Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Bibliotēka aicina uz izstādes atklāšanu, priekšlasījumu un kinoseansu par Dziesmu svētkiem

Šā gada 7. martā plkst. 17.00 Jelgavas pilsētas bibliotēka aicina ikvienu interesentu uz Krišjāņa Barona zāli, kurā notiks ceļojošās izstādes „Latviešu dziesmu svētki ārpus Latvijas” atklāšana un Askolda Saulīša dokumentālās filmas „Dziesmuvara” (2018) seanss.

Sarīkojumā piedalīsies viena no izstādes veidotājām – Anna Tamuža, kā arī ar priekšlasījumu  „Valstgriba un Dziesmusvētki” – Dainis Īvāns, filmas „Dziesmuvara” scenārija autors. Sarunas laikā D. Īvāns iezīmēs Dziesmusvētku nozīmi ne tikai Latvijas valstiskuma veidošanās ceļā, bet arī tos mezglpunktus, kas saista Dziesmusvētku vēsturi ar Jelgavu.

Pēc priekšlasījuma kopīga filmas skatīšanās, izstādes apskate, iespēja jautājumiem un diskusijai.

Filmas garums 58 minūtes.

Izstāde „Latviešu dziesmu svētki ārpus Latvijas” Jelgavas pilsētas bibliotēkā būs apskatāma līdz 31. martam.

 

Par dokumentālo filmu „Dziesmuvara”

Līdz ar pirmo vidzemnieku dziedāšanas dienu Dikļos 1864. gadā un 1873. gada Pirmajiem Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā, Dziesmu svētki kļuvuši par neatņemamu latviskās identitātes sastāvdaļu. Filmā atainoti centieni Dziesmu svētkus pakļaut dažādiem ideoloģiskiem mērķiem un tautas attapība to nepieļaut. Dziesmuvara tautai devusi spēku izcīnīt neatkarīgu valsti, izturēt karos, pretoties pārtautošanai. Askolda Saulīša dokumentālajā filma „Dziesmuvara” parādīta Dziesmu svētku tradīcija no tās pašiem pirmsākumiem līdz Trešās atmodas sākumam. Simboliskā veidā par tās galveno stāstnieku un notikumu vērotāju izraudzīts karavīrs, lidotājs, mūziķis un korists Jānis Osvalds Muižnieks. Filmā izmantoti citāti no viņa grāmatas „Putnu ceļš”, kā arī vēsturiskas fotogrāfijas un kino arhīvi.

Režisors Askolds Saulītis dzimis Liepājā un mācījies Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, 20 gadu vecumā pārcēlies uz Rīgu un sācis strādāt Rīgas kinostudijā. 1993. gadā debitējis kā dokumentālā kino režisors ar filmu „Kas dzīvo komunalkā”. Regulāri saņēmis Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas – gan kā labākais dokumentālā kino režisors, gan Skatītāju balvas par filmām „Sarkanais un Brūnais” (2000), „Jaunības avots” (2001), „Keep smiling!” (2003), „Svētku anatomija” (2005). Askolda Saulīša galvenā tematiskā interese kā režisoram un producentam ir Latvijas valsts vēsture visa 20. gadsimta garumā, par to liecina filmas Bermontiāda (2009), Atmodas antoloģija (2013), Baltijas brīvības ceļš (2014), „Astoņas zvaigznes” (2017).

 

Par izstādi „Latviešu dziesmu svētki ārpus Latvijas”

Izstāde “Latviešu dziesmu svētki ārpus Latvijas” ir veltīta dziesmu svētku tradīcijai un tās izpausmēm ārzemēs no 1946. gada līdz mūsdienām. To veido gan fakti, gan fotogrāfijas, gan citāti no svētku dalībnieku pieredzes stāstiem Ziemeļamerikā, Austrālijā un Eiropā. Izstādē aplūkotas vairākas ar dziesmu svētkiem trimdā saistītas tēmas – svētku tradīcijas uzturēšana, jaunrades attīstība, saviesīgā dzīve u.c. Izstāde pirmo reizi tika izstādīta 2018. gada jūlijā “Pasaules latviešu dienā” XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos.

Latviešu dziesmu svētku tradīcija ārpus Latvijas ir pastāvējusi vairāk nekā 70 gadus. Jau pirmajos pēckara gados latvieši bēgļu nometnēs Vācijā centās atjaunot kultūras dzīvi, lai dotu iespēju latviešu bēgļiem uzturēt savu kultūru un identitāti svešajā zemē un ar tautas dejām un dziedāšanu latviešu kultūrai ciešāk piesaistītu bērnus un jauniešus. Arī pēc izceļošanas uz jaunajām mītnes zemēm Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un citur, kur nostiprinājās aktīvas latviešu kopienas, bija vērojams dziesmu svētku tradīcijas uzplaukums. Gandrīz katrs latvietis ārpus Latvijas ir pieredzējis kādus dziesmu svētkus vai nu kā dalībnieks, vai kā skatītājs, vai organizators. Dziesmu svētki ārzemēs atšķiras no Latvijā rīkotajiem – tiem ir cits norises grafiks un formāts, dalībnieku un repertuāra atlase u.c. Ārzemēs rīkotie dziesmu svētki bija un joprojām ir nozīmīgs sarīkojumu kopums latviešu kultūras un identitātes uzturēšanai un saglabāšanai.

Ar ceļojošo izstādi biedrība “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” piedāvā ieskatīties dziesmu svētku norisē trimdā, iepazīstot latviešu dziesmu svētku tradīciju un tās dzīvotspēju dažādos laikos un vietās visā pasaulē ārpus Latvijas.