ASPAZIJAS PRĒMIJA

 

Aspazijas prēmiju toreizējā padomju saimniecība «Zaļenieki» nodibināja 1990. gadā, kad Aspazijas bērnības zemē tika plaši atzīmēta dzejnieces 125.dzimšanas diena. Par prēmijas pirmo laureāti kļuva literatūrzinātniece, Raiņa un Aspazijas dzīves un daiļrades pētniece, nu jau aizsaulē aizgājusī Saulcerīte Viese.

 
Sākumā prēmijas piešķirtas ik pēc diviem gadiem, par nākamajām to laureātēm kļuva dzejnieces Māra Zālīte un mūsu novadniece Māra Misiņa.

 
1993. gadā prēmiju piešķīra Raiņa un Aspazijas fonds, to saņēma rakstniece Gundega Repše.

 
Laikiem un iespējām mainoties, tagad tiek ievērots piecu gadu cikls, atzīmējot Aspazijas apaļās gadskārtas.

 
Godpilno tradīciju savulaik mantojusi Jelgavas rajona Padome, prēmija piešķirta dzejniecei Annai Rancānei, bet par kopskaitā sesto laureāti 2005. gadā kļuva dzejniece un publiciste Anda Līce, kurai Aspazijas prēmija piešķirta par sievietes pasaules atspoguļojumu dzejā.

 
Nu šo godpilno atbildību uzņēmusies Jelgavas novada pašvaldība. Par 2010. gada prēmijas piešķiršanu Lilianai Štauerei lēma autoritatīva komisija, kuras sastāvā bija Dzintra Zimaiša, Zaļenieku pagasta pārvaldnieks Ojārs Briedis, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktora vietniece un novada pašvaldību bibliotēku metodiskā darba vadītāja Dzintra Punga, Aspazijas dzimto māju «Daukšas» saimniece Madlēna Bratkus un Jelgavas novada Latviešu valodas un literatūras metodiskās apvienības vadītāja Elizabete Leite.

 

(http://news.lv/Zemgales_Zinas/2010/03/11/dzejniecei-aspazijai-145)

 

ASPAZIJAS LITERĀRĀS PRĒMIJAS NOLIKUMS

ASPAZIJAS PRĒMIJAS LAUREĀTES

Saulcerīte Viese (1990)
Māra Zālīte (1992)
Gundega Repše (1993)
Māra Misiņa (1995)
Anna Rancāne (2000)
Anda Līce (2005)
Liliana Štauere (2010)
Anna Žīgure (2015)

Gundega Grīnuma (2020)

 

Saulcerīte Viese

 

Literatūrzinātniece, rakstniece, filoloģijas zinātņu kandidāte (1970), filoloģijas doktore (1992), habilitētā filoloģijas doktore (1996), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1996).

Dzimusi 1932.g. 2.aug. Jēkabpilī, mirusi 2004. gada 24. decembrī Rīgā.

Beigusi Siguldas vidusskolu (1950) un Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1955)

Strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, izdevniecībā “Liesma”,                Rakstnieku Savienībā par konsultanti referenti.

Rakstnieku Savienības biedre.

 

 

 

 

Saulcerīte Viese 1990.gadā
            Attēls no Zaļenieku bibliotēkas arhīva

 

Publikācijas no 1958. gada. Mūža garumā pētījusi Raiņa un Aspazijas daiļradi, veltot tai vairākas grāmatas.

 

Apbalvojumi:

Aspazijas prēmija (1990)

Triju Zvaigžņu ordenis (1995)

                           (No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga, 2003 ISBN 9984698483)

 

Bibliogrāfija

Grāmata par S.Viesi

S.Vieses darbi Jelgavas bibliotēku kopkatalogā

Raksti par S.Viesi un viņas darbiem Latvijas periodiskajos izdevumos

 

 

 

Māra Zālīte

 

Dzejniece, dramaturģe, esejiste, sabiedriskā darbiniece.

Dzimusi 1952.gada 18.februārī politiski represēto ģimenē Krasnojarskā. 1956.gadā atgriezās Latvijā, bērnību pavadīja Slampes pagasta Ķivuļos. Beigusi Murjāņu sporta internātskolu (1970), Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu val. un lit. nod. (1975). Strādājusi Rakstnieku Savienībā par tehnisko sekretāri (1974-1975) un referenti (1975-1979). Vadījusi Rīgas jauno literātu studiju (1980-1982), bijusi dzejas konsultante žurnālā “Liesma”, žurnāla “Karogs” galvenā redaktore (1989-2000). Kopš 2000.g. Latvijas Autoru apvienības prezidente. Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja. Rakstnieku Savienības biedre (1989).

 

 

 

Apbalvojumi:

V.Majakovska prēmija (Gruzijā, 1982)

A.Upīša prēmija (1985)

O.Vācieša prēmija (1989)

Aspazijas prēmija (1992)

G.Herdera prēmija (Vācijā, 1993)

Triju Zvaigžņu ordenis (1995)

                           (No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga, 2003 ISBN 9984698483)

 

Bibliogrāfija

Grāmata par Māru Zālīti.  Autobiogrāfiskais romāns Pieci pirksti

Māras Zālītes darbi Jelgavas bibliotēku kopkatalogā

Raksti par Māras Zālītes darbiem Latvijas periodiskajos izdevumos

Māras Zālītes intervijas

 

 

 

Gundega Repše

 

Rakstniece un mākslas zinātniece Gundega Repše dzimusi 1960.gada 13.janvārī Rīgā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Bijusi literārā mēnešraksta "Karogs" prozas nodaļas redaktore (1995-1996), dienas avīzes "Labrīt" literārā redaktore (1994-1995), korespondente un slejiste dažādos žurnālos, laikrakstos un interneta portālos (1980-2008). Kopš 1987.gada rakstniece galvenokārt nodarbojas ar profesionālu radošu darbu. Viņa ir romānu, īso stāstu, eseju, literatūras un mākslas kritiku, publicistisku rakstu autore. Latvijas PEN kluba biedre. Pirmā G. Repšes grāmata ir stāstu krājums - Koncerts maniem draugiem pelnu kastē. (1987). Literatūrzinātnieks Guntis Berelis Gundegu Repši sauc par 90.gadu prozas zvaigzni, diezgan skeptiski vērtējot viņas 80.gadu veikumu. Īpaši augstu literatūras kritiķi un lasītāji vērtē stāstu krājumu Septiņi stāsti par mīlu (1992), kurā iekļautajos stāstos valda nepārtraukta kustība, viss nepārtraukti mainās, arī mīlestība, no vienas puses, izrādās ārdoša un destruktīva, bet, no otras puses, salīdzinot ar to, viss pārējais dzīvē bieži vien kļūst maznozīmīgs un nevajadzīgs..

"Repšes teksts allaž ir atvērts daudzām interpretācijām, dažbrīd, iespējams, pilnīgi atšķirīgām. Rodas iespaids, ka autore raksta "retināti", atstādama "baltas lapas" - lāgiem pat starp divām frāzēm -, kuras jāaizpilda lasītājam." (G.Berelis).

(No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga, 2003 ISBN 9984698483)

 

Apbalvojumi:

Raiņa un Aspazijas fonda prēmija (1993)

Literatūras gada balva prozā (2002)

Laikraksta "Diena" galvenā balva gada stāstu konkursā "Stāstu tramvajs" (2007)

(no: Letonika.lv. Literatūras bibliotēka)

 

Bibliogrāfija
G.Repšes darbi Jelgavas bibliotēku kopkatalogā

Raksti par G.Repšes darbiem Latvijas periodiskajos izdevumos

 

 

 

Māra Misiņa (Māra Dumbere)

 

Dzejniece, atdzejotāja. Dzimusi 1949.gada 31.augustā Vilces pagasta Griķos. Beigusi Elejas vidusskolu (1966), Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti (1971). Strādājusi par Rakstnieku savienības tehnisko sekretāri (1971-1974), izdevniecības “Liesma” redaktori (1974-1980), Rakstnieku savienības dzejas konsultanti (1980-1989). No 1990.gada laikraksta “Diena” līdzstrādniece, kopš 1993.gada galvenā redaktora vietniece Kultūras nodaļā. Rakstnieku savienības biedre (no 1978).

 

Aspazijas prēmijas laureāte (1995).

 

(No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga, 2003 ISBN 9984698483)

 

S.Viese, M.Misiņa, M.Zālīte Aspazijas 130 gadu jubilejas sarīkojumā
1995.gada 17.martā Zaļeniekos
                                                                    Attēls no Zaļenieku bibliotēkas arhīva

 

Bibliogrāfija
Māras Misiņas darbi Jelgavas bibliotēku kopkatalogā

Māras Misiņas raksti Latvijas periodiskajos izdevumos

Raksti par Māras Misiņas darbiem Latvijas periodiskajos izdevumos.

 

 

 

Anna Rancāne

 

Dzimusi 1959.gada 12.jūnijā Ludzas raj. Miglinieku ciema Liuzeniekos. Beigusi Liuzenieku pamatskolu (1970), Nautrēnu vidusskolu (1977), Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti. Mācījusies M.Gorkija Literatūras institūtā Maskavā (1983-1988). Strādājusi izdevniecībā “Liesma” par redaktori (1986-1989), Daugavpils Muzikāli dramatiskajā teātrī par redaktori (1989-1992), bijusi laikraksta “Latgales Laiks” redaktore (1992-2000). Kopš 2000.gada dzīvo Rēzeknē, ir laikraksta “Diena” speciālkorespondente Latgalē. Rakstnieku Savienības biedre kopš 1987.gada. Latvijas PEN kluba biedre.

 

Saņēmusi Veidenbauma prēmiju (1992), Kardināla J. Vaivoda fonda balvu (1996), Aspazijas prēmiju (2000), Preses nama balvu (2001), Latgales kultūras gada balvu Boņuks (2012).  

(No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga, 2003 ISBN 9984698483; Letonika.lv)

 

 

 

 

 

 

 

 

Aspazijas prēmijas laureātes S.Viese, A.Rancāne, M.Misiņa 2000.gadā
       Attēls no Zaļenieku bibliotēkas arhīva

 

«Ziņa, ka man piešķirta Aspazijas prēmija, iepriecināja un pagodināja. Aspazija tomēr ir latviešu visu laiku lielākā dzejniece. Uzreiz gan radās jautājums - kāpēc man? Jauna grāmata sen nav iznākusi, dzejoļus rakstu maz. Pati sev liekos tāda kā apdzisusi, ierakusies maizes darbā. Tomēr ticu, ka viss, ko mums nākas piedzīvot, nav nejauši, tā ir kāda zīme. Arī šo balvu es tā uztveru. Biju domājusi, ka Aspazijas prēmijas laureātēm ir jābūt zemgalietēm, lepnām un skaistām. Aspazija bija īsta, karaliska Zemgales meita, bet viņa izvēlējās kautrīgu Latgales zēnu...» saka Anna. «Dīvaina sakritība, ka šodien šis mūsu dievkalpojums Aspazijai sākās ar «Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa...». Tas bija pirmais pantiņš, ko es bērnībā izlasīju, izšūtu uz sienas sedziņas pie gultas. Kas man vēl kopīgs ar Aspaziju? Mans oranžais runcis labprāt sēž uz rakstāmgalda, kad es strādāju. Atcerējos, ka arī Aspazijas kaķi mēdza tā darīt, ir pat tāda fotogrāfija,» pasmaida Anna Rancāne un, iesākot lasīt savu dzeju, piebilst: «Varbūt Aspazija arī klausās? Lai paklausās...»

Diena, 2000. gada 22. marts, autors: Māra Misiņa

 

Bibliogrāfija
Annas Rancānes darbi Jelgavas bibliotēku kopkatalogā
Raksti par A.Rancānes darbiem Latvijas periodiskajos izdevumos

 

 

 

Anda Līce

 

Dzejniece un prozaiķe, dzimusi 1941.gada 27.aprīlī Patkules pagasta Liepniekos. 1949.-1956.g. kopā ar ģimeni pavadījusi izsūtījumā Amūras apgabalā. Beigusi Cesvaines vidusskolu (1961) un Bulduru sovhoztehnikumu (1966). Studējusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1963-1964), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1967-1971).

 

 

 

 

Anda Līce Aspazijas 140 gadu jubilejas sarīkojumā Zaļeniekos, 2005. gada 19. marts

                                                                        (Attēls no Zaļenieku bibliotēkas arhīva)

 

Rakstnieku Savienības konsultante referente (1984-1992), redaktore izdevniecībā “Svētdienas Rīts” (1992-1993), valodas speciāliste Latvijas Radio un TV padomē (1993-1995). Kopš 1995.gada literārā konsultante Latvijas Okupācijas muzejā.

 

Apbalvojumi:

Triju Zvaigžņu ordenis (1995)

 Veidenbauma prēmija (2004)

 Aspazijas prēmija (2005)

(No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās - Rīga : Zinātne, 2003 ISBN 9984-698-48-3)

 

Bibliogrāfija

Andas Līces darbi Jelgavas bibliotēku kopkatalogā

Raksti par A.Līces darbiem Latvijas periodiskajos izdevumos

 

 

 

Liliana Štauere

(1929.17.05. Zaļenieku Zāmelspieķos - 2013.23.12., apbed. Jelgavā, Baložu kapos)

 

Pedagoģe, literāte, sabiedriska darbiniece. Mācījusies Zaļenieku pamatskolā, Jelgavas 2.sieviešu ģimnāzijā, studējusi vēsturi un žurnālistiku. Aktīvi darbojusies Jelgavas preses izdevumos, Jelgavas Latviešu biedrībā, literātu klubā “Pieskāriens”. Vairāku gadu garumā organizējusi un vadījusi literāro sarīkojumu ciklu "Jelgavas novada trimdas rakstnieki" (sadarbībā ar Elzu Misteri un Jelgavas Zinātnisko bibliotēku).

 

Apbalvojumi:
Jelgavas pilsētas augstākais apbalvojums medaļa Goda Zīme (1999)
Aspazijas prēmija (2010)
Jelgavas novada apbalvojums par mūža ieguldījumu Zemgales un Zaļenieku kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā (2010)

 

(no: Štauere, L. Literāti Zaļeniekos (Jelgava,1997) ; Zemgales Ziņas (2003.27.12.))

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

L.Štaueres dzejoļu krājums “Mīlot dzīvi” (Jelgava, 2004)

 

Bibliogrāfija
Lilianas Štaueres darbi Jelgavas bibliotēku kopkatalogā

L.Štaueres raksti un raksti par L.Štaueri Jelgavas novadpētniecības datu bāzē

 

Anna Žīgure

 

Rakstniece, tulkotāja. Dzimusi 1948. 25.08. Rīgā.

Beigusi Jūrmalas 4.vidusskolu (1966), Tartu universitātes Filoloģijas fakultātes Igauņu valodas un literatūras nodaļu (1972). Korektore žurnālā “Padomju Latvijas Komunists” (1972-1978),  ārzemju konsultante un valdes sekretāre Rakstnieku Savienībā (1978-1990), biedrības “Latvija – Somija” priekšsēdētāja (1989-1991), Latvijas Republikas vēstniece Somijā (1992—1998), diplomātiskā korpusa vecākā (1996-1998), vēstniece Igaunijā (1992-1993). Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Literārā darbība: tulkojumi no igauņu, somu valodas, krievu un ungāru valodas. Apraksti par Somiju, recenzijas un raksti par igauņu literatūru. Grāmata par savu dzimtu un Latvijas likteņiem “Tomēr tik tuvu” publicēta tulkojumā somu valodā Helsinkos (1997) un igauņu valodā Tallinā (1999). Latviešu valodā tā kopā ar esejām “Latvijas zeme un debesis” izdota grāmatā “Es stāstu par Latviju” (2000).

Jāņa Žīgura meita, Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita.

                                           (No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga, 2003 ISBN 9984698483)

 

Nozīmīgākie apbalvojumi  un pagodinājumi
Triju Zvaigžņu Ordeņa komandiere (1995)
Somijas Lauvas Ordeņa Lielais Krusts (1998)
Igaunijas Maarjamaa Krusta ordenis (2000)

Aspazijas prēmija (2015)

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (kopš 2005),
Studenšu korporāciju „Dzintra” un „Varavīksne” goda filistre

Autordarbi
Grāmatas:
Tomēr tik tuvu (Somijā 1997, Igaunijā 2000)
Latvijas zeme un debesis (Somijā 2000, Igaunijā 2001)
Es stāstu par Latviju (Latvijā, Karogs, 2000)
Marselīne. Par dzejnieci Elzu Stērsti (Latvijā, Jumava, 2005, atk.2006)

 

Tulkojumi no igauņu, somu un ungāru valodām: Kopumā vairāk nekā 20 grāmatu un lugas, kas uzvestas teātros. Pirmātulkotā grāmata E.Nīta. Rīnas un Dāvja stāsti (1973). Tulkojumi no somu valodas: Juka Rislaki „Kluso slēpotāju zeme Somija”(2003) un „Kur beidzas varavīksne”(2004) .
Raksti un komentāri Latvijas, Somijas, Igaunijas presē, intervijas radio un TV
Sastādītas grāmatas:
Edvarts Virza „Dievišķā gaismā” Dzeja(1991)
„Latvijas grāmata 2002”’, „Latvijas grāmata 2003”
Edvarts Virza „Pēdējās dzejas un vēstules Veronikai Strēlertei” (2003)

(No latvijaslaudis.lv dzīvesstāstu sagatavoja skolnieces Marija Vinogradova un Laima Zaķe. Konsultante – skolotāja Dace Greiža, iecava.skola@bauskarp.lv)

Bibliogrāfija

Annas Žīgures darbi, tulkojumi, sastādītās grāmatas Jelgavas reģionālajā bibliotēku kopkatalogā

Raksti par Annu Žīguri  Jelgavas novadpētniecības datu bāzē

 

Gundega Grīnuma

 

Literatūrzinātniece,  filoloģijas zinātņu kandidāte (1979) filoloģijas doktore (1992). Beigusi Talsu vidusskolu (1966), Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1972). Strādājusi Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā par zinātnisko līdzstrādnieci (1974-1985), Literatūras vēstures daļas vadītāju (1987-1989).Kopš 1990. gada Raiņa Litaratūras un mākslas vēstures muzeja Raiņa un Aspazijas izpētes nodaļas vadītāja. No 1998. gada Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksas nodaļas vadošā pētniece. 

  (No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga, 2003 ISBN 9984698483)

Pētījusi Raiņa un Aspazijas daiļradi. Gētes biedrības vadītāja. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Sastādījusi rakstu krājumu Rainis un Gēte: Fausta tulkojuma simtgade (1999). Sastādījusi un komentējusi atsevišķus Raiņa Kopotu rakstu (1 –25, 1977–1986) sējumus. Sarakstījusi daudzus desmitu zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par Raini un Aspaziju, arī biogrāfisku apceri Rainis. Dzīves un darbu gaita un monogrāfiju Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastaņolā (2009; Literatūras gada balva). LPSR Valsts prēmija (1987). Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (2014).

 (No: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Gundega%20gr%C4%ABnuma&id=940831&&g=1)

Nozīmīgākie apbalvojumi  un pagodinājumi

Piešķirts augstais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums (2016)

Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (2014)

Latvijas Literatūras gada speciālbalva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā par darbu "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni " (2017) 

Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balva (2018)

Aspazijas prēmija (2020)

Sastādītie izdevumi un zinātniskā redakcija

1981–1985: līdzdalība Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un teksta komentēšanā (13-15, 21, 5. variantu sējums).
1985–1989, 1990, 1992, 1994: "Raiņa gadagrāmata" – sastādījusi kopā ar Saulcerīti Viesi u.c.
1999: krājums "Rainis un Gēte. "Fausta" tulkojuma simtgade" (1999, arī priekšvārda autore)
2001: krājums "Rainis radošo meklējumu spogulī" (2001)
2006: krājuma "Robežas. Borders. Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici" (Neputns, 2006) zinātniskā redakcija
2006: līdzdalība krājuma "Rainis un Aspazija. No Kastaņolas uz brīvību" sagatavošanā (Edizioni Città di Lugano, 2006)
2011: Raiņa atmiņu grāmatas "Kastaņola" jaunas zinātniskas redakcijas sagatavošana

 (No: http://literatura.lv/lv/person/Gundega-Grinuma/871744)

 

Gundegas Grīnumas darbi Jelgavas reģiona bibliotēku kopkatalogā