Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Buržuāziskās paliekas krāsnī iekšā!

Laikā, kad gaidām Jelgavas pilsētas bibliotēkas simto dzimšanas dienu, piedāvājam stāsta turpinājumu par mūsu bibliotēkas dzīvi cauri laikiem. Šoreiz stāsts par dzīvi pēc bibliotēkas ēkas nodegšanas 2. pasaules kara laikā un bibliotēkas atdzimšanu jau citā veidolā, kad priekšplānā izvirzījās cīņa par buržuāzisko palieku iznīdēšanu.

Katras bibliotēkas dibināšanā un pastāvēšanā, arī Jelgavas pilsētas bibliotēkas simtgadu vēsturē un šodienā, iezīmējas savi, unikāli stāsti un notikumi, taču vienlaikus katrs individuālais piemērs tēlo vien kopējo laikmeta ģīmetni, kas otrās padomju okupācijas laikā no 1944. gada arī bibliotēku darbā nenovēršami rāda savus ideoloģizētos, robustos un vietām nežēlīgos vaibstus.

 

Latvijas bibliotēku darbību 20. gadsimtā tiešā veidā ietekmēja vēsturiskie notikumi – trīs okupācijas – pirmā padomju okupācija, nacistiskā okupācija un otrā padomju okupācija, kas ilga no 1944. līdz 1991. gadam. Totalitāro politisko režīmu ideoloģijas, saprotams, tika īstenotas arī bibliotēkās. Bibliotēku vēsturniece Jana Dreimane savā pētījumā “Latvijas bibliotēkas otrās padomju okupācijas gados” raksta, ka padomju okupācijas režīmā kā viens no galvenajiem bibliotēku mērķiem tika noteikts palīdzēt veidot padomju cilvēku, kam nebūtu savas nacionālās un reliģiskās identitātes, un kas dzīvotu un strādātu atbilstoši marksisma-ļeņinisma ideoloģijas kanoniem.

 

II pasaules karā tiek sagrauti 90% Jelgavas ēku, tostarp nodeg arī 1920. gadā dibinātā Jelgavas pilsētas bibliotēka. Taču, izpostīto pilsētu atjaunojot, jau pirmajās izpildkomitejas sēdēs 1944. gadā tiek pieņemts lēmums uzsākt kultūras un izglītības iestāžu, tostarp bibliotēku, atjaunošanu. Sagrauto māju drupās atrastajām grāmatām nu tiek piešķirts bezsaimnieka mantas statuss: tās tiek savāktas, lai vēlāk ar tiesas lēmumu grāmatas nodotu valsts bibliotēkām.

 

Turpinājumu lasiet ŠEIT.

 

1. daļu lasīt ŠEIT

2. daļu lasīt ŠEIT