainajiem gaisakuģniecības priekštečiem”.

Stradiņš, Jānis. Kārļa Irbīša mūžu un grāmatu pārlūkojot. No: Irbītis, Kārlis. Latvijas aviācija un tās pionieri. Rīga : Zinātne, 2004, 156.-158. lpp.

Grāmatu var lasīt Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā  publisko bibliotēku datoros visā Latvijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ķaune, N. Latvietis Ernests Jānis Bīnemanis, Pētera akademijas students un absolvents. No: Ķaune, N. Vecā Jelgava. Rīga : Valters un Rapa, 1939, 33.-38. lpp.

Ikviens interesents grāmatu var brīvi lasīt un lejuplādēt Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā.

 

“Tad nāk lūzums Bīnemaņa un hercoga Pētera attiecībās. Viņu 1788. gadā hercogs atlaida no sava dienesta [...]. Bīnemanis nekādas laicīgas mantas nebija paspējis iekrāt, tāpēc bija jāmeklē jauns darba lauks. Viņu pilsēta pieņēma par kantoru un ērģelnieku pilsētas skolā. Redzam, ka viņš ir bijis ari muzikāls un pratis ērģeles spēlēt. [...]

Pēc Kurzemes hercogistes padošanās Krievijai Bīnemanis 1797. g. devās uz šo viņam nezināmo zemi meklēt laimi. [...] Biogrāfiskās ziņas par Bīnemani ir samērā trūcīgas, tomēr arī tās, kas uzglabājušās, šo centīgo latvieti raksturo kā loti plaša vēriena personību ar diezgan plašu izglītību un vispusīgām zinātniskām interesēm.”

 

 

 

 

 



Lasiet arī citas grāmatas un rakstus par Ernestu Johanu Bīnemani Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā!

 

 

 



Raksti mūsdienu laikrakstos (www.news.lv; rakstus bez maksas var lasīt bibliotēkās)

 

 

 

Izstāde sagatavota 2015. gada 11.maijā